Sunny 29.1 °C
O. 16.07
Estere, Hermīne, Liepa
Par energoefektīvāko vienģimenes ēku konkursā atzītajā privātmājā Rīgā, Talsu ielā 25a, saimnieks apkurei izmanto gaiss–ūdens tipa siltumsūkni. Un tikai pašās vēsākajās gada dienās papildus tam vēl nepieciešams iedarbināt arī siltumsūknī iebūvēto kaloriferu.
Par energoefektīvāko vienģimenes ēku konkursā atzītajā privātmājā Rīgā, Talsu ielā 25a, saimnieks apkurei izmanto gaiss–ūdens tipa siltumsūkni. Un tikai pašās vēsākajās gada dienās papildus tam vēl nepieciešams iedarbināt arī siltumsūknī iebūvēto kaloriferu.
Foto: Andris Ozoliņš / Latvijas Mediji

Mājas siltināt un taupīt fosilos energoresursus mudina gan likums, gan veselais saprāts, gan Eiropas Savienības līdzfinansējums. Turklāt cerības, ka fosilie energonesēji kādreiz kļūs ļoti lēti, laikam ir veltas. No tiem jāturas tālāk. Bet kā?

Reklāma

Idejas un iedvesmu var gūt, izzinot ikgadējā konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" dalībnieku pieredzi. Šis konkurss, ko rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides un klimata ministriju un Būvinženieru savienību, ir gluži vai māju siltināšanas "augstā modes skate".

Novērtē komplekso renovāciju

Arvien vairāk iedzīvotāju apzinās, ka, veicot ēkas atjaunošanu, to var ne tikai siltināt un nomainīt logus, bet arī veikt uzlabojumus nesošo konstrukciju nostiprināšanā. Apsekojot mājas, redzams, ka šobrīd iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās tos ieguvumus, ko sniedz kompleksa ēkas atjaunošana, līdz ar to, atjaunojot māju, tiek uzlabotas arī inženierkomunikācijas. Tas sniedz iespēju iedzīvotājiem, piemēram, individuāli regulēt energopatēriņu, šādi sekojot līdzi arī izmaksām, vai saņemt kvalitatīvu, ventilētu gaisu.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" uzvarētāji ir pieturējušies pie šādas pieejas, ietaupot ne tikai 40–50%, bet pat 60 un 65% siltumenerģijas, tādējādi samazinot savus apkures rēķinus. 

Māju siltināšanas projektam attīstoties gadu gaitā, ir arī auguši energoauditori, kas nu sevi parāda ne tikai kā formālus pakalpojumu sniedzējus, bet kā augstas raudzes konsultantus.

Energoauditori piedāvā modernas tehnoloģijas, kas ir pielāgotas specifiskajai katras mājas situācijai. Arī situācijās, kad iedzīvotāji nespēj orientēties daudzajās problēmās, kas jārisina, veicot mājas atjaunošanu, energoauditori, veicot aprēķinus un situācijas analīzi, skaidri norāda vēlamo virzienu.

"Esam novērojuši, ka dzīvokļu īpašnieki nevēlas apstāties pie ēkas atjaunošanas, bet domā arī par apkārtējās vides sakārtošanu – tie ir soliņi, velonovietnes un sakārtoti pagalmi," saka konkursa "Energoefektīvākā ēka" žūrijas locekle Iveta Muceniece, kura ir arī "Altum" Energoefektivitātes programmas izstrādes vadītāja. "Katru gadu arvien vairāk tiek domāts arī par mūsdienīgu atkritumu šķirošanu un vides pieejamību. Priecē fakts, ka iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš dizainam un arhitektoniskajiem risinājumiem. Mums ir daudz labu piemēru, kad, atjaunojot dzīves telpu, tiek saglabāta arī ēku unikalitāte un vēsturiskais mantojums. Tādi piemēri ir ēkas Rīgā, Patversmes ielā 24, vai Kartupeļu ielā 19, kā arī daudzās citās vietās."

