Partly cloudy 11 °C
S. 14.04
Gudrīte, Strauja
XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki ar lielajiem un mazajiem dalībniekiem kā latviešu tautas vienotības un pašapziņas apliecinājums bija šīs vasaras galvenais notikums.
XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki ar lielajiem un mazajiem dalībniekiem kā latviešu tautas vienotības un pašapziņas apliecinājums bija šīs vasaras galvenais notikums.
Foto: Anatolijs Subhankulovs

2023. gads kultūrā bijis daudzšķautņains un daudzbalsīgs. Protams, visnozīmīgākie un vienojošākie bija tradīcijas 150 gadiem veltītie Dziesmu un deju svētki, tomēr arī daudzi citi kultūras notikumi aicināja runāt, ieklausīties un pārdomāt.

Nesen uzzinājām, ka Rīgas Filharmonijas metu konkursā uzvarējusi pašmāju komanda – personu apvienība SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki". Drosmīgā jaunās aktrises Marijas Luīzes Meļķes runa izkustināja sastingumu daudzos, arī tajos, kuri līdz šim par latviešu kino apbalvojumiem īpaši nebija interesējušies. Savukārt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudējums "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" ir kas vairāk par teātra izrādi, liekas, tas spēj uzrunāt un stāsta par vēsturi arī tiem, kuri līdz šim dzīvojuši citā tās naratīvā. Gads ir nesis ilgi gaidītus starptautiska mēroga sasniegumus – Kuldīga pēc vairāk nekā 20 gadu darba iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un Tukums kļuvis par UNESCO Literatūras pilsētu.

Lūk, "Kultūrzīmju" ieskatā spilgtākās šā laika zīmes.

GADA NOTIKUMS

Dziesmu svētki: vienotības un pašapziņas apliecinājums

Pirms 150 gadiem, 1873. gada 26. jūnijā, Rīgā sākās pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas ilga trīs dienas un deva milzu ieguldījumu ne tikai latviešu mūzikas kultūras, bet arī topošās nācijas vienotības un pašapziņas veidošanā. Toreiz laikraksts "Baltijas Vēstnesis" rakstīja, ka "Šīs dienas paliks ar neizdzēšamiem burtiem ierakstītas latviešu sirdīs. Latviešu vēstures grāmatas par tām vēstīs nākamām audzēm." Šovasar, svinot 2023. gada lielnotikumu, XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII deju svētkus, aizmirsās aizvadīto gadu grūtības koru un deju kolektīvu dalībnieku meklējumos, ieilgušie nepietiekamie finansiālie resursi. Aizmirsās koru diriģentu un deju kopu vadītāju nepietiekamais atalgojums, ļoti iekavētā biļešu tirdzniecība, kovidlaika nedrošība… Svētkos piedalījās arī 88 diasporas kolektīvi no 22 valstīm. 

Svētki izdevās, jaunā Mežaparka estrāde "Sidraba birzs" skanēja daudzbalsībā, un deju soļos dimdēja arī līdz galam nepabeigtais "Daugavas" stadions. 

Latvijas Dziesmu un deju svētki tika plaši apbrīnoti arī citviet pasaulē, pieminot arī lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" kopkora dziedāto Ukrainas himnu. Rīgā mudžēt mudžēja dalībnieki un skatītāji, teju visos parkos notika koncerti un izstādes, bijām lepni par savas tautas balsi un soli.

LAIKA NOSPIEDUMS

Ukraiņu mākslinieku devums

Joprojām nav beidzies karš Ukrainā, joprojām pie Latvijas valsts, pašvaldību un iedzīvotāju namiem plīvo Ukrainas karogi. To ukraiņu kultūras mākslinieku devums, kuri patvērumu guvuši mūsu valstī, Latvijas kultūrtelpā jūtams arvien plašāk. Minēsim tikai dažus piemērus – jau gadu uz dažādām Latvijas skatuvēm izskan "Dirty Deal Teatro" teātrī iestudētais bijušās Harkivas režisores Sofijas Meļņikovas bēgļu gaitu stāsts "Drāmas karaliene" ("Drama Queen"). Kopš pavasara "Willa" teātrī aizsākās režisora Vara Piņķa iestudējums "Ukraiņu stāsti. Svitlana", kura pamatā ir ukrainietes Svitlanas Kudriavskas dzīvesstāsts. Glābjoties no kara Ukrainā, Svitlana kopā ar meitu kopš aizvadītā gada marta dzīvo Latvijā, viņas dzīvesbiedrs, aizstāvot dzimteni, gājis bojā. Izrādē Svitlana aktieru vietā savu stāstu izstāsta pati. Kultūrtelpā savu stāstu stāsta arī ukraiņi no Ukrainas, jūnijā Ļvivas mākslinieku grupa "TIGOIS project" ārtelpā pie Nacionālās bibliotēkas un tās oranžērijā, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības galerijā izstādīja savu darbu kolekciju "Mēs uzvarēsim!", ko veidoja aptuveni 60 laikmetīgās mākslas darbu, tostarp skulptūras, kurās izmantoti kara lādiņi.

