Fog 12.2 °C
P. 15.06
Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna
SEKO MUMS
Reklāma
Kaspars Valdmanis, TC "Spice" un TC S"pice Life" tehniskais vadītājs: "Spices apkārtnē pilsētas lietusūdens kanalizācijas kolektoru kapacitāte ir izsmelta, bet šis risinājums – bioievalka un lietusdārzs – sevi jau pierādījis kā ļoti efektīvu un arī skaistu veidu lietusūdens apsaimniekošanai teritorijā."
Kaspars Valdmanis, TC "Spice" un TC S"pice Life" tehniskais vadītājs: "Spices apkārtnē pilsētas lietusūdens kanalizācijas kolektoru kapacitāte ir izsmelta, bet šis risinājums – bioievalka un lietusdārzs – sevi jau pierādījis kā ļoti efektīvu un arī skaistu veidu lietusūdens apsaimniekošanai teritorijā."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Lietusūdeni ierasts pēc iespējas ātrāk novadīt prom no īpašuma. Taču klimata pārmaiņu laikā, kad ilgstošus sausuma periodus nomaina pēkšņas un intensīvas lietusgāzes, šāda pieeja ir izšķērdīga un pat bīstama. 2023. gada 18. augustā Latvijā 28 mm nokrišņu nokrita pusstundas laikā, un kas tāds notiek reizi 50 gados. Reti kurš tam ir gatavs, īpaši – pilsētu lietusūdens novades sistēmas. Tāpēc eksperti norāda: pilsētvidei jākļūst par sūkli, kas uzņem ūdeni, kad tā ir par daudz, un atdod, kad tā par maz. Tas saskan arī ar Eiropas Savienības Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju – atjaunot augsnes dabisko spēju absorbēt mitrumu.

Reklāma

Domāšanas maiņa

"Latvijā klimata apstākļi mainās – tad ūdens pēkšņi nav, tad tas ir, un visiem šķiet, ka ir par daudz," skaidro SIA Kuldīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Jānis Blūms. "Vairāk nekā 30 gadu mūsu domāšana gājusi citā virzienā – kā iespējami ātrāk šo ūdeni no sava zemesgabala dabūt projām. Līdz ar to vajag arvien resnākas caurules, bet lejaspusē šīs milzīgās plūsmas rada pēkšņu pārplūšanu un izskalošanu. Tāpēc jādomā par citu pieeju."

J. Blūms uzsver, ka problēma slēpjas arī urbanizācijā: "Mēs arvien vairāk laukumu nobruģējam, noasfaltējam, un veidojas virsmas, kur ūdens vairs nevar iefiltrēties zemē. Ja tas nevar iefiltrēties, tam kaut kur jāpaliek." Tā nav tikai pašvaldību problēma – risinājums jāmeklē arī individuāli katrā īpašumā.

Arī uzņēmuma Komforts ūdens un kanalizācijas projektu eksperts Jānis Krauklis norāda uz sabiedrības pasivitāti: "Cilvēki jautā par sistēmām, risinājumiem lietusūdens savākšanai, bet pārsvarā paliek pie "padomāsim" vai labākajā gadījumā to vienkārši novada gruntī. Jau startā tiek pieļauta kļūda – ka neko nedomā par to."

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par lietusūdens atkārtotu izmantošanu, Kurzemes plānošanas reģions pirms pāris gadiem iesaistījās Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektā WaterMan – ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni. Tā ietvaros ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas eksperts Jurijs Kondratenko uzsvēra, ka atbilstoši klimata prognozēm aizvien biežāk saskarsimies ar situācijām, kurās ūdens būs vai nu par daudz, vai arī par maz – sausuma periodi, karstuma viļņi, spēcīgas lietusgāzes, plūdi. Tādēļ jau tagad jādomā par gudru lietusūdeņu un notekūdeņu apsaimniekošanu: "Tā kļūst par nepieciešamību, nevis tikai iegribu. Vai skatāmies uz tiem tikai kā uz problēmu, kas rada plūdus un infrastruktūras bojājumus, vai arī spējam ieraudzīt tajos vērtīga resursa potenciālu?"

Eksperts arī uzsver – 

labākais risinājums ir spēt lietusūdeni attīrīt un izmantot uz vietas: tas ir mērķis, uz kuru jātiecas. Tālāk seko novadīšana ar dabas balstītiem risinājumiem, kas ūdeni aiztur un uzkrāj.

Sliktākais iespējamais variants, no kura jāizvairās, ir lietusūdens novadīšana kopējā kanalizācijā attīrīšanai notekūdeņu iekārtās.

Kā skaidro J. Kondratenko: "Lietusūdens aprites cikls pilsētvidē nenotiek tāpat kā dabā – pilsētās ir daudz lielāka ūdens notece. Šos ūdeņus vislabāk uzkrāj un attīra tieši bioloģiskie risinājumi – tā sauktie lietusdārzi jeb īpašs apstādījumu veids ar ūdeni mīlošiem un tajā pašā laikā sausumu pārciest spējīgiem augiem, dīķi, pārdomātas koku stādīšanas sistēmas un daudzi citi risinājumi. Tie ne tikai palīdz ūdens atkārtotai izmantošanai, bet arī uzlabo cilvēku dzīves vidi."

Projektā "WaterMan" šī bioievalka pie TC "Spice" izveidota jau 2017. gadā, pilnībā novēršot lietusūdeņu ilgstošu krāšanos stāvlaukumā, kā arī veidojot dabisku ainavu.

Bioievalka un lietusdārzs – tehnoloģija un skaistums

Viens no izciliem piemēriem tam, cik efektīvi un cilvēkam nemanāmi darbojas dabas risinājumos balstītas tehnoloģijas, ir tirdzniecības centra Spice ilgtspējīgā lietusūdens apsaimniekošanas sistēma. Tajā izveidota gan bioievalka, gan lietusdārzs, kas apmeklētājiem kalpo kā estētisks apstādījumu elements, vienlaikus veicot nozīmīgu inženiertehnisku darbu. 

"Pirms četriem gadiem sākot te strādāt, šķita, pie Spice Life ēkas stāvvietas ir jauki apstādījumi," smaidot teic Kaspars Valdmanis, TC Spice un TC Spice Life tehniskais vadītājs. "Izrādījās – tā ir projekta WaterMan laikā 2017. gadā tapusi bioievalka, pateicoties kurai, stāvlaukums allaž ir sauss, bet augi tajā veido dabisku ainavu ap centru."

Reklāma
Reklāma

No plašā asfaltētā autostāvvietas laukuma lietusūdens vispirms tiek novadīts lēzenā, garenā grāvī jeb bioievalkā. Tās uzdevums ir lielo ūdens masu lēnām virzīt uz priekšu, pa ceļam filtrējot caur augsni un augu saknēm, kā arī samazinot plūsmbāzes ātrumu. Tālāk šī plūsma nonāk plašākā padziļinātā laukumā jeb lietusdārzā, kur ūdens uzkrājas un pakāpeniski dabiski iesūcas dziļāk gruntī, atslogojot pilsētas centralizēto kanalizācijas tīklu. Šis objekts pierāda, ka pat blīvi apbūvētā un noasfaltētā tirdzniecības centra vidē iespējams veiksmīgi atjaunot dabisko ūdens aprites ciklu, tāpēc pērn izveidota vēl viena bioievalka. 

"Spices apkārtnē pilsētas lietusūdens kanalizācijas kolektoru kapacitāte ir izsmelta, un nācās domāt, kādu risinājumu izmantot, lai uzlabotu ūdeņu novadi no mūsu teritorijas. Iespējas bija divas, abas dārgas un neizdevīgas – pārbūvēt pilsētas kolektoru vai stāvlaukumā būvēt rezervuārus ūdens uzkrāšanai. Pēdējais risinājums atņemtu vietu auto novietošanai pie tirdzniecības centra. Palikām pie bioievalkas, kas kā dabas balstīts risinājums sevi jau lieliski pierādījusi," stāsta K. Valdmanis.

