Izdevīgais atkritumu tūrisms. 1. daļa. Kravas uz papīra

Ik gadu no Latvijas uz Lietuvu ceļo vairāk nekā 120 000 tonnu atkritumu. Kaimiņvalsts robežu atpakaļceļā šķērso trīsreiz mazāk – 45 000 tonnu, tomēr arī tas ir daudz. Kāpēc atkritumi ceļo šurpu turpu? Papētot atkritumu tūrismu, "Latvijas Avīze" noskaidroja, ka uzņēmēji ne vienu vien Lietuvas robežu šķērsojošo atkritumu kravu "zīmē" uz papīra un tā nesasniedz tai norādīto mērķi. Pārstrādei domātā bieži vien tiek sadedzināta. Kāpēc?

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ik mēnesi ziņo par Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumu, kur cita starpā iekļauti arī darījumi ar atkritumiem. Jā, Latvija, pēc CSP un Valsts vides dienesta sniegtās statistikas informācijas, ir gan liela atkritumu eksportētāja, gan arī importētāja – saskaitot kopā, robežu abos virzienos šķērso aptuveni miljons tonnu atkritumu gadā (skat. uzziņu).

No Latvijas uz Lietuvu visvairāk ved papīra un kartona iepakojumu, metālu, plastmasu un gumiju, plastmasas iepakojumu, atkritumu mehāniskas apstrādes atkritumus, kā arī katalizatorus. Savukārt virzienā no Lietuvas uz Latviju galvenokārt sūta plastmasas iepakojumus, jo Latvijā darbojas Ziemeļvalstīs lielākais pārstrādes uzņēmums "Nordic Plast", kā arī čugunu un tēraudu, plastmasu un gumiju, jauktos metālus un naftas produktu atkritumus. Specializācija atkritumu pārstrādē ir vienkāršākais un virspusējākais tik lielas atkritumu plūsmas skaidrojums.

Strauji augošs noziedzības veids

"Latvijas Avīze" noskaidroja, ka, izmantojot atkritumu pārstrādes specializāciju, uzņēmēji ne vienu vien Lietuvas robežu šķērsojošo atkritumu kravu "zīmē" uz papīra, tā nesasniedz pavadzīmē norādīto mērķi un valsts nesaņem miljonos eiro vērtus naudas ienākumus. Ieguvēji ir negodīgi uzņēmēji, kas par katru nepareizi uzrādīto tonnu nopelna vairākus simtus eiro. Turklāt nozari uzraugošās valsts pārvaldes iestādes Valsts vides dienests (VVD), Klimata un enerģētikas ministrija, pieļaujot atkritumu kravu zīmēšanu uz papīra, godīgo uzņēmēju un sabiedrības acīs rāda savu nevarību. Jācer, ka tā nav apzināta negribēšana.

Eiropas Savienības (ES) iekšienē ik gadu pārvieto aptuveni 67–70 miljonus tonnu atkritumu. Pārvietošanas mērķis ir atkritumu pārstrāde un reģenerācija, kas dedzināšanas laikā ļauj iegūt un vēlāk pārdot siltumu un elektroenerģiju. Papildu iepriekš nosauktajiem 70 miljoniem tonnu, vēl vairāk nekā 35 miljonus tonnu atkritumu sūta uz trešajām valstīm, galvenokārt uz Turciju. Šajos sūtījumos 15–30% kravu ir nelikumīgas.

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šā gada sākumā publicētajā "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski saistībā ar noziegumiem pret vidi" vērš uzmanību, ka noziegumi pret vidi ir viens no visienesīgākajiem un visstraujāk augošajiem noziedzības veidiem pasaulē. Pēc starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) secinājumiem un Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas ("Interpols") aplēsēm, iepriekš nosauktais noziedzības veids pērn pasaulē varētu būt pārsniedzis 300 miljardus eiro apmēru. Vides noziegumiem visbiežāk ir pārrobežu raksturs.

