Ņemot vērā nominālo algu pieaugumu un inflāciju, reālās stundas algas Eiropā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušās par 3%. Tiesa gan – tajās Eiropas valstīs, kurās algu līmenis ir zemāks, notikuši pretēji procesi.

Bruto stundas algas un darba samaksa Eiropas Savienībā vidēji pieaugusi no 21,5 eiro 2020. gadā līdz 26,2 eiro 2025. gadā, kas nozīmē 21,9% lielu nominālo algu pieaugumu. Taču šis aprēķins ignorē inflāciju. Patēriņa cenu kāpums precēm un pakalpojumiem šajā pašā periodā sasniedza 25,6%. Tādējādi reālās algas Eiropas Savienībā samazinājušās par 3%, tātad arī mājsaimniecību pirktspēja kritusies. Tomēr šie ir vidējie skaitļi, situācija dažādās valstīs krietni atšķiras. Kuras valstis ir bijušas ieguvējas, bet kuras zaudētājas?

Saskaņā ar "Eurostat" datiem no 30 Eiropas valstīm reālā alga ir samazinājusies 12 valstīs, bet pieaugusi 18 valstīs, turklāt šī procesa līderi ir valstis, kas pagaidām vēl nav pievienojušās eirozonai. Bulgārija ir bijusi nepārprotama algu pieauguma līdere, jo reālās algas šajā valstī 2020.–2025. gada periodā pieaugušas par 37,4%. Jāpiebilst, ka Bulgārijā 2023. gadā stājās spēkā likums, kas nosaka, ka minimālajai algai jābūt vismaz 50% no vidējās bruto algas. Salīdzinājumam – Latvija, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts jau vairāk nekā 20 gadus, ir noteikusi, ka minimālajai algai jābūt zemākai – 46% apjomā no vidējās algas, turklāt pagaidām publiskotie, vēl neapstiprinātie priekšlikumi 2027.