Lai šādas zaļās inženiersistēmas nevainojami pildītu savu funkciju un vienlaikus priecētu acis, izšķiroša nozīme ir pareizai augu izvēlei. Tirdzniecības centrs šo uzdevumu uzticēja ainavu labiekārtošanas profesionāļiem no uzņēmuma Hercflora. K. Valdmanis atzīst: "Visgrūtākais bija tieši uzticēties, taču viņi ir profesionāļi un zina, kādi augi spēj izturēt gan lielu mitrumu, gan ilgstošu sausumu, vienlaikus neprasot sarežģītu kopšanu. Uzticēšanās atmaksājās ar uzviju – augi te jūtas labi, skaisti sakuplo un ir tik dabiski ainavā, it kā te būtu auguši jau ļoti sen."

Vizuāli lietusdārzs un bioievalka izskatās pēc krāšņām puķu dobēm, taču to pamatā ir precīzi aprēķināta inženiertehniskā konstrukcija. 

Lietusdārzs ir reljefa iedobe, kas savāc ūdens noteci no necaurlaidīgiem segumiem. 

Ūdens tajā tiek infiltrēts gruntī caur speciāli sagatavotu augsti absorbējošu augsnes substrātu, bioloģiski attīrīts un daļēji iztvaicēts caur augiem.

Svarīgi, ka lietusdārzi vislabāk strādā, ja ierīkoti tuvu noteces rašanās vietai. Lietusdārza augiem jābūt unikāliem – spējīgiem trīs četras dienas atrasties pilnībā applūdušā augsnē, bet sausā vasarā pārciest ilgstošu sausumu (skatīt 1. tabulu). Šādi risinājumi atbilst arī Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regulai, jo veicina bioloģisko daudzveidību, radot mājvietu arī apputeksnētājiem.

1. tabula.

Lietusūdens – strūklakās, dīķos, laistīšanai

Lai arī Latvijā lietusūdens atkārtota izmantošana vēl sper pirmos soļus, labi piemēri pamazām parādās arī mūsu pilsētvidē. Jau minētajā projektā WaterMan Saldū, Oskara Kalpaka laukumā, ir izstrādāts viedās strūklakas pilotprojekts. "Izvērtējot situāciju kompleksi – gan rēķinoties ar plūdu riskiem, gan domājot par pilsētvides labiekārtošanu un dzeramā ūdens patēriņa samazināšanu, ir radīts plāns strūklakai, kas darbotos ar uzkrāto lietusūdeni," stāsta Jānis Blūms. Šāds risinājums vienlaikus atslogotu kanalizācijas tīklus lietusgāžu laikā un nodrošinātu bezmaksas ūdeni strūklakai, kā arī apkārtējo apstādījumu laistīšanai.

Reklāma
Kalpaka laukums, kas ir viena no zemākajām vietām Saldū, intensīva lietus laikā regulāri applūst, tāpēc pilotprojekts par lietusūdens uzkrāšanu pazemes rezervuārā (spēj uzņemt līdz pat 100 m3 ūdens), kas tiek izmantots arī apstādījumu laistīšanai un strūklakas darbināšanai, atvieglos lietusūdens novadīšanu šajā pilsētas vietā.

Līdzīga pieeja kļūst par standartu arī mūsdienīgā nekustamo īpašumu attīstībā. Piemēram, nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava savos jaunajos dzīvojamo māju kvartālos Latvijā lietusdārzus un ūdens savākšanas sistēmas iestrādā jau projektēšanas stadijā. Tāpat dabas balstīti risinājumi veiksmīgi ienāk pilsētu parkos. Izcils pašmāju piemērs ir Kandavas parks, kur izbūvēta dīķu un grāvju kaskāde ar drenētiem spēļu laukumiem. Šie bioretencijas baseini vairs nav tikai dekoratīvi elementi – tie uzkrāj plūdu ūdeņus, ļauj nogulsnēties cietajām daļiņām un pakāpeniski – 24–72 stundās – novada attīrīto ūdeni tālāk vidē.

Arī koku stādīšana pilsētās piedzīvo tehnoloģisku revolūciju – modernajos projektos koki vairs netiek stādīti vienkārši bedrē. Zem gājēju celiņiem vai asfalta tiek izbūvētas īpašas strukturālās augsnes un moduļu karkasi (piemēram, Hydrorock sistēmas), kas ļauj lietusūdenim caur šo caurlaidīgo segumu nonākt tieši pie koku saknēm, nevis kanalizācijā, dabiski atvēsinot pilsētu un uzlabojot mikroklimatu.

