Mēnesi vēlāk nekā šogad pirmo reizi aizvadītais elektroauto konkurss testa braucienus beidzis mūsu vecais labais "Gada auto".
Organizators pagarināja dalībnieku pieteikšanās termiņu līdz novembrim. Un laikam jau labi darīja, jo pretendentu pulks sabrauca varen liels – 32 auto – un daudzveidīgs.
Norises vieta jau vairākus gadus nemainīga – bāze Lilastes "Porto Resort", ceļu (stundai ar katru auto) izvēle brīvprātīga. Turklāt nu jau visi iespējamie maršruti labi iepazīti, izvēlēties viegli. Ar šo, lūk, gribu aizbraukt līdz Raganas apkārtnes līkloču asfaltiņiem, kaifīgiem un policijas reti apmeklētiem. Šo iedzīšu vecajā Gaujas tanku ceļā – lai parāda, ka par krosoveru nesaucas tikai džipiskā izskata dēļ... Iespējams pat lielpilsētas drūzmu paprovēt – līdz Juglai vien 20 km...
Arī vērtētāju sastāvs maz mainījies. Skaļāk izskanējušais – pēc 25 gadiem vairs neesmu žūrijas priekšsēdētājs. Manis iesākto turpinās Normunds Avotiņš – arī sens braukšanas un rakstīšanas profesionālis,
tomēr, iespējams, nozares spožos jaunumus uztver mazāk skeptiski nekā es.
Lai balso nākamā paaudze. Es toties esmu brīvs no organizatoriskām rūpēm, man nav obligāti jābrauc ar visiem šiem dārgumiem, no kuriem lielākā daļa pieejama labi ja kādam procentam Latvijas iedzīvotāju. Varu pievērsties tam, kas, manuprāt, vērtīgs un pareizas attīstības ceļā būtisks.
Vērtē divi pieredzējuši eksperti
Bet vispirms došu vārdu diviem vīriem, kuri šo spēli spēlē jau kopš pagājušā gadsimta. Viens no viņiem – Guntars Pulss, savulaik žurnāla "Auto" un arī "Latvijas Avīzes" žurnālists; pašlaik pagriezis stūri vairāk profesionālas tehnikas virzienā, ir žurnāla "Auto Profi" redaktors: "Lielais testa brauciens man vienmēr bijis šā konkursa nozīmīgākais un aizraujošākais pasākums, kuru ar patīkamu satraukumu gaidu katru gadu. Šogad tas pilnībā attaisnoja manas cerības, jo 32 auto ir liels skaits. Turklāt te ir daudzi modeļi, kas ir tiešie konkurenti tirgū, piemēram, "Volkswagen Tiguan", "Škoda Kodiaq", "Peugeot 3008" un "Honda CR-V". Tāpat ir jaunas paaudzes modeļi tādiem labi zināmiem un pieprasītiem auto kā "Dacia Duster" un "Volkswagen Passat". No kopējā klāsta gan jānodala seši atjauninātie (tā dēvētie "facelift") modeļi, kuri nepretendē uz galveno titulu, bet var iegūt kādu no papildnominācijām – "Audi Q7 TFSIe", "Citroën Berlingo", divas "Cupra", "Peugeot 208", "Škoda Octavia". Kā redzams, ir ko salīdzināt un ir no kā izvēlēties.
Manuprāt, svarīgs priekšnoteikums kāda modeļa izvirzīšanai finālam ir pieejamo dzinēju un transmisiju klāsts – lai potenciālajiem pircējiem joprojām ir plašāka izvēle, nevis uzmācīga bīdīšana elektriskajā vai vismaz hibrīda virzienā.
Žūrijai nākamais solis ir septiņu finālistu atlase. Man tā noteikti prasīs pamatīgas pārdomas. Dažus finālistus savā prātā jau esmu ierakstījis, taču anketas aizpildīšana vēl ir priekšā."
Savu komentāru gatavs sniegt arī Jānis Mežulis – arhitekts un dizainers, kas žūrijā bija desmitiem gadu, bet tagad ir goda viesis: "Ārpus žūrijas stīvās attieksmes un iegrožotā reglamenta varu izbaudīt un izstāstīt, kā ir, ja izmaļ cauri veselus sešpadsmit auto pāris stundu laikā. Tas zināmā mērā ir supersalīdzinājums, kādu neesmu līdz šim piedzīvojis. Katram auto desmit minūtes! Viens un tas pats aplis identiskos apstākļos. Izvēlējos šādu salīdzinājumu – "Volkswagen" grupa (VAG) un pārējie. Pretī nostājās dārgais ķīnietis ("GWM Wey"), daži elektriskie, sīkais "Peugeot 208", "Fiat 600", daudziem mīļotā "Camry" un, protams, oga – "MB" E-klase. Paņēmu arī iespaidam divus par ģimenes auto sauktus: "Renault Espace" un "Hyundai Santa Fe". Pēc cenām spriežot, šie divi gan galīgi netaisījās rūpēties par ģimenes budžeta labklājību: 60 000 eiro trīs bērnu ģimenei?
Interesantas sajūtas veidojās tieši elektriskajā salīdzinājumā. Jaunie elektriskie izcēlās ar jūtamu uzlabojumu gaitas maigumā, vienmērībā un prognozējamībā. To lielais svars ir veiksmīgi noslēpts perfektā jaudas, rites un amortizācijas harmonijā. Savukārt vecie labie tīrie iekšdedzes koncepti izskatās atstāti novārtā, un investīcijas to uzlabošanā nav iebirušas. Paskaļi, ar nevienmērīgu gaitu un salīdzinoši vāju vilkmi. Pat "Škoda" divu litru dīzelis bija sajūtās panīcis, bet varbūt apzināti noģībināts. Hibrīdi turas kaut kur pa vidu, mēģinot būt maigi un maksimāli neuzbāzīgi. No lētā gala vislabāk šajā piedziņas konceptā parādīja sevi "Camry".