Apkures mūsdienīgie risinājumi

Apkures sistēmas izveidē konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā" dalībnieku vidū vērojama dažādība, un tas ir labi. Katram ir savi favorīti – gan pēc gaumes, gan izmaksām.

Šī gada konkursā pirmo vietu kategorijā "Vienas ģimenes māja" ieguva ēka Rīgā, Talsu ielā 25a, kurā apkures sistēma balstās uz gaiss–ūdens klases siltumsūkni. "Varēju ņemt zeme–ūdens tipa siltumsūkni, kam ir mazliet labāks COP (efektivitātes rādītājs), vai izvēlēties šo: gaiss–ūdens tipa siltumsūkni," dilemmu atklāj ēkas īpašnieks un galvenais būvētājs Edgars Kudurs. "Lai arī siltumenerģija sanāk nedaudz lētāka, darbinot zemes siltumsūkni, tā iegādes un ierīkošanas izmaksas ir lielākas un apkope sarežģītāka. 

Reklāma
Reklāma

Nolēmu ņemt gaiss– ūdens tipa siltumsūkni un ietaupītos līdzekļus ieguldīt siltināšanā."

Siltumsūknis ir ēkas vienīgais apkures avots. "Ja gaisa temperatūra ir ļoti zema, iedarbinu "Nibe" siltumsūknī iebūvēto kaloriferu, kas piesilda gaisu. Tomēr tik vēsas dienas ziemā ir reti, tādēļ arī papildizmaksas nelielas," stāsta mājas saimnieks. "Māja tērē maz siltuma, to palīdz saglabāt rekuperators. Duālo apkures sistēmu (piemēram, siltumsūknis un krāsns) neveidoju. Savulaik citā dzīvesvietā man ir bijis kamīns. Secināju, ka mūsdienās laiks ir tik saspringts, ka gada laikā sanāca labi ja trīs reizes pie kamīna pasēdēt. Līdz ar to ieguldījums nebija ieguvuma vērts." Lai nodrošinātu siltumizolāciju, Edgars Kudurs māju pamatīgi siltinājis – jumtam ir minerālvates slānis 300–400 mm biezumā, kas veido kārtīgu "cepuri". "Jāatceras, ka siltinājuma slāni nosedzošajai plēvei ir jābūt ar ļoti perfekti salīmētām šuvēm, jo pat mazākā spraudziņa var veicināt mitruma iesūkšanos un ar laiku izraisīt slāņa siltumnoturības pazemināšanos," pieredzē dalās ēkas īpašnieks. "Tāpat logu blīvējumam gan no ārpuses, gan no iekšpuses jābūt nosegtam ar speciālajām lentēm. Ja darbi padarīti kvalitatīvi, rezultāti ir ilgtspējīgi." Lai mājās vienmēr būtu kvalitatīvs gaiss, saimnieks uzstādījis arī CO2 mērītāju, bet, lai lietus ūdens neaizskrietu prom, tā savākšanai ierīkota aka, kurā uzkrāto ūdeni vēlāk var ērti izmantot dārza laistīšanai.

Atšķirīga pieeja apkures ierīkošanai ir lielām sabiedriskām celtnēm. 

Piemēram, Preiļu BJSS sporta skola renovācijas gaitā izvērtējusi plašu moderno siltumapgādes ierīču klāstu, piemeklējot katrai zonai piemērotāko. 

Ņemts vērā, piemēram, ka sporta zālē, kur cilvēki intensīvi kustas, gaisa temperatūrai nevajag būt maksimālā komforta līmenī, tā var būt pāris grādus zemāka. Līdz ar to zālē pie griestiem izvietoti infrasarkanie sildītāji. Skolu pamatā silda zemes–ūdens tipa siltumsūknis, kura darbību nodrošina 13 urbumi, kas sniedzas 70–80 metru dziļumā. Urbumi iet caur gruntsūdens slānim, kas siltumsūkņa lietderību paaugstina par apmēram 20%. Papildus uzstādīts arī gaiss–ūdens tipa siltumsūknis, kā arī saglabāts centralizētās siltumapgādes pieslēgums.

