Ilga Šuplinska: Ja grib palīdzēt Latgalei, jāļauj elastīgi pieņemt lēmumus

"Esmu 3. Latgales brigādes 32. kājnieku bataljona komunikācijas daļas vecākā zemessardze," kā īsta militāriste skaldīt noskalda bijusī izglītības ministre, kādreizējā Konservatīvo partijas Saeimas deputāte un politiķe Ilga Šuplinska. 

Tas rēzeknietei tagad ir pamatdarbs plus sasaistes punkts ar augstāko izglītību Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kur filoloģijas zinātņu doktore pusslodzē pasniedz lekcijas un ir pētniece programmā "Digitālā humanitārā zinātne", kur strādā pie latgaliešu valodas tēzaura – skaidrojošās vārdnīcas. Kā sabiedriskais pienākums – būt par latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāju, kur Ilga darbojas no 1997. gada un amatu ieņem kopš 2022. gada. "Ar politiku – vairs nekāda sakara," tā viņa saka. Dienā, kad Rēzeknē neskan trauksmes signāls, varam aprunāties.

Kas jums ir mājās kā zemessardzei – boksa cimdi, hanteles, trenažieris, snaiperšautene?

I. Šuplinska: Kad krievi pirmoreiz uzbruka Ukrainai 2014. gadā, tolaik bija doma stāties Zemessardzē. Bet bija ierobežojums "līdz 45 gadiem". Nepapētīju likumu pienācīgi, domāju, ko tur uz vienu gadu stāšos. 2022. gadā, kad sākās pilna mēroga karš, man bija skaidrs – kļūšu zemessardze. Divu iemeslu dēļ. Pirmais – ar savu pieredzi politikā redzēju, ka lēmumi tiek pieņemti lēni, neelastīgi, nerespektējot situāciju, kāda tā ir. Tas – no kovidlaika. Otrais – mans tēvs bijis zemessargs, un ir skaidrs, ka vienam ģimenē tādam jābūt. Ņemot vērā, ka manu bērnu tēvs ir mūziķis, kurš labi pārzina sadzīviskās lietas, lomu sadalījums krita, ka es eju Zemessardzē, viņš gādā par bērniem.

Atbildot uz jautāto – ja zemessargs ilgu laiku ir dienējis, ir uzticams un gatavs atbildēt par ieroci, ir iespēja turēt šaujamo mājās. Zemessardzē ikdienā ir divu, pat triju veidu cilvēki. Pirmie ir profesionālie karavīri, mūsu instruktori, strādā štābā, vada apmācības. Es piederu otrajiem, kuri ir civilie, kas strādā dienestā, un arī trešajiem, kas brīvdienās ir zemessardze un ļoti lielu daļu laika, šobrīd gandrīz katru dienu, pavada intensīvās mācībās, iesaistoties atbalstā. Tas jāsniedz robežsargiem un inženieriem, Baltijas aizsardzības līnijas veidotājiem, sabiedroto spēkiem.