Šajā rakstā aplūkotie, visticamāk, nelegālie atkritumu sūtījumi jeb tirdzniecība ir viens no nopietnākajiem vides noziegumiem, uzsver gan FATF, gan "Interpols". Aplēses liecina, ka Eiropas Savienībā 15–30% no visiem atkritumu pārvadājumiem varētu būt nelikumīgi, un šāda tirdzniecība var sasniegt līdz pat 9,5 miljardiem eiro gadā.

Eksports trīs reizes pārsniedz importu

Vai arī Latvijas atkritumu nozares uzņēmēji, operatori, ir iesaistīti vienā no visstraujāk augošajiem noziedzības veidiem? Ļoti ticams, ka ir, rāda "Latvijas Avīzes" pētījums. Mūsu uzmanību piesaistīja atkritumu plūsmas uz un no Lietuvas, kā arī UAB "Žalvaris" meitas uzņēmums – Jelgavā reģistrētais Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmums SIA "Grindplast", UAB "Žalvaris" meitas uzņēmums.

Atkritumu eksports uz Lietuvu ik gadu ir vairāk nekā 120 000 tonnu atkritumu. Atkritumu imports – vairāk nekā 45 000 tonnu. 

Latvijas Valsts vides dienests (VVD) paskaidro, ka atkritumu plūsmas ir saistītas ar pārstrādes uzņēmumu specializāciju – Lietuvā darbojas Baltijas valstīs vislielākais papīra pārstrādes uzņēmums "Grigeo", kā arī vairāki stikla pārstrādes uzņēmumi, kuru Latvijā nav. Tomēr piecu lielāko atkritumu veidu eksportā stikla nav.

Zīmīgi, ka VVD ik gadu atkritumu pārvadājumos uz Lietuvu fiksē aptuveni 30 pārkāpumus, kas, piemēram, 2024. gadā veidoja vairāk nekā trešdaļu lielu īpatsvaru no visiem dienesta fiksētājiem pārkāpumiem. Pārkāpumi saistīti ar dokumentu nekorektu noformēšanu. Trīs gadījumos ir veikta atkritumu atgriešanas nosūtītājvalstī procedūra un ierosinātas administratīvās lietas, atklāj VVD.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Kam labums  no "Grindplast"

"Grindplast" uzmanību piesaista ar to, ka šim uzņēmumam nav iespējams noteikt patiesā labuma guvēju un, kā ziņo kolēģi Lietuvā, neskaidri ir arī Kiprā reģistrētie mātes uzņēmuma "Žalvaris" (kopš 2024. gada 18. decembra pieder 75% "Grindplast" kapitāla daļu) saimnieki. Pēc "Firmas.lv" fiksētajiem Uzņēmuma reģistra datiem, uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls un nav norādīta arī kontaktinformācija. Pērn "Grindplast" naudas apgrozījums bija 1,46 milj. eiro, peļņa – 11 440 eiro. Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumam piešķīris A nodokļu maksātāja reitingu – tas nozīmē, ka saistību izpilde pret valsti ir laba.

"Grindplast" darbības veids – šķiroto materiālu pārstrāde un materiālu atgūšana. Pēc "Grindplast" iegādes 2024. gadā "Žalvaris" savā mājas vietnē ziņoja, ka tā jaunā meitas uzņēmuma pārstrādes jauda ir 17 000 tonnu plastmasas gadā. Sazinājos ar "Grindplast" ražošanas vadītāju Lieni Kauliņu, kas nosauca dienas laikā sasmalcinātās plastmasas daudzumu – vidēji piecas līdz septiņas tonnas. Pieņemot, ka ik dienu no 250 darba dienām uzņēmums pārstrādā septiņas tonnas plastmasas, gada laikā tas pārstrādā 1750 tonnas izlietotās plastmasas. Pieņemsim, ka tās ir vien visaugstākās kvalitātes pārslas un par samalto plastmasas pārslu pārdošanu uzņēmums saņem 400–500 eiro par tonnu, kas tirgū ir ļoti augsta cena. Tas summējas aptuveni 700 000–800 000 eiro lielā gada apgrozījumā. Tomēr pērn uzrādīts aptuveni divas reizes lielāks naudas apgrozījums (1,46 milj. eiro). Kā tas iespējams?