Kamēr Latvijā tie ir pirmie aizmetņi, citviet Eiropā pilsētplānošana bez šādām metodēm vairs nav iedomājama (2. tabula).

2. tabula.

Savākšana un taupīšana – vai tas atmaksājas privātmājai

Ja pilsētas mērogā dabas balstīti risinājumi ir nepieciešamība, lai izvairītos no plūdiem, tad ko darīt privātmājas saimniekam? Praktisks un ikvienam pieejams risinājums ir lietusūdens uzkrāšana dārza laistīšanai.

Zelta likums ir vienkāršs: 1 mm lietus uz 1 m2 jumta platības dod aptuveni 1 litru tīra ūdens.

Tomēr, kā norāda Jānis Krauklis, modernu sistēmu ieviešana privātajā sektorā bieži atduras pret finansēm: "Vai tiešām ir ekonomiski pamatoti tērēt simtus vai tūkstošus eiro par modernu lietusūdens sistēmu, ja mēs dzīvojam Latvijā, kur ūdens pagaidām vēl ir salīdzinoši lēts un pieejams? Varbūt kāds valsts atbalsts varētu līdzēt, piemēram, kā tas bijis ar saules paneļiem."

Tikmēr WaterMan projekta eksperta Jurija Kondratenko dati iezīmē skaidru ekonomisko slieksni: modernu lietusūdens izmantošanas sistēmu integrācija mājoklī kļūst finansiāli pašpietiekama un patiešām atmaksājas, ja centralizētā ūdens tarifs sasniedz aptuveni 5 EUR/m3. Latvijā tarifi patlaban ir krietni zemāki, līdz ar to investīcijas sarežģītās pazemes tvertnēs vai tualešu skalošanas sistēmās privātmājās pagaidām nav plaši izplatītas. "Ja mums ir mērķis šo ūdeni izmantot, mēs liekam vienkāršāku tvertni. Savācam to tā, lai tas būtu pieejams laistīšanai," praktisku pieeju iesaka Jānis Blūms.

Pagaidām arī valsts līmeņa atbalsta programmās nav tiešu investīciju lietusūdens savākšanai iedzīvotājiem. Lauku atbalsta dienestā (LAD) norāda – šajā plānošanas periodā (intervencē LA 4.3) valsts un pašvaldību finansējums tiek mērķtiecīgi novirzīts tieši lielajai meliorācijas infrastruktūrai lauksaimniecības un meža zemēs. Kopš 2024. gada Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi īsteno 72 projektus valsts nozīmes sistēmu pārbūvē, savukārt 12 pašvaldības iesaistījušās 21 koplietošanas meliorācijas projektā. Citi specifiski projekti ūdens lokālai savākšanai un uzkrāšanai šajās programmās pagaidām nav paredzēti.

Likumdošana un kaimiņu attiecības

Pat ja izvēlaties vienkāršāko ceļu un lietusūdeni no sava jumta tikai novadāt prom, jāņem vērā juridiskā puse. Saskaņā ar Latvijas Civillikuma normām nekustamā īpašuma īpašnieks nedrīkst patvarīgi novadīt savu lietusūdeni kaimiņa teritorijā, nodarot viņam zaudējumus, izskalojumus vai apgrūtinājumus. Ūdens ir jāapsaimnieko sava īpašuma robežās.

"Ir valstis, kur šos ūdeņus no sava īpašuma centralizētajos tīklos vispār nedrīkst izvadīt. Vācijā ir reģioni, kur par katru necaurlaidīgā (nobruģētā) seguma kvadrātmetru jāmaksā īpašs lietusūdens nodoklis," skaidro Jānis Blūms. Tikmēr Jānis Krauklis mierina, ka Latvijā šāds nodoklis tuvākajā laikā diez vai būs gaidāms: "Kamēr par to nebūs intereses augstākajā politiskajā līmenī, varam par to aizmirst. Un vai tiešām mēs šobrīd vēlētos vēl vienu papildu nodokli!?"

Sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

#LVAF #praktiskizals

#LVAF #praktiskizals
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma