Sunny 29.1 °C
O. 16.07
Estere, Hermīne, Liepa
Ansis Bogustovs nedomā, ka savu desmitgadīgo "VW e-up!" kādreiz pārdos. Viņš iecerējis auto drīzāk izjaukt, lai tā baterijas kļūtu par akumulatoriem, kurās uzkrāt saules paneļu saražoto enerģiju.
Ansis Bogustovs nedomā, ka savu desmitgadīgo "VW e-up!" kādreiz pārdos. Viņš iecerējis auto drīzāk izjaukt, lai tā baterijas kļūtu par akumulatoriem, kurās uzkrāt saules paneļu saražoto enerģiju.
Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

"Visi aizspriedumi par mazo bateriju ir taisnība, bet, kad sarēķini – kāpēc man maksāt to ārprātīgo cenu par iekšdedzes auto uzturēšanu –, es domāju, ka slēpošanas brīvdienās esmu varējis aizbraukt krietni biežāk nekā tad, ja man būtu bijis benzīna vai dīzeļa auto.

Reklāma

Sākotnēji domāju, ka elektroauto būs pilsētai, bet ar otru septiņvietīgo auto dosimies ceļojumos, bet tas no nelietošanas sāka rūsēt. Būsim reāli – tiem, kas dzīvo Ķekavā un brauc 30 km uz darbu Rīgā un tikpat atpakaļ, elektroauto ir tikai plānošanas jautājums. Ja vēl dzīvo privātmājā, izmanto nakts tarifu vai ir saules paneļi, tad elektroauto ir loģiska izvēle," norāda žurnālists Ansis Bogustovs, kurš ar "VW e-up!" pārvietojas jau 10 gadus, turklāt – dzīvojot pilsētā.

Vai uzlādes infrastruktūra tiks galā ar straujo elektroauto skaita pieaugumu, vai elektroauto kritika gadu gaitā nekļūst absurda?

Lašmaizītes un ikrmaizītes nav jāsubsidē

Ar mazo elektroauto Ansis izbraukājis daudzas Latvijas tālākās vietas – Daugavpili, Krāslavu, Rēzekni, bijis arī Tallinā, bet regulāri auto tiek lietots braucieniem Rīgas teritorijā, kā arī uz Bausku, kur ir Anša ģimenes lauku mājas. Izvēle par labu elektroauto notikusi, jo, kā viņš atzīst, ir ļoti taupīgs cilvēks un jau pirms desmit gadiem elektroauto bijis izdevīgs, to tobrīd salīdzinot ar autogāzes cenām, ar ko Ansis darbinājis savu iepriekšējo auto. Protams, par sliktu nav nācis arī tas, ka CSDD ilgu laiku pie sevis elektroauto eksperimenta kārtā ļāvis lādēt bez maksas, bijis dāsns atbalsts elektroauto iegādei, kā arī auto bija iespējams uzlādēt par velti Anša dzīvesbiedres darbavietā.

Redzot, kā šobrīd attīstījies auto īres tirgus, Ansis atzīst – ja viņam regulāri nebūtu jābrauc uz Bausku, ļoti iespējams, ka ģimenē nebūtu pat elektroauto, jo pilsētas robežās ir daudz citu lētu pārvietošanās variantu. Viņš piekrīt, ka ne visiem autobraucējiem der elektroauto, taču, viņaprāt, pilsētu robežās braucošajiem jau sen uz tādiem bija jāpāriet.

"Manuprāt, picērijām jau sen bija jāpāriet uz elektroauto. Ja es būtu Rīgas vadībā, sen būtu aizliedzis pilsētā braukt ar iekšdedzes taksometriem. Sākuma investīcijas būs lielākas, bet tās ātri atmaksāsies. Nevajag čīkstēt, bet vajag parēķināt. Nav motora un ātrumkārbas, kam bojāties, desmit gadu laikā sava "VW" bremzes esmu mainījis vienu reizi, jo bremzēju ar rekuperāciju, kas saudzē bremzes, un ekonomē enerģiju. Dusmojos arī uz valdību un ministriem, kuri nebrauc ar elektroauto. 