"Gren" Klaipēdas atkritumu reģenerācijas rūpnīca.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Visticamāk, manipulē ar dokumentiem

"Līdz septiņām tonnām dienā liela pārstrāde skaitās mazā pārstrāde. Tas nozīmē ļoti atvieglotus uzraudzības nosacījumus, Valsts vides dienesta inspektori šādu uzņēmumu neapciemo. Tā kā ir saņemta pārstrādes atļauja, tad uzņēmums var no mātes uzņēmuma uz papīra saņemt daudz vairāk tonnu, nekā ir tā pārstrādes jauda, un arī ziņot uz papīra, ka šīs tonnas ir pārstrādātas," paskaidro kāda Latvijas atkritumu pārstrādes uzņēmuma vadītājs, kurš vēlējas palikt anonīms.

"Latvijas Avīzei" viņš skaidroja, kā darbojas starpvalstu (Latvija, Lietuva) krāpšanas shēma. Lai saņemtu no ražotāju atbildības sistēmas (RAS) maksu par atkritumu pārstrādi, ir jāiesniedz pārstrādātāja apliecinājums. Maksājums par plastmasas pārstrādi ir vairākus simtus eiro lielāks nekā maksa par dedzināšanu, kas Lietuvas reģenerācijas rūpnīcās ir aptuveni 80–100 eiro par tonnu. Vēl jāpieskaita transporta izmaksas, aptuveni 20 eiro/t.

"Lietuvā atkritumu uzraudzība ir daudz stingrāka nekā Latvijā, kur tā arī ir digitalizēta. 

Lietuvas mātes uzņēmums "Žalvaris" patiešām uz Latviju sūta divas dienas agrāk reģistrētus it kā pārstrādājamus atkritumus, kravas mašīnas šķērso robežu, kur izvietotas ar atkritumu digitālo uzskaiti "sajūgtas" novērošanas kameras, un pārstrādājamie atkritumi, iespējams, pat nonāk līdz ražotnei Jelgavas novadā. Tomēr tur mašīna griežas apkārt un ar atkritumu kravu sāk ceļu uz kādu no Lietuvas trīs atkritumu reģenerācijas (dedzināšanas) rūpnīcām, kur tos sadedzina. Starpība starp saņemto maksu par it kā pārstrādātu un īstenībā sadedzinātu vienu tonnu atkritumu ir divi trīs simti eiro. Kravas lielums atkarībā no materiālu blīvuma ir 18–24 tonnas. Tātad naudas ienākums no šādas vienas shēmas ir vismaz 3600 eiro," vērtē "Latvijas Avīzes" uzrunātais uzņēmējs.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Latvijā kravas nereģistrē

"Latvijas Avīze" Lietuvā izsekoja starpvalstu atkritumu plūsmu. Vispirms Latvijas atkritumu nozari uzraugošajā iestādē VVD skaidrojām, kādas un cik atkritumu kravas UAB "Žalvaris" un SIA "Grindplast" šajā gadā ir pārvadājuši pāri Latvijas un Lietuvas robežai. "Jūsu abi nosauktie uzņēmumi šajā gadā atkritumu kravas nav pārvadājuši. Mūsu reģistros tās nav uzrādītas," norādīja VVD Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.

Savukārt Viļņā atkritumu uzraugs – Vides departaments – piecdesmit minūtes pirms norunātā laika tikšanos atcēla "agrāk neparedzamas situācijas" dēļ. Pēc atgriešanās Latvijā sazinājāmies virtuālajā vidē. Lietuvas atkritumu nozares uzraugs redakcijai ziņoja, ka UAB "Žalvaris" šajā gadā no Latvijas uz Lietuvu izveda 272,4 tonnas dažādus plastmasas atkritumus. Tātad vismaz 12 kravas vilcējus ar plastmasu, kas Latvijas meitasuzņēmumam nodrošina darbu gandrīz divu mēnešu ilgumā. No iepriekš nosauktā daudzuma 16,8 tonnas cita plastmasas iepakojuma atkritumi bijuši no SIA "Grindplast".