"Katrai tehnoloģijai atrasta piemērotākā vieta, kur tā ir visefektīvākā. Piemēram, pie ieejas, kur notiek intensīvāka cilvēku kustība, novietoti siltā gaisa aizkari. Skolā ir gan siltās grīdas, gan radiatori, gan divu tipu siltumsūkņi. Rekuperācijas sistēma sniedz iespēju atgūt līdz 80% no izvadāmā gaisa siltuma," stāsta Preiļu novada domes projektu vadītāja Imelda Vutnāne-Kojāne. Savukārt Ogres Centrālās bibliotēkas apkures sistēmā integrēts siltumapgādes risinājums, kāds Latvijā pagaidām vēl netiek plaši izmantots.

"Ūdens–ūdens tipa siltumsūknis ir iegremdēts ar pilsētas kanalizācijas ūdeņiem pildītā baseinā. Nelielai ģimenes mājiņai šāds risinājums diezin vai atmaksātos, taču pilsētās, kur ir lielas kanalizācijas ūdeņu masas, tas ir rentabli. Tā to pierāda arī Ogres pieredze," stāsta Kaspars Znotiņš, Ogres Centrālās bibliotēkas saimniecības pārzinis.

Jauni inženiertīkli

Vērtējot šī gada konkursa "Energoefektīvākā ēka" dalībnieku pieteikumus, žūrijas loceklis Jānis Sterģis, "Rīgas siltuma" Energoefektivitātes daļas vadītājs, pauž gandarījumu, ka daudzu ēku iedzīvotāji bija pieņēmuši lēmumu veikt ēkas inženiertīklu atjaunošanu. "Lielā daļā ēku bija nomainīts apkures sadales sistēmas veids, pārejot no viencaurules uz divcauruļu apkures sistēmu. 

Mājā izbūvētā horizontālā divcauruļu sistēma dod iespēju katram dzīvoklim uzstādīt savu individuālo siltumenerģijas skaitītāju, tādējādi maksājot par sava dzīvokļa patērēto siltumu,"

skaidro J. Sterģis. "Siltuma regulēšana telpās notiek individuāli ar mehāniskajiem termoregulatoriem vai ar jaunajiem viedajiem termoregulatoriem." Viņš arī ievērojis, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas aukstā un karstā ūdens skaitītāju nomaiņu uz attālināti nolasāmiem. Tā tiek novērsta iespēja ietekmēt skaitītāju rādījumus un nav nepieciešama mērierīču rādījumu ikmēneša iesniegšana. Tāpat iedzīvotāji daudzviet izmantojuši jaunākās telpu mikroklimata regulēšanas iespējas. "Apkures sistēmas regulēšana notiek atbilstoši telpu grupu mikroklimata prasībām vai arī tā automātiski tiek regulēta kopā ar ventilācijas iekārtām," nianses skaidro Jānis Sterģis.

Individuālais siltuma skaitītājs un mūsdienīga divcauruļu apkures sistēma.

Viņaprāt, aizraujoties ar jauniem enerģijas iegūšanas veidiem, tomēr nevajag aizmirst par centralizēto siltumapgādi, kas daudzējādā ziņā var prasīt mazākas investīcijas, rūpējoties par siltumu un komfortu mājoklī.

Ja nolemts siltināt, piesaistot ES finansējumu

  • Pieņemot lēmumu par ēkas atjaunošanu, liela nozīme ir kvalitatīvai projektu vadībai.
  • Strādājot ar Eiropas Savienības līdzekļiem, pret projektu jāizturas īpaši nopietni, jo finansējums tiek piesaistīts konkrētām vajadzībām, pretī dodot solījumu, ka publiskos iepirkumos atrunātie apjomi, kvalitāte un termiņi tiks ievēroti atbilstoši līgumam un likumam.
  • Tie, kas uzņemas realizēt projektu, ne vienmēr var paredzēt visas nianses, tomēr disciplinēta pieturēšanās pie plāna, korekti pārvaldītas grāmatvedības un atbilstoši sakārtotas dokumentācijas ir obligāta.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma