12.3 °C
Eiropas Savienība nolēmusi reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, lai visām ES dalībvalstīm nodrošinātu kopīgu atbildību patvēruma politikā. Uz to ES institūcijas pamudinājis migrācijas spiediens, kas skāris Eiropu. Pēdējos gados reģistrēts ievērojams cilvēku skaits, kas bēg uz Eiropu no vajāšanas, konfliktiem, terorisma un vardarbības savās mītnes zemēs.
2022. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis saņēma 966 000 patvēruma pieteikumu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2021. gadā. Pērn novērots arī lielākais nelegālo robežšķērsošanas mēģinājumu skaits kopš 2016. gada. Salīdzinot ar 2021. gada datiem, mēģinājumu skaits palielinājies par 64% .
Līdz ar to ir tapusi jauna regula patvēruma un migrācijas pārvaldībai Eiropā.
2023. gada aprīļa plenārsēdē Parlaments pieņēma savu nostāju pārrunām par Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas pārskatīšanu. Pārrunas ar ES dalībvalstīm iecerēts pabeigt līdz 2024. gada februārim. Gaidāms, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā līdz 2024. gada aprīlim.
Tie izmaina kritērijus, kas nosaka, kura ES dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu. Līdz ar to iecerēts, ka tiks mainīta Dublinas regula – pašlaik svarīgākais kopējās Eiropas patvēruma sistēmas elements, kurā noteikts, ka atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu ir pirmās ieceļošanas valsts. Dublinas regulā noteiktā sistēma, kas darbojas kopš 2003. gada, nav izveidota tā, lai patvēruma pieteikumus proporcionāli dalītu starp dalībvalstīm, kā rezultātā, kad 2015. gadā ieceļojošo patvēruma meklētāju skaits ES strauji pieauga, tādām valstīm kā Grieķija un Itālija kļuva apgrūtinoši uzņemt visus pieteikuma iesniedzējus. Jaunie noteikumi akcentē, ka nelegāla robežšķērsošana ir visas Eiropas Savienības atbildība, nevis tikai tās valsts, kuras robežas tiek šķērsotas.
