4 °C
2023. gadā Latvijā būtu jāsākas Atveseļošanas fonda projektu, reformu un investīciju ieviešanai – šobrīd notiek noteikumu saskaņošana un projektu izpildes līgumu slēgšanas process, kuram līdz šī gada beigām būtu jābeidzas. Taču starts sācies ar Latvijas uzņēmējdarbības videi ļoti neparastu notikumu – uzņēmēju organizācijas pieprasījušas nomainīt atbildīgos Finanšu ministrijas ierēdņus un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vadību, apsūdzot viņus nespējā vadīt šo procesu un tā kavēšanā, kas apdraud programmas izpildi.
Būtībā strīds ir par laiku un termiņiem, kādā viss notiek. Valsts pārvalde saka, ka viss notiek tik ātri, cik iespējams, un viņiem ir sava taisnība, jo, neatrisinot neskaidros jautājumus ar Eiropas Komisiju, var tikt apdraudēta finansējuma saņemšana. Uzņēmēji jautā, kāpēc tas notiek tik lēni – darbs pie šīm programmām noris jau kopš 2021. gada aprīļa, Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti pērn vasarā, bet programmu īstenošana joprojām nevar sākties, jo vai nu nav noslēgti līgumi, vai arī nav apstiprināti atlasītie projekti, bet rezultāts vienāds – nauda nav pārskaitīta un investīcijas vai projektus nevar sākt īstenot.
"Ar katru dienu, kas paiet, Atjaunošanas fonda līdzekļi uzņēmējdarbībai kļūst arvien toksiskāki. Problēma tā, ka šis ir "visu vai neko" tipa darījums – vai nu tu saņem AF līdzekļus, atvēlētajā laikā līdz 2026. gada vidum īsteno projektu un sasniedz rezultātus, vai arī tev būs šie līdzekļi jāatmaksā.
Projekta mērķu sasniegšana par 25, 66 vai pat 99 procentiem netiks uzskatīta par pieņemamu rezultātu, un nauda būs jāatmaksā atpakaļ. Runa ir par vairākiem simtiem miljonu dažādu investīciju, kas var pārvērsties vairākus miljardus eiro lielā ekonomiskajā efektā – kas atbildēs par to, ja šī programma izgāzīsies?" jautā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents, "SAF Tehnikas" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.
Uzņēmēju un Finanšu ministrijas un tās pakļautībā esošās Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konflikts visvairāk attiecas uz kompetenču centru investīciju un apstiprināto pētījumu programmu, kaut gan daļēji skar arī novēloto līgumu slēgšanu ar Eiropas Digitālās inovācijas centriem (EDIC). Paši centri norāda, ka šie līgumi esot bijuši jānoslēdz jau 2022. gada septembrī, bet Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas fondu jautājumos Armands Eberhards teic, ka tas nav bijis iespējams, jo Ekonomikas ministrija atlases procedūru šajā programmā pabeigusi tikai šī gada 21. martā. Jebkurā gadījumā – šobrīd gan no CFLA, gan arī no abiem EDIC saņemta informācija, ka līgumi ir parakstīti un programmas īstenošana var sākties.
Darbojas kā reklāmas bukletā
Taču stāsts par kompetenču centriem ir sarežģītāks un daudzšķautņaināks. Lai to izprastu, jāizprot arī šī jautājuma priekšvēsture. Kad Latvija 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā, tajā sāka ienākt ES struktūrfondu līdzekļi, taču sākotnējā periodā ES līdzekļus ieguva diezgan daudz krāpniecisku projektu. Lai pret to cīnītos, 2011. gadā tika izveidoti kompetenču centri – sākotnēji sešās nozarēs, bet tagad jau astoņās. Kompetenču centru ideja bija vienā centrā apvienot visus konkrētās nozares uzņēmumus, zinātniskās iestādes un mācībspēkus, ļaujot apvienot visu valstī esošo kompetenci konkrētā jomā vienuviet un ļaujot konkrētās nozares pārstāvjiem pašiem izvēlēties, kuri projekti nozarē tiek atbalstīti ar ES līdzekļiem, un vienlaikus uzliekot viņiem arī kolektīvo finansiālo atbildību par neveiksmēm – proti, ja kāds no projektiem izrādās krāpniecība vai izgāžas, tad visiem kompetences centra dalībniekiem jāatver maki un jāsametas līdzekļu atmaksāšanai Eiropas Savienībai. Jāsaka, ka šī ideja ir izrādījusies ļoti veiksmīga un pēdējos 12 gadus darbojusies tieši tā, kā bija domāts – klaja krāpniecība ES fondu investīcijās izzudusi vispār, kaut gan atsevišķas neveiksmes un uzņēmumu bankroti ir bijuši – šajā gadījumā kompetences centra dalībnieki ir vēruši vaļā savus makus.
Kompetenču centru programma šobrīd ir, nepārspīlējot, nozīmīgākā programma uzņēmējdarbības jomā, ar kuras palīdzību tiek finansētas praktiski visas inovācijas Latvijas ekonomikā – tajā līdz šim līdzdarbojušies 300 uzņēmumi, sadarbojoties ar zinātniekiem un radot jaunus eksportspējīgus produktus un inovācijas. Šīs programmas ekonomiskais efekts, proti, jaunradīto eksportējamo produktu apjoms, šobrīd tiek vērtēts 680 milj. eiro apmērā, radītas 1149 darba vietas, taču tā vēl turpinās un turpināsies ilgu laiku.
Mazo valstu problēmas
Tieši ideja, kā šie kompetenču centri savulaik radīti – savākt vienuviet visu valstī esošo kompetenci noteiktā jomā –, šobrīd ir izrādījusies par šīs sekmīgās programmas l Ahilleja papēdi. Proti, Eiropas Komisijas audits par 2014.–2020. gada struktūrfondu izmantošanas periodu norādīja uz interešu konfliktu riskiem – to, ka vienas un tās pašas personas pieņem lēmumus par īstenojamajiem projektiem un bieži vien pašas tos arī īsteno. LETERA prezidents Normunds Bergs šajā sakarā saka: "Taisnība, ka EK audits par 2014.–2020. gada struktūrfondu izmantošanas periodu ir atradis vairākas formālas neatbilstības, kas rada bažas par iespējamu interešu konfliktu. Te gan jāatgādina, ka runa ir par programmām, kas vairumā gadījumu beigušās jau pirms pieciem gadiem. Audits pēc būtības – ir vai nav sasniegti programmas mērķi, ir vai nav kāds guvis ienākumus, kas tam nepienāktos, – nekad nav ticis veikts. Ir tikai konstatēts, ka atsevišķus protokolus parakstījuši cilvēki, kas vienlaikus ir bijuši projektu īstenotāji un arī amatpersonas kompetenču centros. Taču jāuzsver, ka lēmumus par sevi neviens nav pieņēmis gan, šādu lēmumu laikā amatpersonas ir atstādinājušas sevi no lēmumu pieņemšanas. Vienlaikus jāuzsver arī tas, ka nevienā brīdī nevienai no kompetenču centru amatpersonām netiek pārmests, ka tās būtu pārkāpušas kādu Latvijas normatīvo aktu. Tātad visi līdz šim pieņemtie lēmumi kompetenču centros atbilst tam, kas rakstīts Ministru kabineta noteikumos. Jāsecina, ka būtībā pārmetums ir adresēts nevis kompetenču centriem, bet gan Latvijas valstij – par to, ka uzrakstīti tādi MK noteikumi, kas neatbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām interešu konflikta novēršanas jomā. Būtu jāpiebilst, ka, piemēram, virknē gadījumu valsts izvirzītās prasības kompetenču centru vadībai bija tik stingras, ka kompetences centra zinātniskā vadītāja amatam varēja kvalificēties tikai Latvijas Universitātes vai Rīgas Tehniskās universitātes rektors. Bet kompetences centra izvēlētos zinātniskos pētījumus vairumā gadījumā jau arī veic vai nu LU, vai RTU."
Jāatzīmē, ka līdzīga nostāja šīs situācijas vērtējumā ir arī ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei, kas sarunā ar "Latvijas Avīzi" norādīja, ka Ekonomikas ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju ir lēmušas, ka koncentrēs uzmanību uz audita ziņojumu šajā jomā, ar mērķi pierādīt EK, ka nekāda interešu konflikta šajā jomā nav un audita izteiktie pārmetumi par šāda konflikta iespējamību nav īstenojušies. Indriksone atzina, ka interešu konflikta riski tiešām pastāvējuši un atsevišķi procesi un dokumentu noformēšana nav bijusi perfekta, taču viss esot paveikts tā, ka šie riski nav pārvērtušies reālos interešu konfliktos.
Jā, bet...
Šī nostāja – ka nekādu pārkāpumu nav bijis – sadūrusies ar vēlmi un pat nepieciešamību novērst šādas bažas nākotnē. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas fondu jautājumos Armands Eberhards teic, ka Eiropas Komisija skaidri norādījusi, ka novēršami ir ne tikai interešu konflikta riski, bet arī bažas par tādu iespējamību nedrīkst pastāvēt. Viņš uzsver, ka EK pieprasa, lai visi Atveseļošanas fonda ietvaros apstiprinātie projekti un investīcijas atbilstu trim prasībām – tajos būtu novērsti korupcijas riski, novērsti interešu konflikti un novērsti dubultā finansējuma riski, proti, situācijas, kurās kāda projekta īstenotājs par vienu un to pašu projektu saņemtu finansējumu diviem dažādiem avotiem. Jautāts, kā tieši šādus konfliktus var atrisināt mazās valstīs, kur katras konkrētās nozares kompetence savākta vienuviet, viņš atzina, ka "nošpikojama" modeļa nav – veids, kā uzņēmējdarbības inovācijas veicina Latvija, esot samērā unikāls, tādēļ citu valstu pieredze tam grūti pielāgojama. Taču neatkarīgi no visa šīs nesaskaņas nepieciešams ātri un operatīvi atrisināt, jo arī viņš piekrīt, ka laika investīciju veikšanai un rezultātu sasniegšanai līdz 2026. gada vidum ir maz. Turklāt neesot nemaz tā, ka visos kompetenču centros esot vienādas problēmas, – dažos ir problēmas ar vienu vai diviem projektiem, bet dažos ar vairākiem desmitiem –, taču tas arī norādot, ka tā nemaz neesot, ka problēma neesot risināma vispār. Kā reālistiskāko veidu problēmas risinājumam Finanšu ministrija redzot ātru un operatīvu AF finansējumam iesniegto projektu pārvērtēšanu kompetenču centros, nodrošinot, ka starp centra amatpersonām un atlases komisijām neesot nevienas amatpersonas, kas varētu atrasties interešu konflikta situācijā attiecībā pret īstenojamajiem projektiem un investīcijām.
Turpinājums - rītdienas, 28. aprīļa, "Latvijas avīzes" numurā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
