Partly cloudy 12.3 °C
T. 30.10
Nadīna, Ulla
SEKO MUMS
Reklāma
Kā jau kosmētikas pasaulē pieņemts, ražotājiem jāseko līdzi arī modes untumiem, par kādu var saukt vizlas pievienošanu iedeguma eļļas sastāvā, lai ādai piešķirtu mirdzumu. Attēlā: Andra Katkeviča (no labās) un Līga Elmane sagatavojušas kārtējo iedeguma eļļas porciju, kas jāsapilda pudelītēs.
Kā jau kosmētikas pasaulē pieņemts, ražotājiem jāseko līdzi arī modes untumiem, par kādu var saukt vizlas pievienošanu iedeguma eļļas sastāvā, lai ādai piešķirtu mirdzumu. Attēlā: Andra Katkeviča (no labās) un Līga Elmane sagatavojušas kārtējo iedeguma eļļas porciju, kas jāsapilda pudelītēs.
Foto: Ilze Pētersone / Latvijas Mediji

Dabas produktu kosmētikas ražotājs var nebrist pļavā vai mežā pēc augiem, jo izejvielas plašā klāstā šodien nopērkamas tieši no ražotnes vai pie izplatītāja. Cik dabiskas ir dažādu krēmu un citu kosmētikas produktu sastāvdaļas, saruna ar Bauskas uzņēmuma "Gusto" īpašnieci Andru Katkeviču un Līgu Elmani.

Reklāma

Dabiskas kosmētikas izgatavošana Andrai bija vaļasprieks – kaut ko uzjaukusi sev un draudzenēm, un varbūt tā arī paliktu, ja ne 2009. gada krīze ar atalgojuma samazinājumu uz pusi. Strādāja viņas skolā par psiholoģēm. Izjutušas aizvainojumu, jo abām laba izglītība, maģistra grāds, taču galu galā nospriedušas, ka ir gana jaunas un pašām jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, tāpēc sāks ar mazu papildu rūpaliņu kosmētikas jomā. Pagājuši četrpadsmit gadi, "Gusto" īpašniecēm kļuvis par pamatdarba vietu, kurā top vairāk nekā sešdesmit divi dažādi dabiskas kosmētikas produkti.

Iecienītākā – ar liepziedu smaržu

"Lai dabiskā kosmētika būtu pievilcīga pircējam, liekam kopā kaut ko no senajām, pārmantotajām gudrībām, kaut ko no klasiskajām vērtībām un arī ļoti jaunām mūsdienu formām," saka Andra, kuras vaļasprieks tagad kļuvis par darba pienākumu gādāt jaunus produktus. Ķīmiju mācījusies tikai skolā, tiesa, ar labām sekmēm, taču vajadzīgās zināšanas kosmētikas ražošanā apguvusi lielākoties pašmācības ceļā no dažādiem portāliem tīmeklī, kur var uzzināt pamatus, kā top produkti, un aizgūt idejas receptēm, un izplatītāju rīkotajos semināros. 

"Varbūt tāpēc jauni ražojumi netop ātri, sejas krēmiem, kur daudz komponentu un sievietēm lielākas prasības pret efektivitāti, vajadzīgs aptuveni gads," 

piebilst Andra.

Sastāvdaļas, kuru skaits sasniedzis vairāk nekā divus simtus dažādu produktu, iegādājas no uzticamiem izplatītājiem, dažas – arī no vietējiem ražotājiem, piemēram, smiltsērkšķu pastu – no Jelgavas novada smiltsērkšķu dārza "Zelt", ekstraktus – Līvānu novada uzņēmumā "Rasa Botanicals".

"Jau no paša sākuma izvēlējāmies produktus, ar kuriem varētu iziet bioloģiskās sertifikācijas procedūru. Tomēr vēl to neesam izdarījušas – sertifikāts prasa papildu izmaksas, bet mēs cenšamies noturēt cenu, kas nav pārmēru augsta," skaidro Līga.

Pieredze rādot, ka kosmētikas līdzekļi pircēju vidū vispirms tiek vērtēti pēc smaržas un izskata, tad seko sastāvs un konsistence. 

"Varu izdomāt kaut ko ļoti labu, bet arī aromātam noteikti jābūt labam, tāpēc kaut ļoti nedaudz, bet nākas pievienot smaržvielas, kas pēc savas izcelsmes ir sintētiskas," stāsta Andra. Starp aromātiem pats iecienītākais ir liepziedu, ko apliecina produktu noiets – ķermeņa eļļa, sejas krēms, roku krēms, ķermeņa sviests ar liepziedu smaržu tiek pirkti vislabāk. Pēc klientu lūguma pēc "kaut kā vietēja" izgatavojusi arī ar piparmētru smaržu, taču produkti, izņemot lūpu balzamu, nav guvuši atsaucību.

Aktīvākai iedarbībai – ekstrakti

Dabiskā kosmētika ir gan ar kopjošu efektu, gan dziļāku iedarbību, pateicoties tādām aktīvajām vielām kā ekstrakti, ir pārliecināta Andra. Kopš pagājušā gada ražošanā izmantojot kāda franču ģimenes uzņēmuma piedāvātos ekstraktus, un nesen tapis jauns produkts – atjaunojošs acu krēms ar lupīnas un avokado ekstraktu. 

Kā mazam uzņēmumam, kuram nav iespēju veikt pētījumus saviem produktiem, atliekot paļauties uz izejvielu ražotāju pētījumiem un godaprātu.

