Viņa ir izteikti mākslinieciska personība ar plašu ietekmes loku savas paaudzes radošās inteliģences vidē. Stāsts ir par mākslinieci Birutu Delli, kurai no sestdienas, 27. janvāra, līdz 21. aprīlim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma izstāde "Gleznot katru dienu", kas tapusi ciklā "Paaudze".

Mākslinieciskajā darbībā un dzīves norisēs viņa vienmēr saglabājusi individuālu redzespunktu un glezniecību izmantojusi kā patiesības atklāsmes veidu. Delles darbos liela nozīme ir sižetiem, šifrētam saturam, zemtekstiem, un viņas glezniecība atklāj savas paaudzes iekšējās pretrunas, dramatismu, pat traģismu, kas nereti savijas ar tiešu ironiju.

Biruta Delle (1944) ir augstu novērtēta un izstāžu apmeklētāju mīlēta latviešu māksliniece, kura glezno jau vairāk nekā sešdesmit gadu. Viņa mācījusies individuāli pie pedagoga Anša Stundas kā īpaši perspektīva audzēkne. "Brīvā laika man vairs nebija – nekad. Bet es to arī negribēju," Delle raksta autobiogrāfijā (2007). Pēc divu gadu studijām Latvijas Mākslas akadēmijā pie Konrāda Ubāna viņa augstskolu pameta. Atbalstu jaunā gleznotāja atrada starp bitņikiem kafejnīcā "Kaza". "Pēc Stundas šī bija mana otrā augstskola." Tomēr kopš 1967. gada Birutas Delles darbus pieņem izstādēs, turpmāk arī iegādājas Latvijas Mākslinieku savienība un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, stāsta izstādes kurators, mākslas zinātnieks Vilnis Vējš.

Padomju laikā viņa dzīvo it kā divās paralēlās pasaulēs: gan oficiālajā izstāžu apritē, gan ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, tomēr fokusā nešaubīgi ir viņas māksla.

Biruta Delle. "Saruna dārzā". 1988. gads. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.

Arī viņas daiļrade ietver divus virzienus: fanātiskas dabas, āra studijas, īpaši pievēršoties saules gaismas un ēnas laukumu attiecībām, un vērienīgas daudzfigūru kompozīcijas, kurās parādās spilgta iztēle. Mākslas pētnieki gleznotājas darbos saskata sirreālisma elementus, tomēr ar šo virzienu viņu saista vairāk automātiskās skicēšanas prakse nekā stila formālās pazīmes.

Biruta Delle ir publiski stāstījusi par personiskās dzīves sarežģījumiem: depresijas epizodēm, medikamentu lietošanu, psihiskiem traucējumiem un konfliktu vistuvāko cilvēku lokā, kas 1993. gadā rezultējās letāli.

Izstādē "Gleznot katru dienu" eksponētas autores labi pazīstamās, bieži reproducētās figuratīvas kompozīcijas un ainavas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, mākslas centra "Zuzeum" un privātām kolekcijām.

Nacionālajā – "Garderobisti"

Ainārs Ančevskis Nacionālā teātra iestudējuma "Garderobisti" publicitātes materiālos.

Rīt, 25. janvārī, Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē notiks pirmizrāde Klāva Meļļa komēdijai "Garderobisti" Paulas Pļavnieces režijā. Ir 2002. gada maijs. Nepilnu gadu pēc 11. septembra terorakta ir mainījusies pasaules izpratne par noteiktību, drošību un stabilitāti. Būtiski pieaug degvielas cenas. Valsti vada harismātiskā Vaira Vīķe-Freiberga. Marija Naumova uzvar Eirovīzijā. Notiek spraigas diskusijas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Uz šo notikumu fona Latvijas Nacionālais teātris gatavojas apjomīgai renovācijai. Īsi pirms trupas pārcelšanās uz VEF Kultūras pili tiek izrādītas pēdējās Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperas "Sfinksa" izrādes. Kamēr iestudējuma skatītāji aizrauti klausās Ivara Stonina baritonā, teātra garderobē laiku īsina jauni, apjukuši un iemīlējušies garderobisti. Teātris to raksturo kā fatālu romantisku komēdiju. Radošā komanda: režisore Paula Pļavniece, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Inga Siliņa, muzikālais noformējums Kārlis Tone, kustību režisors Rūdolfs Gediņš, gaismu māksliniece Krista Erdmane, video mākslinieks Toms Zeļģis, producents Rihards Gāle. Lomās: Ainārs Ančevskis, Matīss Budovskis, Jana Ļisova vai Sandija Dovgāne, Elizabete Milta.

Iepazīstot Jāni Ivanovu

Ceturtdien, 25. janvārī, Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā un stāstnieks Goran Gora multimediālā koncertā apmeklētājus iepazīstinās ar latviešu simfoniskās mūzikas dižgara, komponista Jāņa Ivanova daiļradi. Koncertā skanēs Ivanova slavenā Čellkoncerta otrā daļa, kur solistes lomā būs LNSO čellu grupas koncertmeistare Ieva Upatniece, kā arī komponista pēdējā – 21. simfonija. Goran Gora stāstījums tiks papildināts ar mākslinieka Kriša Salmaņa un animatora Paula Poikāna veidotiem video.

Rīgas Doma ērģelēm 140

Doma ērģeles mūsdienās.

Atzīmējot 140 gadus kopš Rīgas Doma ērģeļu atklāšanas koncerta 1884. gada 31. janvārī (pēc vecā stila 19. janvārī), Rīgas Doms svētdien, 28. janvārī, no plkst. 15 līdz 19 aicina "Ciemos pie ērģelēm". Ciemošanās būs burtiska – pēc noklausītā Latvijas ērģelnieku (kopā 10 dalībnieki) spēlētā īskoncerta katram svinību viesim būs iespēja uzkāpt ērģeļu luktā, ieraudzīt ikdienā neredzamo, vērot krāšņo ērģeļu prospektu tuvplānā, satikt ērģeļmeistaru un parunāties ar nupat spēlējušiem ērģelniekiem. Pasākums notiks reizi stundā. Plkst. 15 piedalīsies ērģelnieki Iveta Pelše, Diāna Jaunzeme-Portnaja; plkst. 16 – Jolanta Barinska, Larisa Carjkova, plkst. 17 – Roberts Hansons, Ilona Birģele, plkst. 18 – Edīte Alpe, Digna Markule, plkst. 19 – Jānis Karpovičs, Līga Dejus.

Ansi Cīruli godinot

Svētdien, 28. janvārī, plkst. 16 Dzintaru koncertzālē atkal izskanēs muzikālais uzvedums "Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis", kurā uzstāsies aktieris Vilis Daudziņš, dziedātājs Jānis Šipkēvics (Shipsea), pianists Rihards Plešanovs un Latvijas Radio kora solisti diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.