15.7 °C
Šī gada pirmajā ceturksnī pēc trīs ceturkšņu lejupslīdes Latvijas ekonomikā atkal ir atgriezusies neliela izaugsme.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, pieauga par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,9%.
Kā situāciju komentējis bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, "lai arī šī nav spēcīga izaugsme, tomēr viena ceturkšņa ietvaros šis ir labākais Latvijas ekonomikas sniegums kopš 2022. gada sākuma.
Vienlaikus izaugsmes rādītāji uzlabojas arī Lietuvā un Igaunijā, un uzņēmēju noskaņojums eirozonā atkal ir pozitīvas izaugsmes teritorijā."
Vienlaikus ekonomisti atzīmē, ka pašreizējā ekonomikas izaugsme būvēta uz ļodzīgiem pamatiem, jo "gandrīz visas eksportējošās nozares joprojām atrodas mīnusos, savukārt izaugsmi veidoja spēcīgs pieaugums lauksaimniecībā un valsts pārvaldes nozarē". Piemēram, tiek atzīmēts, ka šī gada pirmajā ceturksnī valsts pārvaldē sniegto pakalpojumu apjoms pieauga par 9,7%, veselības aprūpē – par 7,5% un izglītībā – par 7,1%. Samērā uztraucošs faktors ir arī atšķirīgās darba samaksas tendences starp privāto un publisko sektoru. Darba samaksa sabiedriskajā sektorā pirmajā ceturksnī pieauga par 16,3%, bet privātajā sektorā vien par 8,9%. Daļēji šīs izmaiņas saistītas ar minimālās algas izmaiņām no šī gada 1. janvāra,
"tomēr šāda izaugsme, kas tiek finansēta uz budžeta deficīta rēķina, noteikti nav ilgtspējīga",
atzīmē jau minētais M. Āboliņš.
Savukārt pārējā ekonomikā aina sevišķi iepriecinoša nav – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 5,3%, transporta – par 9% un IKT pakalpojumu – par 3,2. Kritums šajās nozarēs nekāds pārsteigums nav, un tas lielā mērā ir saistīts ar vāju pieprasījumu Latvijas galvenajos eksporta tirgos.
Viens no pozitīvākajiem situācijas aspektiem ir tas, ka iedzīvotāju pirktspēja atjaunojusies 2021. gada sākuma līmenī, tātad atbilst periodam pirms 2022.–2023. gada inflācijas viļņa. Vidējās algas Latvijā pirmajā ceturksnī pieauga par 11%, sasniedzot 1623 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1180 eiro. Lai gan to pašu nevar teikt par cenām veikalu plauktos, tomēr tas ļauj cerēt uz lielāku tirdzniecības un tūrisma sektoru apgrozījumu tuvākajos mēnešos.