Tas parādītu gan rūpes par vidi, gan ļautu ietaupīt laiku, jo ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām."

Atšķirībā no lielas daļas iedzīvotāju Ansis uzskata, ka atbalstīt elektroauto iegādi privātpersonām nav pareizi. "Privātpersonas varēja saņemt atbalstu, lai nopirktu "Teslu", kas ir tīrākā zīmēšanās," vērtē Bogustovs. "Lašmaizīties un ikrmaizītes nav jāsubsidē. Ja grib ēst ikrus, lai ēd par savu naudu. Zīmēties ar elektroauto ir pilnīgi garām. Pāreja uz elektroauto parāda, ka beidzot esi cilvēks, kurš prot kalkulēt izmaksas. Jāsubsidē piegādes automašīnu elektrifikācija, ražojošo uzņēmumu pāreja uz elektroauto – viņi nezīmējas, bet izmanto auto eksporta, pievienotās vērtības, konkurētspējas celšanai. Šādiem uzņēmumiem sen bija jāsaņem šāds atbalsts."

Bet vai dzīve ar elektroauto ir viens rožu dārzs? Uz ceļa Ansis nekad nav palicis, taču vienu reizi nav ticis prom no lauku mājām, jo elektrības piegādes problēmu dēļ nav varējis tur uzlādēt savu auto. "Jautājums ir vietā – ja braucu ārpus pilsētas, es nevaru uzticēties baterijas atlikuma rādītājam. Ziemā tiešām nobraucamais attālums samazinās par kādu trešdaļu. 

Rīgā uzlādes vietas man ir labi zināmas, bet mašīnu kļuvis vairāk un pieaugusi iespēja, ka uzlādes vietas būs aizņemtas,"

 dažus no mīnusiem iezīmē Ansis Bogustovs. Par pilnīgu nekrietnību viņš sauc to, ka pie daudzām uzlādes stacijām vienlaikus uzlādi drīkst veikt tikai viens auto.

Reklāma
Reklāma

Nepamatoti nokaitētā vide

Viens no elektroauto vēstnešiem Latvijā jau gadiem ir portāla "Uzlādēts.lv" galvenais redaktors, kā arī uzlādes tīkla "Eleport" vadītājs Latvijā Kārlis Mendziņš, kurš arī ar elektroauto brauc jau kopš 2017. gada. Arī viņš, tāpat kā Ansis, sāka ar mazu elektroauto "Citroen C-Zero", kas ražots 2012. gadā un ar kuru jaunu varēja nobraukt apmēram 100 kilometrus. Ar šo auto Kārlis nobrauca vairākus gadus, turklāt arī dzīvodams dzīvoklī.

"Viens no aspektiem, ko cilvēki bieži nesaprot, – man nav kaut kur jābrauc speciāli uzlādēties. Tas nav primārais, bet sekundārais mērķis. Es lielākoties uzlādēju auto iepērkoties. Kad man bija elektroauto, kas varēja nobraukt 100 km, bija par uzlādi jāpiedomā. Pie maniem braukšanas apstākļiem es uzlādi veicu reizi divās trīs dienās. 

Kad man bija elektroauto, ar kuru varēju nobraukt 200 km, uzlādējos reizi nedēļā, ziemā – divas reizes. 

Tagad man ir auto, ar kuru varu nobraukt 400 km. Ja man speciāli jāmeklē uzlādes vieta, esmu ļoti pārsteigts," savus braukšanas un uzlādes pieradumus ieskicē Kārlis, norādot, ka par uzlādi nebūtu jādomā vispār, jo uzlādes infrastruktūra Latvijā, viņaprāt, jau tagad ir izveidota ļoti laba.

Tomēr cilvēki joprojām uz to fokusējas, kaut gan visas galvenās pozitīvās īpašības ir citas – klusums, nav vibrāciju, jutīgais pedālis un rekuperācija, tāpat zemās ekspluatācijas izmaksas. "Šo gadu laikā esmu braucis arī ar iekšdedzes auto. Ar tādu braucot, parasti domāju – kas, pie velna, notiek ar šo mašīnu?"

