Zaļā Latvija: Vecās autoriepas joprojām izmet arī mežā
Uldis Graudiņš / Latvijas Avīze
2024.
gada
13.
maijs,
11:00
Klausies ziņu audio formātā
00:00
2024.
gada
13.
maijs,
11:00
Ieskats riepu pārstrādes uzņēmuma SIA "3R" darbībā – vecu riepu krājuma izvešanas procesā.
Foto:
Publicitātes
Autoriepu sadalīšanās laiks ir vairāk nekā simt gadu, un visu šo laiku dabā izmesta riepa var izdalīt kaitīgas vielas, piesārņojot augsni un gruntsūdeņus.
Reklāma
Tieši tādēļ nolietotās autoriepas klasificē kā videi kaitīgu preču atkritumus. Tas ir arī iemesls, kādēļ riepu savākšana tiek nodrošināta atsevišķi, un tās nedrīkst izmest pie sadzīves atkritumiem.
Riepas – bīstamie atkritumi
"Mūžu nokalpojušās riepas vajag nodot legālajiem riepu izplatītājiem uzreiz pēc jaunas automašīnas "apavu" pirkšanas," iesaka SIA "Eco Baltia Vide" direktors Andris Ziemelis. "Ja gadījumā šī iespēja ir palaista garām, jāmeklē cita ar likumu atļauta riepu nodošanas vieta. Patlaban šos dabai un veselībai bīstamos atkritumus Latvijā var nodot vairāk nekā 70 atkritumu šķirošanas laukumos. Un jāreķinās, ka šķirošanas laukumos par automašīnu "kurpju" nodošanu var būt jāmaksā." Ziemelis atzīst, ka pēdējos gados Latvijā būtiski ir mazinājušies nolietoto riepu krājumi, tā saucamais "vēsturiskais riepu uzkrājums" (toskait vecas, sliktas un pārstrādei nederīgas riepas), tomēr "situāciju par normālu aizvien nevar uzskatīt lielā mežos izmestā riepu daudzuma dēļ".
VAS "Latvijas valsts meži" nesen ziņoja, ka no pērn 1724 tonnām valsts mežos savākto atkritumu riepu īpatsvars bijis 16%, tātad vairāk nekā 250 tonnas.
Aizvadītajā Lielajā talkā talcinieki Rīgā savāca vairāk nekā 700 nolietotās riepas. A. Ziemelis piebilst – lētāk ir aizvest riepas uz īsto nodošanas vietu, nevis negaidīti saņemt soda kvīti par to izmešanu neatļautā vietā. "Zaļā Latvija" pētīja, kā Latvijā sokas ar nolietoto riepu apsaimniekošanu ikdienā.
Latvijā pārstrādā 15 procentus
Par vienu kilogramu riepu ir noteikts 66 centus liels dabas resursu nodokļa maksājums. No tā var saņemt atbrīvojumu, ja savāc noteiktu minimālo daudzumu tirgū pārdoto riepu. Ar savākšanu šajā ražotāju atbildības sistēmā (RAS) Latvijā darbojas pieci uzņēmumi, un, kā uzsver Valsts vides dienestā (VVD), Latvija pārsniedz minimālos nolietoto riepu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas rādītājus. Dienestā teic, ka no 2019. līdz 2022. gadam tirgū laistais riepu daudzums ir audzis. 2019. gadā tirdzniecībā nonāca 15 386,7 tonnas riepu, 2021. gadā jau 20 254,6 tonnas riepu – par 31% vairāk nekā 2019. gadā. Savukārt 2022. gadā tirgū nonāca 19 934,9 tonnas riepu – gandrīz tikpat, cik gadu iepriekš. VVD vērš uzmanību uz pozitīvo nolietoto riepu savākšanas kāpuma tendenci. 2019. gadā savāktas 10 085,06 tonnas jeb 64,2% salīdzinājumā ar tirgū laisto riepu daudzumu, bet 2022. gadā – 15 916,61 tonna riepu jeb 86,79% salīdzinājumā ar tirgū laisto.
Vairāk nekā pusi no visa Latvijā savāktā nolietoto riepu daudzuma eksportē pārstrādei uz ES, kur daļa riepu tiek izmantotas arī reģenerācijai ar enerģijas atgūšanu: sadedzinātas īpaši šim mērķim paredzētās krāsnīs, kuru filtru sistēmas un tehnoloģiskie procesi nodrošina maksimālu nekaitīgumu videi.
Pārstrādei Latvijā paliek samērā neliels nolietoto riepu daudzums – 2022. gadā tās bija 2432,2 tonnas nolietoto riepu jeb 15,2% no savāktā daudzuma.