No plašā klāsta uzņēmuma īpašnieces īpaši lepojas ar roku krēmiem, par kuriem saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes, jo uz ādu tie iedarbojas ātri un efektīvi. Sastāvā – saldo mandeļu un kokosriekstu eļļa, kakao sviests, kā arī bišu vasks, kas rada aizsargkārtu. Krēms vīriešiem esot vēl jaudīgāks, jo tam pievienots bisabolols – vācu kumelīšu eļļas galvenā aktīvā viela. Līga piebilst, ka produktiem labprāt izmantotu Latvijas bišu vasku, taču pie mums nav pieejams tieši kosmētikas vajadzībām ražots produkts.

Reklāma
Reklāma

No tautas receptēm aizgūts dezodoranta sastāvs, kurā izmantota soda, tējas koka eļļa, litsejas (lauru dzimtas augs, saukts arī par levzeju), un greipfrūtu ēteriskās eļļas. Andra ar rezultātu ir apmierināta, jo gribējies dabisku produktu. Arī pircējām tas kļuvis par iecienītu pirkumu.

Kā jau kosmētikas pasaulē pieņemts, ražotājam jāseko līdzi gan jaunumiem, gan modes untumiem. "Ilgi turas un droši vien uz palikšanu hialuronskābe, kas plaši tiek lietota tās mitrinošo īpašību dēļ. Tāpat retinols, kas ir spēcīgs antioksidants un veicina ādas šūnu atjaunošanos," skaidro Andra. 

Par modes untumu varētu saukt vizlu, kas izmantots iedeguma eļļā un piešķir ādai mirdzumu.

Aizsardzībai no saules "Gusto" savos produktos izmanto cinka oksīdu kā fizikālo filtru, kas veido aizsargkārtu. Cilvēki gan vaicājot pēc augstāka SPF cipara (vērtība nosaka, cik iedarbīgs ir sauļošanās līdzeklis), bet ar šo vielu tas nav iespējams, skaidro Andra un piebilst, ka viņa ir pārliecināta, ka dabiskais līdzeklis ar SPF 30 būs efektīvāks par ķīmisko SPF 50. Līga to izmēģinājusi saulainā ceļojumā uz Taizemi – pirmo reizi mūžā viņai uz sejas nav izveidojušies brūnie pigmenti. 

Eksperta komentārs

Atrast līdzsvaru starp dabisko un sintētisko
    
 

Skaistumkopšanas speciāliste, pasniedzēja Starptautiskajā CIDESCO Rīgas kosmētikas skolā Dace Brante.

Skaistumkopšanas speciāliste, pasniedzēja Starptautiskajā CIDESCO Rīgas kosmētikas skolā Dace Brante: "Pieprasījums pēc dabas produktiem skaistumkopšanā pieaug – cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki ar kosmētiku, ko lieto, kā arī biežāk sastopamas alerģiskas reakcijas. Ražotāji to cenšas apmierināt, tāpēc redzam, ka arvien vairāk uz kosmētisko līdzekļu iepakojuma norādītais dabisko sastāvdaļu apjoms krietni pārsniedz deviņdesmit procentus.

Par dabisko kosmētiku saucam tādu, kurai iespējams izsekot katrai sastāvdaļai no auga iesēšanas un novākšanas līdz ražošanai un iepildīšanai. To apliecina speciāls sertifikāts.

Taču jāatceras, ka tirgū ar dabiskas kosmētikas nosaukumu tiek izplatīta arī tāda, par kuru nav droši zināms, kur iegūtas izejvielas, tāpēc var saturēt pesticīdus vai citas kaitīgas vielas. 

Tāpat sastopami arī zaļmaldināšanas gadījumi, kad informāciju, ka produkts ir ekoloģisks, neapstiprina atbilstošs sertifikāts.

Kad skaistumkopšanai lieto mazāk pārveidotas dabas izejvielas, piemēram, medus produktus, iespējama alerģiska reakcija. Tāpēc sastāvdaļu ražotāji no tiem paņem tikai pašas būtiskākās sastāvdaļas jau molekulārā līmenī. Lietojot eļļas tīrā veidā, piemēram, kokosriekstu u.c., tās var neiesūkties dziļāk par raga kārtu, ja tiks uzklātas uz sausas ādas. Ādas aizsargkārta veidota slāņiem – tauki, ūdens, tauki, ūdens. Kad uzliekat tīru eļļu uz ādas, tā noreaģēs tikai ar tauku slāni, ūdens slānim neizejot cauri un paliekot virskārtā. Ne velti par 20. gadsimta revolūciju kosmētikā kļuva emulgatorvielas atklāšana, kas palīdz savienot ūdeni un taukvielas.

Arī atbildībā pret vidi ražotāji laboratorijās sintezē produktus, kas molekulārā ziņā līdzinās dabiskajiem. Viens no piemēriem ir skvolēns, ko dabas kosmētikā izmanto ļoti daudz, – sintētiskais līdzinieks nav mazāk vērtīgs produkts, ir stabilāks un mazāk bojājas par tā prototipu skvalēnu, ko iegūst no haizivīm.

Viens no jaunākajiem dabas produktiem ir ekosomas – mikroskopiski mazas daļiņas, kas izdalītas no šūnām un spēj veicināt ādas reģenerāciju,

uzlabojot elastību, tekstūru, tonusu un fizioloģisko mitrumu, kā arī samazina grumbu veidošanos un novērš jaunu rašanos. Eksosomas uzlabo tradicionālās kosmētikas sastāvdaļu iedarbību. Kosmētikas izvēlē vajadzētu rast sinerģiju starp dabiskajiem un sintētiskajiem līdzekļiem, jo labus rezultātus iegūst no abiem – dabiskā ir vairāk ar kopjošu efektu, sintētiskajai ir spēja iedarboties dziļāk."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma