18.3 °C
Maija izskaņā Mērsragā vietējās kopienas talkā krietni degradētajā un laika gaitā izmīdītajā piekrastes joslā pie Mērsraga bākas iestādīti vairāk nekā 300 kāpu nabadzīgajai augsnei piemēroti augi.
Par šo iniciatīvu Mērsraga vietējo kopienu slavē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), īpaši izceļot mērsradznieku labās gribas žestu – pirms darbu uzsākšanas vērsties iestādē pēc profesionālas konsultācijas, kas apliecina augstu izpratni par to, ka pat dekoratīvu apstādījumu veidošanā jutīgajā piekrastes zonā ir rūpīgi jāizvērtē ietekme uz dabu. DAP norāda, ka ieceres galvenais akcents un vērtība ir pārdomātā un ilgtspējīgā pieeja augu izvēlei, pilnībā atsakoties no invazīvām vai kāpām svešām krāšņumaugu sugām. Talkā izvēlēti augi, kas dabiski spēj izdzīvot nabadzīgā, smilšainā augsnē. Mārsils, laimiņš, akmeņlauzītes, auzenes un armērijas ir sugas, kas pēc ieaugšanās neprasa speciālu kopšanu, laistīšanu vai mēslošanu, padarot šos stādījumus neatkarīgus un ilglaicīgus. Turklāt talkas laikā netika veidotas stingras, mākslīgas dārza formas – augi tika izvietoti dabiski un brīvi, ļaujot tiem laika gaitā pašiem ieņemt savu vietu reljefā un izplesties.
Lai gan konkrētajā vietā, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un nav klasificējama kā biotops, formāla DAP atļauja šādiem labiekārtošanas darbiem nebija nepieciešama, tomēr iedzīvotāji rīkojās tālredzīgi un paši iniciēja dialogu ar pārvaldes speciālistiem. Konsultāciju laikā pārvaldes eksperti kopā ar idejas autoriem izvērtēja iespējamos riskus, kas saistīti ar svešas augsnes ienešanas sekām un sugu izvēli.
"Konkrētās vietas izvēli noteica tieši Mērsraga bākas apkārtnes augstais antropogēnais noslogojums, jo tā ir populāra tūrisma un pastaigu vieta, kur augsnes virskārta un dabiskā augu sega jau stipri cietusi, un šī iedzīvotāju iniciatīva rosināja šajā vietā iestādīt kāpām raksturīgās augu sugas, vienlaikus izglītojot sabiedrību, ka labiekārtošanai piekrastē jābūt maksimāli pietuvinātai dabas procesiem," skaidro DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktora vietnieks Artūrs Jansons, īpaši uzsvērdams, ka šajā gadījumā tas nav Dabas aizsardzības pārvaldes mēģinājums vai projekts atjaunot dabisko biotopu. "Konkrētā vieta pie Mērsraga bākas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, un tajā nav reģistrēti aizsargājami biotopi, tāpēc šeit nav runa par klasiskiem dabas atjaunošanas pasākumiem vai biotopu apsaimniekošanu, bet gan par pilnībā vietējās kopienas pašiniciatīvu veidot mākslīgos apstādījumus publiskajā telpā, lai vizuāli uzlabotu gājēju plūsmas dēļ stipri degradētu un laika gaitā izmīdītu piekrastes joslas teritoriju."
Sākotnējais impulss ziedošās kāpas atjaunošanai radies ziemā, iedvesmojoties no vēsturiskām fotogrāfijām, kurās Kurzemes piekraste savulaik fiksēta ar krāšņu savvaļas ziedu klājumu. Lai atgādinātu par piekrastes dabisko krāšņumu un atdzīvinātu šo vēsturisko ainavu, idejas autors Janeks Bergs ar mākslīgā intelekta rīkiem vizualizēja ziedošu kāpu jūras piekrastē, aicinot vietējo kopienu apvienot spēkus ieceres īstenošanai.
Ieceres realizēšanā kopīgi darbojās plaša komanda – Mērsraga vietējo iedzīvotāju biedrība "Piestātne" kopā ar citiem aktīvajiem iedzīvotājiem, laistīšanas darbiem piesaistot Mērsraga brīvprātīgos ugunsdzēsējus.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