No Latvijā palikušajiem nolietotajiem auto "apaviem" 2,07% riepu pārstrādāja un 13,2% lielu īpatsvaru reģenerēja ar enerģijas atgūšanu.
Kā notiek pārstrāde un reģenerācija
Uldis Skrebs, vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "3R" īpašnieks, teic, ka lielāko daļu nolietoto riepu var otrreizēji pārstrādāt un no tām tālāk iegūst granulas jaunu materiālu ražošanai. Savukārt tās riepas, kas nav derīgas pārstrādei, var izmantot enerģijas ieguvei. Tā sauktais vēsturiskais riepu uzkrājums, kurā pārsvarā bija sliktas kvalitātes materiāls, ir likvidēts, un patlaban Latvijas tirgū nolietotu riepu kvalitāte ir laba un tās galvenokārt arī nonāk pārstrādē.
Nolietotās riepas pēc savākšanas atved uz SIA "3R" priekšapstrādes laukumu, kur tās šķiro un pārstrādā. "Veicam riepu mehānisko apstrādi, lai tās nogādātu tālāk uz pārstrādes rūpnīcām Eiropā, kas, izmantojot speciālas iekārtas, šo materiālu pārstrādā granulās. Šīs pārstrādātās granulas pēc tam plaši izmanto sporta laukumu segumu ražošanā, būvniecībā, ceļu būvē, dažādu paliktņu, paklājiņu izgatavošanā un citu produktu ražošanā," stāsta U. Skrebs. SIA "3R" Latvijā ik gadu pārstrādā 7000 līdz 9000 tonnu nolietoto riepu. "Esam novērojuši, ka apsaimniekoto riepu daudzumu ik gadu ietekmē arī ekonomiskā situācija Latvijā, jo lielāko riepu īpatsvaru veido tieši komerctransporta un industriālā tipa riepas," tā U. Skrebs.
Uzņēmējs teic, ka apzinīgo automašīnu īpašnieku ar katru gadu esot aizvien vairāk, un līdz ar to vide mums apkārt kļūst tīrāka un drošāka.
"Mēs turpinām izglītot sabiedrību par riepu kaitīgumu, riepu nodošanas iespējām un produktiem, kas pēc riepu dzīves cikla beigām pārtop jaunos materiālos. Kopā ar partneriem rīkojam ikgadējas vides akcijas, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par iespējām riepas nodot pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Šīs iniciatīvas rezultātā ik gadu savācam simtos tonnu mērāmu nolietotu automašīnu riepu daudzumu."
"Schwenk Latvija" cementa rūpnīca Brocēnos ir viens no modernās rūpniecības piemēriem Eiropā, kur vairāk nekā 95% no izmantotā kurināmā ir alternatīvais kurināmais – no atkritumiem iegūts kurināmais, tostarp arī smalcinātas nolietotas vieglo automašīnu riepas un riepu tekstils.
No 2018. līdz 2022. gadam kā kurināmais tika izmantota arī neitralizēta piesārņota augsne Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta ietvaros. Alternatīvā kurināmā sastāvu un proporcijas nosaka ražošanas process un tehnoloģija, kurināmā ķīmiskais sastāvs un virkne citu faktoru. Rūpnīcā ir slēgts ražošanas cikls un visi krāsnī radušies pelni nonāk cementa starpproduktā klinkerā un pēc tam attiecīgi – cementā.
Uzņēmumā no visa alternatīvā kurināmā daudzuma nolietotas autoriepas pērn veidoja aptuveni 6%. "2023. gadā rūpnīcā pieņēmām aptuveni 8000 tonnu smalcinātu un veselu vieglo automašīnu riepu. Veselās riepas pieņemam tikai no Latvijas piegādātājiem – sadarbojamies ar vairākiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas ir saņēmuši attiecīgās atkritumu apsaimniekošanas un pārvadāšanas atļaujas un ir reģistrēti APUS (Atkritumu pārvadāšanas uzskaites sistēmā), kas sniedz iespēju Valsts vides dienestam kontrolēt atkritumu plūsmu. Smalcinātas riepas mums piegādā partneri no citām Baltijas valstīm – Lietuvas un Igaunijas. 2023. gadā veselās riepas, ko piegādā Latvijas uzņēmumi, veidoja aptuveni 40 procentus no kopējā izmantoto riepu daudzuma.