"Protams, iegādes izmaksas ir lielākas, bet, jo vairāk kilometru nobrauc, jo izdevīgāks kļūst elektroauto," 

norāda Mendziņš. Katru gadu cilvēku domas par elektroauto mainās, daudziem atklājot elektroauto pozitīvās iezīmes. Protams, kritiķu netrūkst arī tagad. "Sociālajos tīklos cilvēki jūtas neaizskarami, bet bieži vien neapmierinātība ir par veciem likumiem, tādiem, kuri Latviju neskar. Piemēram, Lielbritānijā no zila gaisa izzīda, ka elektroauto ir īpaši smagāki par iekšdedzes auto, tādēļ tilti un daudzstāvu stāvvietas Lielbritānijā sabruks. Vai – Lielbritānijā atcels elektroauto iegādes subsīdijas. Daudzi komentē, bet nesaprot, ka pie mums Latvijā tāda veida subsīdiju nekad nav bijis. Tā vide ir sakaitināta, bet nepamatoti."

Komentējot elektroauto piedāvājumu, Kārlis norāda, ka ar katru gadu tas uzlabojas, vienīgi mazāks piedāvājums ir ģimenes auto segmentā, jo septiņu vietu auto ir maz pieprasīti. "Latvijas tirgus ir mazs, ražotājiem nav interesanti te tirgot universāļus un septiņvietīgos auto. Mēs neesam prioritāte," atzīst Kārlis.

Tikmēr strauji turpina paplašināties uzlādes staciju un zīmolu klāsts. Latvijā attiecība starp lēnajām un ātrajām uzlādes stacijām jau esot ap 50:50, bet kopējais publisko uzlādes staciju skaits sasniedz 535. Straujā uzlādes staciju attīstība, viņaprāt, ir brīdinošs signāls degvielas uzpildes stacijām, kurām Kārlis prognozē likumsakarīgu klientu skaita samazinājumu.

Reklāma
Reklāma

Uzlādes staciju bumam gatavi

Strauji pieaugot elektroauto skaitam, strauji palielinās arī publisko uzlādes staciju skaits. Vai uzlādes stacijām, koncentrējoties vienuviet, nevar rasties kādas problēmas ar elektroapgādes infrastruktūru? "Sadales tīkla" valdes loceklis un attīstības direktors Vīgants Radziņš skaidro – kaut gan krietni pieaugusi uzlādes infrastruktūras izbūve, līdz šim tas nav radījis izaicinājumus "ST" infrastruktūrai, jo uzņēmums elektrotīkla attīstību plāno vairākus gadus uz priekšu, tostarp ņemot vērā nākotnes elektrifikācijas tendences un gaidāmos izaicinājumus.

"Sagaidāms, ka nākotnē pakalpojumu sniedzēju interese par elektrouzlādes staciju attīstību vēl pastiprināsies. 

Elektrotīkla attīstība ir pakāpenisks un nepārtraukts process. Lai to plānotu iespējami precīzāk, "Sadales tīkls" uztur saziņu par lielākajiem plānotajiem projektiem ar atbildīgajām institūcijām un attīstības plānā iekļauj attiecīgus investīciju objektus tīkla pastiprināšanai. Viens no piemēriem – sadarbībā ar Satiksmes ministriju tiek plānota lielas jaudas elektrouzlādes pieslēgumu attīstība pie TEN-T autoceļu tīkla arī smagā autotransporta zaļināšanai. Identificēts arī "Via Baltica" posms (no Rīgas uz Igaunijas pusi), kur elektroauto uzlādes tīkla attīstībai ir nepieciešamas jaunas 110 kV apakšstacijas un esošo 110 kV apakšstaciju pastiprināšana. Tas ir viens no izmaksu ietilpīgākajiem projektiem, kas operatora pusē varētu izmaksāt 15–20 miljonus eiro."