LATVIJAS VĀRDS PASAULĒ

Viljolniece Vineta Sareika: viņai nav līdzinieku

Vijolniece Vineta Sareika decembrī saņēma Izcilības balvu kultūrā.

2022. gada maijā vijolniece Vineta Sareika pievienojās vienam no Eiropas labākajiem simfoniskajiem orķestriem "Berlīnes filharmoniķi" un šā gada februārī uzvarēja konkursā uz orķestra pirmās koncertmeistares amatu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ieņem šo amatu visā orķestra 140 gadu vēsturē. "Viņa ir dziļi jūtoša māksliniece, kas jūs neatstās vienaldzīgu nevienā mūzikas stilā. Viņai nav līdzinieku tajā, ar cik piesātinātu un spēkpilnu ekspresiju – vienmēr kontrastu un skaidrības pilnu – viņa atklāj ikkatru skaņdarba niansi," par latviešu izcilo vijolnieci rakstījis franču laikraksts "Le Soir". 

Berlīnē dzīvojošās latviešu vijolnieces starptautiskā karjera ar plašu vērienu sākās pēc 2009. gada, kad viņa kļuva par Karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa laureāti. Kopš tā laika mūziķe kā soliste aicināta sadarboties ar izciliem orķestriem, diriģentiem visā pasaulē, muzicēt slavenās koncertzālēs. 2010. gadā Vineta Sareika ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu "Par izcilu interpretāciju", šo balvu vijolniece ieguva arī šogad. Decembra sākumā par spilgtu un starptautiski atzītu māksliniecisko darbību vijolniece saņēma arī Izcilības balvu kultūrā.

GADA AŽIOTĀŽA

Aktieriem ir viedoklis

Teātri ikdienā iznākuši ārpus mākslas robežām, vairāk un atklātāk paužot viedokļus gan par savām iekšējām problēmām, gan situācijām sabiedrībā. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis nāca ar aicinājumu "šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām", apvienoties visiem, kam vēl ir veselais saprāts. Pēc viņa domām, jaunajai tautas kustībai jātiek dibinātai pirms jaunās partijas un tai nevajag ne biedru naudu, ne kongresu, ne savstarpējo intrigu un pat ne rakstītas programmas. 

Aktīvu darbību teātra finansiālā stāvokļa uzlabošanā izvērsis Dailes teātra direktors Juris Žagars – par Dailes patronu kļuvusi Rietumu banka, paredzot, ka ik gadu ar bankas finansējumu teātra vērienīgāko jauniestudējumu budžets tiks papildināts ar 100 000 eiro. Savukārt, lai piesaistītu darbam Dailes teātrī augstākās raudzes profesionāļus no Eiropas, kā arī atbalstītu Dailes teātra esošo un potenciālo darbinieku apmācības Latvijā un ārvalstīs, teātris uzsācis sadarbību ar Rietumu bankas dibināto labdarības fondu "Nākotnes atbalsta fonds", kas ik gadu šim nolūkam teātrim ziedos 100 000 eiro.

Nacionālajā teātrī augustā ar lielu troksni mainījās vara, 

par jauno direktoru, Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā sacenšoties ar 14 pretendentiem, kļūstot bijušajam izglītības un zinātnes ministram un mākslas cienītājam, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktoram Mārim Vītolam. 

Teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Elmārs Seņkovs ar komandu – galveno mākslinieku Reini Suhanovu, muzikālās daļas vadītāju Edgaru Mākenu un kustību mākslinieci Elīnu Gediņu – drīz pēc tam pameta teātri, un līdzīgi rīkojās – gan dažādu iemeslu dēļ – arī vairāki aktieri. Turpmāk, atverot Dailes teātra mājaslapu, jūties kā Nacionālajā... Bez aktieru dumpja neiztika arī Liepājas teātrī, kur daļa aktieru pauda neapmierinātību ar teātra direktora Herberta Laukšteina ilgo valdīšanu. Un kur vēl mazāka mēroga un ietekmes skandāli – kā, piemēram, JRT līdera Alvja Hermaņa pret Dailes teātri vērstā neapmierinātība sakarā ar aktieru pārpirkšanu.

