Lietusūdeni ierasts pēc iespējas ātrāk novadīt prom no īpašuma. Taču klimata pārmaiņu laikā, kad ilgstošus sausuma periodus nomaina pēkšņas un intensīvas lietusgāzes, šāda pieeja ir izšķērdīga un pat bīstama. 2023. gada 18. augustā Latvijā 28 mm nokrišņu nokrita pusstundas laikā, un kas tāds notiek reizi 50 gados. Reti kurš tam ir gatavs, īpaši – pilsētu lietusūdens novades sistēmas. Tāpēc eksperti norāda: pilsētvidei jākļūst par sūkli, kas uzņem ūdeni, kad tā ir par daudz, un atdod, kad tā par maz. Tas saskan arī ar Eiropas Savienības Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju – atjaunot augsnes dabisko spēju absorbēt mitrumu.
Domāšanas maiņa
"Latvijā klimata apstākļi mainās – tad ūdens pēkšņi nav, tad tas ir, un visiem šķiet, ka ir par daudz," skaidro SIA Kuldīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Jānis Blūms. "Vairāk nekā 30 gadu mūsu domāšana gājusi citā virzienā – kā iespējami ātrāk šo ūdeni no sava zemesgabala dabūt projām. Līdz ar to vajag arvien resnākas caurules, bet lejaspusē šīs milzīgās plūsmas rada pēkšņu pārplūšanu un izskalošanu. Tāpēc jādomā par citu pieeju."
J. Blūms uzsver, ka problēma slēpjas arī urbanizācijā: "Mēs arvien vairāk laukumu nobruģējam, noasfaltējam, un veidojas virsmas, kur ūdens vairs nevar iefiltrēties zemē. Ja tas nevar iefiltrēties, tam kaut kur jāpaliek." Tā nav tikai pašvaldību problēma – risinājums jāmeklē arī individuāli katrā īpašumā.
Arī uzņēmuma Komforts ūdens un kanalizācijas projektu eksperts Jānis Krauklis norāda uz sabiedrības pasivitāti: "Cilvēki jautā par sistēmām, risinājumiem lietusūdens savākšanai, bet pārsvarā paliek pie "padomāsim" vai labākajā gadījumā to vienkārši novada gruntī. Jau startā tiek pieļauta kļūda – ka neko nedomā par to."
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par lietusūdens atkārtotu izmantošanu, Kurzemes plānošanas reģions pirms pāris gadiem iesaistījās Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektā WaterMan – ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni. Tā ietvaros ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas eksperts Jurijs Kondratenko uzsvēra, ka atbilstoši klimata prognozēm aizvien biežāk saskarsimies ar situācijām, kurās ūdens būs vai nu par daudz, vai arī par maz – sausuma periodi, karstuma viļņi, spēcīgas lietusgāzes, plūdi. Tādēļ jau tagad jādomā par gudru lietusūdeņu un notekūdeņu apsaimniekošanu: "Tā kļūst par nepieciešamību, nevis tikai iegribu. Vai skatāmies uz tiem tikai kā uz problēmu, kas rada plūdus un infrastruktūras bojājumus, vai arī spējam ieraudzīt tajos vērtīga resursa potenciālu?"
Eksperts arī uzsver –
labākais risinājums ir spēt lietusūdeni attīrīt un izmantot uz vietas: tas ir mērķis, uz kuru jātiecas. Tālāk seko novadīšana ar dabas balstītiem risinājumiem, kas ūdeni aiztur un uzkrāj.
Sliktākais iespējamais variants, no kura jāizvairās, ir lietusūdens novadīšana kopējā kanalizācijā attīrīšanai notekūdeņu iekārtās.
Kā skaidro J. Kondratenko: "Lietusūdens aprites cikls pilsētvidē nenotiek tāpat kā dabā – pilsētās ir daudz lielāka ūdens notece. Šos ūdeņus vislabāk uzkrāj un attīra tieši bioloģiskie risinājumi – tā sauktie lietusdārzi jeb īpašs apstādījumu veids ar ūdeni mīlošiem un tajā pašā laikā sausumu pārciest spējīgiem augiem, dīķi, pārdomātas koku stādīšanas sistēmas un daudzi citi risinājumi. Tie ne tikai palīdz ūdens atkārtotai izmantošanai, bet arī uzlabo cilvēku dzīves vidi."
Bioievalka un lietusdārzs – tehnoloģija un skaistums
Viens no izciliem piemēriem tam, cik efektīvi un cilvēkam nemanāmi darbojas dabas risinājumos balstītas tehnoloģijas, ir tirdzniecības centra Spice ilgtspējīgā lietusūdens apsaimniekošanas sistēma. Tajā izveidota gan bioievalka, gan lietusdārzs, kas apmeklētājiem kalpo kā estētisks apstādījumu elements, vienlaikus veicot nozīmīgu inženiertehnisku darbu.
"Pirms četriem gadiem sākot te strādāt, šķita, pie Spice Life ēkas stāvvietas ir jauki apstādījumi," smaidot teic Kaspars Valdmanis, TC Spice un TC Spice Life tehniskais vadītājs. "Izrādījās – tā ir projekta WaterMan laikā 2017. gadā tapusi bioievalka, pateicoties kurai, stāvlaukums allaž ir sauss, bet augi tajā veido dabisku ainavu ap centru."
12.2 °C













































































































































































































































