12.3 °C
Pati ziņa, ka Vācijā visur trūkst kvalificētu darbinieku, nevienu īpaši nepārsteidz. Gandrīz visas federālās zemes jau gadiem cīnās ar skolotāju trūkumu. Saksija-Anhalte pat ir sākusi arodskolās par tehnisko priekšmetu pasniedzējiem pieņemt cilvēkus, kuriem ne tikai nav augstskolas, bet nav pat vidusskolas diploma. Privātpersonas un uzņēmumi, kas veic būvniecības vai remonta darbus, sūdzas, ka darbi ieilgst un ievērojami sadārdzinās, jo vienkārši nav amatnieku.
Vairākās pilsētās vecāki ir spiesti pāriet uz pusslodzes darbu, jo audzinātāju trūkuma dēļ bērnudārzus slēdz ciet jau divos. Privāti veco ļaužu pansionāti, neskatoties uz milzīgu pieprasījumu, ir spiesti pārtraukt darbību, jo nespēj atrast kvalificētu aprūpes personālu. Šādi un līdzīgi stāsti ir atrodami teju katrā nozarē. Problēma ir tik plaša un vispārzināma, ka šogad pat bija galvenais temats vidusskolas ekonomikas centralizētajā eksāmenā Bādenē-Virtembergā.
Taču tas, ka 2022. gadā, par spīti pēcpandēmijas periodam, Ukrainas kara un augstās inflācijas radītajai spriedzei ekonomikā, kvalificētu darbinieku trūkums sasniedzis rekordaugstu līmeni, tomēr bija pārsteigums.
Simtiem tūkstošu vakanču
Pagājušajā gadā vairāk nekā 630 000 kvalificētu darbinieku vakanču tā arī palika neaizpildītas, jo valstī nebija pieejami atbilstoši kvalificēti bezdarbnieki, vēsta darba devējiem pietuvinātā Vācijas Ekonomikas institūta Kvalificētu darbinieku nodrošināšanas kompetences centra ("Kofa") pētījums. Tas ir lielākais kvalificēta darbaspēka trūkums kopš novērojamā perioda sākuma 2010. gadā.
Pēc Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (DIHK) aplēsēm, problēmas apjomi ir pat ievērojami lielāki.
Šī pētījuma autori norāda, ka vairāk nekā katrs otrais uzņēmums Vācijā vairs nespēj aizpildīt visas vakances.
"Mēs pieņemam, ka Vācijā joprojām ir aptuveni divi miljoni brīvu darba vietu," teica DIHK izpilddirektora vietnieks Ahims Dercks, prezentējot pētījumu, kurā piedalījās gandrīz 22 000 uzņēmumu. Tas atbilst zaudētajam pievienotās vērtības potenciālam gandrīz 100 miljardu eiro apmērā.
Abu pētījumu autori norāda, ka, neskatoties uz to, ka problēma skar visas sfēras, tā visur nav vienlīdz spēcīgi izteikta. Darbinieku trūkums ir īpaši izteikts veselības, izglītības un būvniecības nozarēs. Šajās jomās sešas no desmit vakancēm ir palikušas neaizpildītas. Saskaņā ar "Kofa" pētījuma datiem darba tirgū ir vispārējs noteikums – jo augstāka kvalifikācija tiek prasīta, jo grūtāk ir aizpildīt vakances. Datorzinātnes, elektronikas un būvniecības plānošanas un uzraudzības nozarēs īpaši pieprasīti bija speciālisti ar augstāko izglītību. Tā kā tos atrast vai ātri pārkvalificēt ir sarežģīti, šajās jomās deviņas no desmit vakancēm palika neaizpildītas.
Milzu prēmijas un attālinātais darbs
Uz šo datu fona nav pārsteigums, ka darba dēvēji cīņā par darbiniekiem mēģina pārspēt cits citu, piedāvādami dažādus bonusus un priekšrocības.
Piemēram, Bādbramštetes slimnīca, kurā strādā aptuveni 1000 darbinieku, sola vienreizēju "paldies, ka izvēlējāties mūsu slimnīcu" prēmiju 10 000 eiro apmērā visiem jaunajiem veselības aprūpes darbiniekiem.
Jau vairākus gadus slimnīca cenšas piesaistīt jaunus darbiniekus ar dažādām priekšrocībām. Tās ietver, piemēram, 38 stundu darba nedēļu, 32 līdz 38 atvaļinājuma dienas gadā, uzņēmuma pensiju fondu, atbalstu un finansējumu tālākizglītībai un apmācībai, kā arī bezmaksas dalību fitnesa klubā. Taču tikai jaunais 10 000 eiro bonuss tiešām ievērojami palielināja pieteikumu skaitu, norāda klīnikas vadītājs Jenss Riters.
Darbinieku trūkums ievērojami bremzē arī tā sauktās nākotnes nozares. Saskaņā ar digitālās apvienības "Bitkom" datiem 2022. gadā palika neaizpildīti 137 000 IT speciālistu vakanču. Un šajā jomā finansiālie bonusi vien nelīdz, jo darbinieki ir pieraduši pie laba atalgojuma, norāda Kava Junosi, programmatūras uzņēmuma "SAP" cilvēkresursu nodaļas vadītājs Vācijā. "SAP" darbiniekus meklē visā pasaulē un aizvien biežāk piedāvā iespēju strādāt no mājām, lai kur arī tās būtu. "Cilvēki dzīvo tur, kur ir viņu ģimenes, viņu sociālais tīkls, un tur viņi parasti vēlas strādāt." Tāpēc IT uzņēmums strādā ar "globālu pieeju un darba vietu, pārceltu pie cilvēkiem, nevis otrādi", saka Junosi.