Reklāma

NOTIKUMS POPKULTŪRĀ

Emociju vētra koncertā dalībniekiem

Līksmojot, dejojot un dziedot Dziesmu svētku Atklāšanas koncertu apmeklēja 22 284 svētku dalībnieki.

Uzreiz pēc Dziesmu svētku gājiena, 2. jūlijā, laukumā pie "Arēnas Rīga" notika tradicionālais svētku atklāšanas koncerts. Režisora Mārtiņa Meiera vadībā populārākie mūziķi aicināja ļauties tam, ko spēj tikai spēcīgie un pārliecinātie – tuvībai, pieņemšanai, līdzāsbūšanai un ciešai mīlestībai… Bet pats svarīgākais – kopīgai dziesmai, ļaujot katram svētku dalībniekam un skatītājam izjust: svētki sākas! Koncerta muzikālais virsvadītājs bija Kārlis Lācis, koru virsvadītājs Jānis Ozols, scenogrāfe un tērpu māksliniece Anna Heinrihsone, scenārists, tekstu autors Nils Sakss un radošās grupas vadītājs Guntis Ērglis-Lācis. Klausītājus priecēja mūziķi Intars Busulis, Marina Rebeka, Egils Siliņš, Jānis Šipkēvics, Aija Andrejeva, muzikālā apvienība "Tautumeitas" un grupa "Auļi", un, lai gan līdz ar to koncertu gluži nevar uzlūkot tikai kā popmūzikas notikumu, tomēr dalībnieku un skatītāju pāriplūstošās emocijas un skaļums gan tam līdzinājās. Vērtīgi bija arī tas, ka koncerts nebija pavisam slēgts pasākums – uz to bija iespējams gan nopirkt biļetes, gan arī vērot LTV un klausīties Latvijas Radio.

GADA NOTIKUMS LITERATŪRĀ

Tukums – UNESCO Literatūras pilsēta

UNESCO Radošo pilsētu tīklā, kurā apvienojušās 350 pilsētas vairāk nekā simt valstīs, Tukums no šā gada pārstāvēs literatūras jomu. "Šis fakts ir milzu sasniegums Latvijas kultūras vēsturē, jo beidzot kāda no Latvijas pilsētām ir ne vien mēģinājusi, bet arī ieguvusi šo pasaules līmeņa statusu. Turklāt tieši literatūras kategorijā, uz kuru, salīdzinot ar pārējām sešām, ir visvairāk pieteikumu. Saprotami, jo valoda – tas ir nacionālās identitātes pamatakmens. Šis tituls ir arī ievērojamākais sasniegums Tukuma 770 gadu vēsturē. Kaut vai tādēļ, ka līdz ar katru aktivitāti Radošo pilsētu tīklā tagad nepārprotami konkrēti tiks nosaukts tieši pilsētas vārds. 

Ar šo pierādām, ka kultūra ir visprecīzākais atpazīstamības produkts," 

uzskata rakstniece Guna Roze-Tamule, Tukuma Literātu apvienības vadītāja un Tukuma UNESCO RPT pieteikuma komandas garainis. 

"Zinu, ka daudziem Tukuma sasniegums ir pārsteigums un kādā modinājis pat negatīvas emocijas. Neņemu ļaunā – tas aiz nezināšanas vai paša augstprātības dēļ. Arī daudzi tukumnieki ikdienā nepamana pērles savā pagalmā, līdz kāds uz tām nenorāda. UNESCO, piemēram. Man kā ienācējai sen bija skaidrs, ka Tukums jau 400 gadus ir pasaules līmeņa literatūras pilsēta, tikai pasaule un daļa Latvijas līdz šim to nezināja. Tukums savas literārās tradīcijas kopj bez bieza naudas maisa un skaļiem blīkšķiem. No otras puses, ir skumji, ka neko lielāku savas pilsētas labā vairs nevarēšu izdarīt. Ja nu vienīgi godam turēt augsto titulu, lai pat īgnie latvieši atzītu: jā, ir! Tukuma literārie procesi patiešām ir pasaules līmenī!"