Kopējais publisko uzlādes staciju skaits Latvijā pašlaik sasniedzis 535. Elektroauto īpašnieki uzskata, ka uzlādes infrastruktūra mūsu valstī jau tagad ir labi attīstīta, taču, protams, to plānots vēl pilnveidot arī turpmāk. Attēlā – elektroauto uzlāde Varakļānos.

Radziņš norāda – kaut gan elektroauto kļūst populārāki, joprojām to ienākšana notiek relatīvi lēni, taču, visticamāk, pienāks tāds pats brīdis kā ar saules paneļiem, kad vienā brīdī to uzstādīšana kļuva ārkārtīgi populāra. Tāpēc ļoti strauja elektroauto skaita pieauguma situācijā teorētiski nevar izslēgt iespējamību, kad elektrouzlādes infrastruktūras attīstība varētu uzreiz netikt līdzi sabiedrības pieprasījumam." Par laimi, mājsaimniecību vidū ir tendence elektroauto uzlādi veikt nakts stundās, kad elektrotīkls kopumā ir mazāk noslogots. Tas, augot pieprasījumam, palīdzēs līdzsvarot tīkla noslodzi.

Papildus tam "Sadales tīkla" speciālisti, aktīvi iesaistoties arī Eiropas pētniecības un attīstības projektos, kuros tiek vētīti tīkla elastības pakalpojumi, dinamiska elektroauto uzlāde, divvirzienu uzlāde, ļaujot "paņemt" elektroenerģiju arī no automašīnas akumulatora u. tml. "Arī šādu inovāciju ieviešana palīdzētu daudz efektīvāk, lētāk un ātrāk ar elektroauto uzlādes iespējām nodrošināt visus interesentus," pārliecināts "ST" valdes loceklis.

Runājot par izaicinājumiem, Radziņš par tādiem nosauca jaunās jaudas plūsmas tīklā un to pārvaldīšanu. Atbilstoši tam tiekot pilnveidota arī dispečervadības sistēma. 

"Priekšnoteikums gudrai tīkla vadībai ir viedie elektroenerģijas skaitītāji, kuru visaptverošu uzstādīšanu sadales operators sāka laikus un noslēdza pagājušajā gadā. 

Viedie skaitītāji, to sniegtie dati ļauj pārvaldīt un plānot jaudu plūsmas."

Radziņš piebilda, ka šobrīd "Sadales tīklam" ir pieejams Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzfinansējums (līdz 6,5 miljoniem eiro) elektrouzlādes vai mikroģenerācijas pieslēguma vietu izbūvei. Ar šo finansējumu līdz 2026. gada 31. maijam visā Latvijā paredzēts izbūvēt kopumā 2060 pieslēgumpunktu. Atbilstoši aktuālajam attīstības plānam turpmākajā desmitgadē elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā visā Latvijā plānots ieguldīt 56% no kopējiem "Sadales tīkla" ieguldījumiem jeb vidēji 74 miljonus eiro gadā.

Iekšdedzes auto plānos vairs nav

Vai elektroauto skaita pieaugums ir tieši saistīts ar kādiem politiskiem lēmumiem? Droši vien par tādu var nosaukt ieviesto atbalstu elektroauto iegādei. Šobrīd notiekot arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) pārskatīšana un jaunu pasākumu iekļaušana, par kuriem notiek aktīvas diskusijas starp visām ministrijām, tostarp iestrādājot tajā arī jaunus pasākumus, kā arī pārskatot plānā esošos. Kādi tie būs, gan pagaidām nav zināms.

Reklāma
Reklāma

Satiksmes ministrijā norādīja, ka elektrotransportlīdzekļi ir pašsaprotams mērķis, uz kuru Latvija tiecas. "ES regulējumi vērsti uz visas sabiedrības pāreju uz zaļo domāšanu un pasākumi ir visaptveroši. Līdz ar to ir sarežģīti nošķirt konkrētu pasākumu, kas vērsts tikai uz elektrotransportlīdzekļu veicināšanu, – tas ir pasākumu kopums, kas cita starpā veicina elektrotransportlīdzekļu skaita palielināšanos, un tajā ir iesaistītas vairākas ministrijas un institūcijas."

Mērķrādītājs gan ir zināms – 2027. gadā elektroauto skaitam jābūt vismaz 2% no visiem reģistrētajiem automobiļiem. 

Redzot šī brīža auto reģistrācijas tendences, domājams, ka mērķis tiks sasniegts agrāk. Līdz 2050. gadam, visticamāk, automobiļu elektrifikācija būs pilnīga, ņemot vērā, ka transporta radītās emisijas Latvijā būs jāsamazina par 90%. Jaunajā NEKP potenciāli varam sagaidīt arī pasākumus iekšdedzes auto ierobežošanai. Satiksmes ministrijā pagaidām neatklāj, kādi tie varētu būt, bet iekšdedzes auto lietotājiem pavisam noteikti jāsāk pierast pie domas, ka jaunus iekšdedzes auto pārskatāmā nākotnē nopirkt vairs nevarēs un nāksies braukt vai nu ar vecu dīzeli, vai elektroauto.

Eksperta viedoklis

Jāatbalsta uzlādes vietas pie dzīvokļiem

Jānis Bekers, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis.

Jānis Bekers, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis: "Elektroauto attīstība ir laba un dinamiska – reģistrēto auto skaits aug visu laiku un katru gadu skaits gandrīz dubultojas. Bet, ja mēs skatāmies Eiropas Zaļā kursa ietvaros, tad attīstībai būtu jābūt vēl ievērojami ātrākai. Bet tāpat ir prieks par to, kas ir sasniegts. Lēnā garā esam tikuši pāri tam 1% no visiem reģistrētajiem auto.

Visvairāk jācīnās ar stereotipiem un zināšanu trūkumu par elektroauto un to lietošanu. Tikmēr politiskais virziens ir pareizs, bet tam būtu jābūt vēl stingrākam, piemēram, vairāk jāierobežo iekšdedzes auto lietošana. Domājams gan, ka tas sakārtosies visas Eiropas Savienības līmenī.

Būtu jāatvieglo atbalsta saņemšana, kuru šobrīd organizē caur mazu skaitu sertificētu tirgotāju. Daudzās valstīs to dara reģistrācijas laikā – atbrauc uz CSDD un turpat iegūsti atbalstu. 

Par to šobrīd cīnāmies, lai šī atbalsta saņemšanas birokratizācija tiktu likvidēta vai vismaz samazināta. 

Otra lieta – dzirdam, ka bieži vien šie daži tirgotāji uzliek savu komisiju, kas visu atbalsta ieguvumu nodzēš.

Ja domājat par elektroauto iegādi, ieteiktu izbraukt testa braucienā. Daudzi tieši tā laikā nosliecas par labu elektroauto. Agrāk cilvēki teica, ka pirks elektroauto, kad ar to varēs nobraukt 300 km, vēlāk – kad varēs nobraukt 500 km, tagad jau runā par 1000 km. Nebeidzams stāsts, par kuru pasmejamies. Es regulāri braucu uz Tallinu un Viļņu. Plānoju lielu ģimenes braucienu uz Dāniju, Vāciju, Zviedriju. Uzlādes tīkls Eiropas Savienībā ir ļoti attīstīts.

Ko Latvijā vajadzētu attīstīt – jāveido atbalsts uzlādes vietu ierīkošanai pie dzīvokļiem. 

Rīgā 80% cilvēku dzīvo dzīvokļos, Latvijā kopumā – 70%. Eiropā attiecība ir pavisam pretēja. Tāpēc ir kritiski svarīgi, lai pie katras dzīvokļu mājas būtu uzlādes vietas, lai katram dzīvoklim būtu sava uzlādes vieta. Redzam, ka lielākajā daļā jauno projektu jau ieplāno uzlādes vietas, kas ir ļoti apsveicami. Pienāks brīdis, kad tas būs jādara jebkurā gadījumā."

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma