Neraugoties uz to, ka ģenētikai ir sava loma liekā svara rašanās gadījumā, tomēr aptaukošanās ir dzīvesveida slimība. 

Tikai 1–2% bērnu aptaukošanās ir saistīta ar ģenētiskām un endokrīnām slimībām. 98% gadījumu virssvara un aptaukošanās iemesls bērniem ir nesabalansēts uzturs un mazkustīgums. Tomēr, runājot par virssvara iedzimtību ģimenē, zināma nozīme gēniem pastāv un par to ir atbildīgi ļoti daudzi gēni. 

Tāpēc svarīgākais, ar kādu intensitāti defektīvie gēni parādīs savu iekodēto informāciju. Un par to būs atbildīgs pats cilvēks un konkrētas viņa darbības. Ir daudz pētījumu par identiskajiem vienas olas dvīņiem, kas to parāda. Piedzimuši kā kopijas un ir vienādi fizioloģiski, morfoloģiski un ārēji, bet dzīves gaitā svars var nebūt abiem vienāds. Tas pierāda to, ka sākotnējais ģenētiskais kods ar gadiem mainās. Un svarīgākais ir tas, ka šīs izmaiņas var pārmantot nākamās paaudzes. Tātad gēnus var mainīt. Un ar to nodarbojas jauna zinātne – epiģenētika. Tā ir zinātne, kas pēta, kā vides faktori (arī uzturs) maina gēnus un kā tas ietekmē, kā gēni uzvedīsies – ieslēgsies vai izslēgsies.