Būtiski uzsvērt, ka cementa ražošanā der tikai vieglo automašīnu riepas, jo to kā kurināmā ķīmisko sastāvu lielā mērā ietekmē riepās esošo metāla kordu izmērs un gumijas sastāvs.
Lielās autotehnikas riepas mēs izmantot nevaram," teic S. Kļava.
Alternatīvā kurināmā, toskait smalcinātu autoriepu, izmantošanu cementa rūpnīcās drošu padara ražošanas specifika – "Schwenk" rotācijas krāsnī Brocēnos temperatūra sasniedz 1500–2000 °C. "Dedzinot tik augstā temperatūrā, vidē nenonāk kaitīgie izmeši," skaidro eksperte. Viņa stāsta, ka alternatīvo kurināmo krāsnī ievada ar gaisa plūsmu – pa konveijera lentēm dažāda veida kurināmie no glabātavas nonāk līdz krāsnij, kur ar gaisu attiecīgās proporcijās tos iepūš krāsnī. "Tāpēc cementa rūpnīcā kā kurināmais der tikai noteiktās frakcijās sasmalcinātas riepas. Saņemot veselas autoriepas, mēs tās smalcinām paši," turpina Kļava. "Līdz ar to rūpnīcas iespējas pieņemt veselas autoriepas nosaka gan smalcinātāja kapacitāte, gan ražošanas aktivitāte un pat ražotais cementa tips. Par riepu utilizāciju cementa rūpnīcas krāsnī maksā piegādātājs, kas ir pierasta prakse visās ES dalībvalstīs un sedz riepu pārstrādes izmaksas (smalcinātāja uzturēšana, darbinieku izmaksas, elektroenerģija)."
Potenciāls ceļu būvniecībā
RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs teic, ka ir veikti divi eksperimenti ar sasmalcinātu riepu iestrādi ceļu segumā. Pirmais – 2021. gadā, kad drupinātas gumijas granulas pievienoja bitumena saistvielai, un 2022. gadā ar uzlabotu tehnoloģiju, kad drupinātas riepu gumijas granulas vispirms devulkanizēja, apvienoja ar atkrituma plastmasu un izveidoja beigu produktu ELTC ("End of Life Tire Compound"). "2022. gada eksperiments bija īpaši veiksmīgs. Šogad esam iecerējuši vēl vienu eksperimentu, ar vēl pievilcīgāku no nolietotajām riepām izveidotu materiālu, ar ko ieklāsim ceļa posmu," tā V. Haritonovs. Viņš atzīst – lai arī ar riepu atlikumiem klātais ceļš uzrāda labākus nekā ar tradicionālo tehnoloģiju klātā seguma izturības rādītājus (elastīgāk atjaunojas, mazāk rišu un plaisu), tomēr ceļu būvnieki pret šīs tehnoloģijas izmantošanu izturas piesardzīgi. "Lielāks praktiskais pielietojums ir sagaidāms pavisam drīz, kad būvmateriāliem būs noteiktas vides prasības. Patlaban tās ir rekomendējošas. Tad mūsu piedāvātais risinājums būs būtiski pārāks par modifikatoriem no fosilās izejvielas," prognozē V. Haritonovs.
Vajadzīgi jauni risinājumi
Pašvaldībām piederošā SIA "ZAAO" sabiedrisko attiecību vadītāja Dina Lukaševiča-Lāce teic, ka Latvijas tiesiskais regulējums attiecībā uz riepu apsaimniekošanu kā uz bīstamo atkritumu veidu ir samērā stingrs, tomēr prakse rāda, ka tas nepietiekami veicina riepu otrreizēju izmantošanu un reālu pārstrādi. D. Lukaševiča-Lāce uzsver, ka iedzīvotāju vidū nav pietiekamas izpratnes par nolietotu riepu ietekmi uz apkārtējo vidi un veselību gadījumos, ja tās netiek atbilstoši savāktas un pārstrādātas.
"Nepieciešama stingrāka negodprātīgu riepu apsaimniekotāju uzraudzība un sankciju piemērošana tiem, kas pārkāpj noteikumus.
Varētu, piemēram, ieviest atlaides vai nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas atbildīgi piedalās riepu apsaimniekošanā," teic "ZAAO" eksperte. Viņa arī vērš uzmanību, ka ne visas nolietotās riepas var efektīvi pārstrādāt. SIA "ZAAO" 2022. gadā savāca un ieveda atkritumu poligonā "Daibe" 428,230 tonnas riepu. Pērn atkritumu poligonā ieveda būtiski vairāk nolietoto riepu – pavisam 572,5 tonnas. "ZAAO" savāktās riepas nodod tālākai pārdošanai un pārstrādei ražotāja atbildības sistēmas uzņēmumam SIA "AJ Power Recycling".
Uzņēmumu grupa "AJ Power" kopš 2017. gada rīko vides akciju "Dod riepām otru dzīvi", kuras laikā iedzīvotāji bez maksas var nodot nolietotās vieglo automašīnu riepas. Šajā sezonā vides akcija "Dod riepām otro dzīvi" jau notiek un turpināsies līdz 2. jūnijam Bauskā, Iecavā, Tukumā, Talsos, Kandavā, Kuldīgā, Ogrē, Skrīveros, Koknesē, Lielvārdē un Madlienā. "Godīga un caurspīdīga riepu aprites sistēma ir visas sabiedrības interesēs. Autovadītāji nereti neaizdomājas, bet patiesībā nolietoto riepu nodošana ir pieejama ne tikai vides akciju laikā un šķiroto atkritumu savākšanas laukumos. Piemēram, mainot riepu komplektu pret jaunu, nolietotās riepas iespējams atstāt turpat servisā, kur tālāk serviss nodrošina to nogādāšanu atbildīgajiem riepu apsaimniekotājiem un pārstrādātājiem," teic "AJ Power" komunikācijas direktors Mārtiņš Pudņiks.
2023. gada kampaņas laikā vien autovadītāji otrreizējai pārstrādei nodeva gandrīz 25 tūkstošus nolietotu riepu.
Arī patlaban atsaucība esot liela. Viņš uzskata, ka tieši izmaksas par riepu utilizēšanu ir viens no iemesliem, kāpēc autovadītāji dažkārt neizvēlas nodot vecās riepas.
Iepriekš aptaujātie eksperti atzinīgi vērtē, ka kopš šā gada dabas resursu nodoklis ir jāmaksā arī par riepām uz jaunajām, pirmo reizi CSDD reģistrētajām automašīnām. Tomēr izvairīties no maksas par riepu apsaimniekošanu aizvien var, pērkot riepas internetā vai citās valstīs. AS "Eco Baltia Vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts aicina pirkt riepas no uzticama, oficiāla riepu pārdevēja, kas bez maksas arī pieņems nolietotās riepas un atbilstoši par tām parūpēsies. "Aicinām atbildīgi iesaistīties dažādās atkritumu nodošanas akcijās un ievērot atkritumu apsaimniekotāju prasības par dažādu atkritumu nodošanu. Piemēram, riepas aicinām nodot bez diskiem un tam paredzētajās vietās vai īpašās akcijās," tā J. Aizbalts. Daudzi tā rīkojas jau tagad, tomēr lielais dabā nonākušais nolietoto riepu daudzums rāda, ka vēl ir kur augt – daudzu Latvijas cilvēku uzvedības kultūrai būtu jāmainās.
Eksperta komentārs
Riepām derētu depozīta sistēma
Anna Doškina, "Zero Waste Latvija" valdes priekšsēdētāja: Patlaban izveidotā nolietoto riepu apsaimniekošanas kārtība paredz līdz četru riepu bezmaksas nodošanu gadā (uzrādot viena transporta līdzekļa tehnisko pasi). No vides organizācijas un arī iedzīvotāju perspektīvas šī informācija ir pārāk maz izskanējusi publiskajā vidē, cilvēki gluži vienkārši nav tik labi informēti par šo iespēju. Atkritumu apsaimniekotāji periodiski rīko kampaņas, kuru laikā riepas var nodot, tomēr tas ir radījis sajūtu, ka nodot riepas iespējams vien šo kampaņu laikā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem noteikti ir, ka riepu nodošana nereti nav iespējama iedzīvotājiem ērtā vietā.
Atkritumu šķirošanas laukumi ir tālu un mobilās akcijas rīko vien periodiski. Attiecīgi joprojām redzam vidē izmestas riepas.
Sarunā ar Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas pārvaldi uzzinājām, ka kopumā meži ir kļuvuši ievērojami tīrāki, tomēr kopš četru riepu nodošanas ierobežojuma ieviešanas mežos atstāto riepu daudzums tomēr ir nedaudz palielinājies. "Zero Waste Latvija" iesaka vērtēt nedaudz netradicionālus, tomēr jau agrāk pārbaudītus iedzīvotāju motivēšanas formātus. Piemēram, vērtēt depozīta sistēmas ieviešanu. Tas palīdzētu iedzīvotājiem izprast, ka riepu atgriešana ir viņu pienākums, un sniegtu arī finansiālo motivāciju tās nodot atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
15.7 °C
