Lai Latvijas upēs un ezeros nepietrūktu zivju, ik gadu valsts īsteno vairākus zivju mākslīgās pavairošanas pasākumus, dabiskajos ūdeņos ielaižot valsts audzētavās izaudzētos zivju mazuļus.
Tam tiek tērēti vairāki miljoni valsts budžeta naudas.
Valdības apstiprinātajā zivju resursu mākslīgās atražošanas plānā 2021.–2024. gadam paredzēts, ka Gaujas un Ventas baseinu publiskajās ūdenstilpēs ik gadu jāielaiž 7 525 000 dažādu ceļotājzivju sugu kāpuru un mazuļu. Savukārt Daugavas baseina upēs un ezeros ik gadu paredzēts ielaist 6 300 000 ceļotājzivju kāpuru, mazuļu un smoltu.
Vienlaikus zivju krājumu papildināšana paredzēta vismaz 50 publiski pieejamās ūdenstilpēs.
Kā paskaidro Zemkopības ministrijā, zivju krājumu papildināšana pēc pieminētā zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna notiek vispirms publiski pieejamās upēs un ezeros, kā arī ūdeņos ar valsts zvejas tiesībām. Bet zivju krājumus tikpat labi var papildināt arī privātajos ezeros, kuros ir atļauta licencētā makšķerēšana vai zemūdens medības.
Rūpi par zivīm tur paaudzēs
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka šiem pasākumiem Latvijā ir senas tradīcijas, kuras visvairāk saistītas ar saimnieciski vērtīgo lašu krājumu papildināšanu. Jau 1896. gadā Carnikavā tika iekārtots lašu ikru inkubators, kas atražoja lašu kāpurus ielaišanai upēs. 1929. gadā pie Daugavas, netālu no vēlāk uzceltās Ķeguma spēkstacijas izveidoja zivju audzētavu "Tome", kas pašlaik ir vislielākā lašu smoltu (zivju mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru) audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā. No 1920. līdz 1930. gadam dažādos Latvijas novados uzbūvēja vēl četras tam laikam modernas valsts zivju audzētavas – "Tomi", "Kārļus", "Pelčus" un "Krāslavu", kurās nodarbojās ar lašu, sīgu un citu zivju sugu mākslīgu pavairošanu publiskajos ūdeņos.
Pašlaik Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pārvaldībā ar zivju krājumu papildināšanu valsts uzdevumā nodarbojas zivju audzētavā "Tome" un tās filiālēs "Pelči", "Dole", "Kārļi" un "Brasla"– katrā pievēršoties noteiktu zivju sugu papildināšanai sava upju baseina apgabala ūdeņos.
"Tome" modernizējas
Pērn zivju audzētavā "Tome" ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finanšu atbalstu uzbūvēts moderns akvakultūras inovāciju centrs. Tajā ir ierīkotas astoņas dažādas eksperimentālas vaislas zivju izturēšanas, ikru inkubācijas, zivju kāpuru izturēšanas, to piebarošanas un zivju mazuļu audzēšanas sistēmas, kā arī dzīvās barības audzēšanas sistēma.
"Šīs sistēmas mums lieliski kalpo zivju nārstošanai nepieciešamās ūdens temperatūras uzturēšanai,"
skaidro zivju audzētavas "Tome" vadītājs Ivars Putviķis. "Piemēram, zandarti nārsto, ūdens temperatūrai sasniedzot +14 grādus. Bet, ja divas dienas būs karsts laiks, tad, ūdenim sasilstot līdz +18 grādiem, nekāda nārsta nebūs."
Daugavā lašu nārsta vietas zudušas
"Savulaik Daugava bija pati lielākā lašu upe Baltijā," turpina Ivars Putviķis, "savulaik labākās lašu nārsta vietas bija augšpus Daugavpils, kā arī Daugavas pietekās. Kad 1939. gadā uzbūvēja Ķeguma spēkstaciju, lašiem paredzēja arī ceļu uz šīm nārsta vietām. Bet, ceļot Pļaviņu un vēlāk Rīgas spēkstaciju, par lašiem aizmirsa. Iznākumā Daugavā lašiem nārsta vietas ir zudušas. Neliela daļa zivju, lielākoties taimiņi, gan vēl nārsto Lielajā un Mazajā Juglā."