GADA VIEDOKLIS

Marijas Luīzes Meļķes uzstāšanās

Februārī Latvijas Nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps" balva kā "Labākajai aktrisei" tika piešķirta Marijai Luīzei Meļķei par galveno lomu Matīsa Kažas filmā "Neona pavasaris". Tomēr, sakot pateicības runu un uzsverot, ka valstī beidzot pienācis laiks pieņemt "Dzīvesbiedru likumu", aktrise no balvas negaidīti atteicās. Runu nobeidzot, viņa lūdza to nodot toreizējam kultūras ministram Naurim Puntulim.

Aktrise Marija Luīze Meļķe

Aktrises solis izraisīja kaislīgas diskusijas gan sabiedrībā, gan sociālajos medijos. Viena daļa Meļķi pilnībā atbalstīja, otra pārmeta gan atteikšanos no balvas, gan vēl jo vairāk – paša "Dzīvesbiedru likuma" aizstāvību. Tomēr gada nogalē Saeima ar balsu vairākumu nobalsoja par partnerības institūta ieviešanu Latvijā, un dažas dienas vēlāk Latvijas Nacionālajā teātrī režisora Matīsa Kažas iestudējuma "Maiga vara" pirmizrādē aktrise Marija Luīze Meļķe pieņēma Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" statueti.

GADA CILVĒKS

Māris Sirmais: labākā latviešu kora labākais diriģents

Māris Sirmais, diriģējot latviešu tautas likteņdziesmas.

2023. gada cilvēka titulu ir pelnījis katrs no 40 560 šīsvasaras Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Gada cilvēks ir gan korists, gan diriģents, gan dejotājs un kolektīva vadītājs, horeogrāfs, pūtēju orķestra mūziķis, amatierteātra aktieris un režisors; ikviens brīvprātīgais, ikviens kultūras vai tautas nama vadītājs, ikviens, kas palīdzēja tapt neaizmirstamajiem svētkiem. Taču, ja tomēr jāizvēl viens, tad "Kultūrzīmes" pievienojas bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura reiz diriģentu Māri Sirmo nodēvēja par pasaulē labākā latviešu kora labāko diriģentu. Iespējams, gadiem ilgi 150. dziesmu un deju svētku dalībnieki stāstīs leģendai līdzīgu stāstu, kā pēc Noslēguma koncerta, kā pēc Sadziedāšanās nakts daudzajām stundām diriģents Māris Sirmais kopā ar palikušajiem visizturīgākajiem dziedātājiem Mežaparka Sidraba birzs estrādē sagaidīja saullēktu, lai diriģētu "Gaismas pili", "Lauztās priedes" un "Lec, saulīte".

GADA NOTIKUMS MŪZIKĀ

Latvijas Radio kora "Gramophone" balva: ar mirkļa tvērumu

Oktobrī Latvijas Radio koris saņēma prestižo britu žurnāla "Gramophone" gada balvu par ierakstu "John Cage. Choral Works" (2022, "Ondine") kā "Labākais kormūzikas albums". "Cambrige University Press", aprakstot Latvijas Radio kora dziedājumu, pauda, ka "tā ir nopietna mūzika, reizē gaismas pilna, un Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā to dzied ar perfektu atdevi". "Kultūrzīmju" lūgts skaidrot kora radošos panākumus, diriģents teica: "Es katru mūziķi it kā provocēju būt radošam – nevis izpildītājam, bet radītājam. To viegli pateikt, bet ikdienas darbā jānoķer brīži, kuros tu liec, pavēli un aicini, un brīži, kad atdod savu iniciatīvu, privileģēto stāvokli stāvēt priekšā un vadīt."

GADA NOTIKUMS KINO

"Mātes piens": ar cieņu un pietāti pret vēsturi

Kadrs no Ināras Kolmanes filmas "Mātes piens".

Ināras Kolmanes filma "Mātes piens" uzņemta pēc ļoti populārā Noras Ikstenas tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas scenārija autors ir Arvis Kolmanis, komponists – Raimonds Tiguls, tās veidošanā iesaistīti gan latviešu, gan lietuviešu, gan čehu kino profesionāļi, galvenās lomas atveido aktrises Maija Doveika, Rūta Kronberga un Elīna Vāne. Kopš iznākšanas 2015. gadā Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" kļuvis par vienu no lasītākajiem Latvijā, ar nosaukumu "Soviet milk" tulkots vairāk nekā 20 valodās. Filmas parādīšanās uz kinoekrāniem tika ļoti gaidīta, līdz novembrim, kad to izrādīja arī LTV, kinoteātros visā valstī to bija noskatījušies vairāk nekā 53 000 skatītāju, un "Mātes piens" kļuvis par šogad visvairāk skatīto latviešu filmu.

GADA NOTIKUMS TEĀTRĪ

"Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos": neaizmirstot pagātni

Inga Misāne-Grasberga (no labās) titullomā izrādē "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos".

Maijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisores Lauras Grozas iestudējums "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", kas tapis pēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviem. "Kultūrzīmes" šo iestudējumu par gada notikumu teātrī izvēlējās ne tikai tāpēc, ka tas bija nosaukts "Spēlmaņu naktī" kā "Gada mazās formas izrāde", Laura Groza bija nominēta kā "Gada režisore", Inga Misāne-Grasberga – "Gada aktrise" un MAREUNROL'S (Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops) – "Gada kostīmu mākslinieki", bet arī lai akcentētu pēdējo gadu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra virzību, tā būtisko devumu Latvijas sabiedrības saliedēšanā.

KULTŪRAS BŪVE

Latvijas Leļļu teātris: lielā atgriešanās

Decembra vidū ar pirmizrādi "Riekstkodis un žurku ķēniņš" dramaturga Klāva Meļļa versijā un Rūdolfa Gediņa režijā tika vērtas atjaunotā Latvijas Leļļu teātra durvis, lai pēc vairāk nekā divu gadu ilgiem remontdarbiem teātra kolektīvs un skatītāji atgrieztos telpās Krišjāņa Barona ielas namā, kas bijusi Latvijas Leļļu teātra mājvieta jau teju 80 gadus. Teātra pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā Krievijas pilsētā Ivanovā, kur pagaidu patvērumu bija raduši daudzi latviešu mākslinieki; tā veidotāji un pirmie vadītāji bija dzejniece Mirdza Ķempe un rakstnieks Jānis Žīgurs. Līdz pat 2022./2023. sezonas beigām Latvijas Leļļu teātris bija vienīgais profesionālais leļļu mākslas ansamblis Baltijas valstīs ar divām trupām – latviešu un krievu. Sākot ar 2022. gadu, teātra direktors un režisors ir Mārtiņš Eihe, un kopš rudens Latvijas Leļļu teātra trupa ir vienota, izrādes gan bērniem, gan pieaugušajiem tiek iestudētas tikai latviešu valodā.

GADA SASNIEGUMS

Kuldīga – UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

"Ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas," teic Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska. Kuldīgas novada domes mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meirupska-Eglīte stāsta, ka no jaunā nozīmīgā statusa pilsēta sagaida tūrisma attīstību, ko vajadzētu ievirzīt, lai iedzīvotāji no tā iegūtu maksimālo labumu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu vecpilsētā, kopējo izaugsmi projektu finansējuma piesaistīšanas virzienā. Vēl viens virziens – atbalsta programmu attīstība kuldīdzniekiem, kas ir ēku īpašnieki pilsētas senajā daļā. Pilsēta arī cer, ka pēc īpašā UNESCO statusa iegūšanas to vairāk apmeklēs kultūras tūristi.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bija ļoti apjomīga darba piesātināts process vairāk nekā 20 gadu garumā, kuru laikā paveikts tik daudz, ka tā ieguldījums pilsētas attīstībā ir ne mazāks kā vērienīgā veikuma vainagojums. To skaitā ir kultūras mantojuma pārvaldības sistēmas radīšana, zinātniskā izpēte un sakārtošana, sabiedrības izglītošana mantojuma aizsardzībā, apbūves noteikumu sakārtošana. Jau 2009. gadā veikta visu vecpilsētas ēku skrupuloza izpēte un inventarizācija. Atvērts Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma pilsētniekiem, kas sargā vēsturisko apbūvi.

GADA NOTIKUMS MĀKSLĀ

"Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023": nepaceļot balsi

"Skuja Braden" (Inguna Skuja, Melisa Breidena). "Tirgot ūdeni upes malā".

Vasaras vidū atklātā un līdz oktobrim apskatāmā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāde "Tikai neraudi. Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023" kopumā pulcēja 39 940 skatītāju. Tās kuratore, mākslas zinātniece Elita Ansone pauda, ka, atklājot 48 dažādu paaudžu Latvijas mākslinieču darbus, kas runā par sievietes dzīvi visdažādākajos aspektos, muzejs vēlējies mazināt stereotipus par feminismu un pievērst uzmanību gan sievietēm mākslā, gan viņu darbos aktuālajiem jautājumiem. Mākslas zinātnieks Eduards Dorofejevs "Kultūrzīmēs" atzina, ka izstāde bijis mēģinājums parunāt ar skatītāju par feminismu, nepaceļot balsi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma