Nav tālu pagātnē laiks, kad dziedniecību ar dabiskajiem līdzekļiem sauca par pūšļošanu vai šarlatānismu.
Profilaktiskās medicīnas ārsts Sergejs Kuzņecovs atceras, ka vēl astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā Latvijas Onkoloģijas centrā noritējušas karstas diskusijas par šo tematu. Mūsdienās attieksme pret dabas preparātiem ir mainījusies – pie viņa nāk pacienti ar ārsta ieteikumu, piemēram, pēc ķīmijterapijas kursa lietot zemestaukus.
Brīnumlīdzeklis nav, bet palīdz
Tautas medicīnā zemestauki* nav jaunums, īpaši kā līdzeklim onkoloģisku slimību gadījumos. Mazāk zināms fakts, ka piecdesmitajos, sešdesmitajos gados arī Latvijas aptiekāri piedāvājuši no zemestaukiem gatavotu ekstraktu un ziedi. Iniciators bijis Josifs Gurvičs, kura centieni izvērst plašāk vērtīgā preparāta ražošanu neguvuši atsaucību PSRS Veselības ministrijā, vēl sliktāk – kad turpinājis uz Maskavu sūtīt vēstules ar cildinošajām atsauksmēm, kā zemestauki cilvēkiem palīdzējuši atgūt veselību, uzaicināts uz Valsts drošības komiteju. J. Gurvičs ar saviem pētniecības materiāliem pārcēlies uz Itāliju, vēlāk ASV, taču arī tur netika novērtēts.
S. Kuzņecovam dziļāka interese par dabas produktu dziednieciskajām īpašībām radusies laikā, kad vadījis kādreizējā Rīgas Medicīnas institūta toksikoloģijas laboratoriju, kur pirmo reizi sanācis tuvāk papētīt zemestaukus.
"Iepriekš biju lasījis un zināju, ka tā ir ēdama sēne un dziedniecībā izmanto tikai tās olas stadiju."
Vēlāk izdevies tikties ar J. Gurviču un pat saņemt vērtīgos izpētes materiālus. Pirms divdesmit gadiem S. Kuzņecova "Veselības laboratorija" kopā ar ASV pētniekiem ieguvusi balvu par zemestauku izmantošanu onkoloģijā. Viņa laboratorijā no zemestaukiem izgatavo sulu un ziedi. Līdzās dabā atrastām "olām" izmantojot arī kultivētās.
"Zemestaukiem piemīt spēja šķīdināt asinis un iznīcināt trombus, un onkoloģijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir trombu veidošanās, kuri, kā zināms, var migrēt un organismā paplašināt metastāzes." Tieši spēja samazināt metastāžu veidošanos ir zemestauku priekšrocība, salīdzinot ar mākslīgi sintezētajiem preparātiem, kuriem šādas īpašības nepiemīt. Tos lieto sirds un asinsvadu slimību gadījumos, iesaka izmantot miomu, mastopātijas, olnīcu cistu, kā arī nieru, gastrītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, olvadu un prostatas iekaisumu, tromboflebītu, ādas sēnīšu slimību ārstēšanā.
"Tomēr tā nav panaceja," uzsver S. Kuzņecovs.
Mēdz būt ne mazums gadījumu, kad līdzeklis iedarbojas pozitīvi psiholoģiski, īpaši reizēs, kad tradicionālās Rietumu medicīnas ārsti vairs nevar palīdzēt. Grūti pateikt, par cik ilgu laiku tiek pagarināta dzīve, taču ietekme esot jūtama.
Zemestauku sastāvs ir tik bagātīgs, ka pētniecība turpinās, un tagad tā notiek arī Zviedrijā un Vācijā. Latvijas pētnieki darbu turpina, ievācot pēc iespējas vairāk informācijas no pacientiem par preparāta iedarbību.