Kā audzēt pīlādžlapu ksantocerasu? Jautā Īrisa V.

Pīlādžlapu ksantocerasa (Xanthoceras sorbifolium), ko ārzemju literatūrā dēvē arī par Ķīnas kastani, Čikalkina riekstu un dzelteno ragu, dzimtene ir Ķīna un Mongolija, bet Centrāleiropā ieviests gandrīz pirms 150 gadiem. Tomēr šis skaisti ziedošais dekoratīvais koks mūsu dārzos sastopams ļoti reti, jo ir siltummīlis augs un labāk jūtas Latvijas rietumdaļā.

Dekoratīvs izskats un garšīgi rieksti

Stādaudzētavas Sakstagals īpašniece Zaiga Graudiņa pīlādžlapu ksantocerasu savā saimniecībā audzē jau astoņus gadus un piedāvā arī iegādāties divgadīgus, trīsgadīgus un četrgadīgus stādus. Tas izaug paprāvs krūms vai neliels kociņš. Mūsu klimatiskajos apstākļos sasniedz 2,5–3 metru augstumu, bet savā dzimtenē pat 4 metrus. Vainaga forma un lapas atgādina pīlādzi, tikai lapiņas ir mazākas. 

Zied reizē ar ceriņiem maijā baltiem ziediem, kas viegli smaržo un pievilina bites. Maijā viss augs gluži vai pazūd zem ziedu kupenas. Arī pēc ziedēšanas augs nezaudē savu dekoratīvo izskatu. Paliek skaistas, nedaudz spīdīgas, tumšzaļas lapas, kas rudenī krāsojas dzeltenas. Ziedu vietā veidojas auglīši, kas pēc krāsas, izmēra un formas atgādina zaļus valriekstus. 

Kad augļi nogatavojas, tie sadalās trīs daļās, atklājot baltu, porainu mīkstumu un ēdamas zirņa lieluma sēklas – nelielus tumšbrūnus līdz melnus riekstiņus, tie ir nedaudz saldi, ļoti garšīgi, atgādina lazdu riekstus vai ēdamos kastaņus. Sāk pamazām ražot jau trešajā ceturtajā gadā.