Saskaņā ar to pašu GPAIS (digitalizētās uzskaites sistēma Lietuvā) informāciju UAB "Žalvaris" uz Latviju eksportēja 213,67 tonnas cita plastmasas iepakojuma atkritumu, un kā saņēmējs bija norādīts SIA "Grindplast". Sadarbību ar mātes uzņēmumu nenoliedz arī "Grindplast". Uz jautājumu, kāpēc atkritumu kravas nav reģistrētas Latvijā, "Grindplast" ražošanas vadītāja atbildēja, ka iemesls bijis lielais darba daudzums, aizņemtība. Kravu plūsmu Latvijas sistēmā ievadīšot. Atšķirīgi gan UAB "Žalvaris", gan arī SIA "Grindplast" Latvijā nereģistrētās atkritumu kravas komentēja abu uzņēmumu valdes locekle Kristine Kavaliauskiene, kura sarunā pa tālruni "Latvijas Avīzei" man atbildēja: "Man nav saprotams jūsu teiktais. Mēs visas pārrobežu kravas reģistrējam."

Lietuvas vides uzraugs redakcijai arī ziņoja, ka UAB "Žalvaris" tiek pakļauts gan plānotām, gan arī neplānotām pārbaudēm. "Šo pārbaužu laikā esam fiksējuši atkritumu apsaimniekošanu regulējošo tiesību aktu pārkāpumus, kā arī integrētās piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPNK) atļaujas nosacījumu pārkāpumus. Gan atbildīgajiem darbiniekiem, gan juridiskajai personai ir piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem," teikts Lietuvas atkritumu uzrauga "Latvijas Avīzei" sūtītajā vēstulē.

Latvijas VVD Atkritumu aprites departamenta direktors A. Treijs teic, ka atkritumu pārrobežu sūtījumi ir jāreģistrē trīs dienas pirms sūtīšanas. "Tie ir stingri Eiropas Savienības nosacījumi. Lietuvā tie ir striktāki nekā Latvijā. Mēs Latvijā uzņēmējiem esam pretimnākošāki, pieļaujam kravas reģistrēšanu atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā (APUS) līdz tās sūtīšanas brīdim. Jūsu nosauktajos gadījumos tie ir pārkāpumi," tā A. Treijs. Viņš piebilst, ka par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu VVD piemēro šādus naudas sodus – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro. Treijs atklāj, ka vispopulārākie atkritumu operatoru pārkāpumi esot šādi: atļaujas nosacījumu neievērošana, kodu mainīšana, procedūras neievērošana. Uz jautājumu, kā iespējams fiksēt blēdīšanos ar koda maiņu, ierēdnis atklāj, ka tas iespējams vien tad, kad tiek veiktas faktiskās pārbaudes, apturot transportlīdzekli uz ceļa vai veicot pārbaudi ostās ienākošajiem kuģiem. Sadarbībā ar muitas iestādēm informācija par šādiem gadījumiem nonākot VVD redzeslokā.

Visticamāk, tālākai pārstrādei sagatavotās dažāda izlietotā iepakojuma ķīpas pie SIA "Grindplast" objekta Valgundes pagastā. Nekur nav uzrādīta norāde par uzņēmuma nosaukumu. Sastaptie darbinieki stāstīja, ka "Grindplast" šo objektu iznomājis SIA "Herlig", kas, kā ziņo "firmas.lv", darbojas ar atkritumu un metāllūžņu vairumtirdzniecību un nebīstamo atkritumu vākšanu. "Herlig" īpašniece Dace Samuša agrāk pārstāvējusi arī SIA "Grindplast". Nozares pārstāvji norāda uz abu uzņēmumu ciešu sadarbību.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Lietuvas valsts uzvar tiesā

Lietuvā cīņai pret "pārstrādi uz papīra" ir arī taustāmi rezultāti. Lietuvas Vides departaments pavisam nesen uzvarēja tiesā, kur ražotāju atbildības shēmas īstenotājs "Žalias taškas" (vāc izlietoto iepakojumu un ražotāji saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas, maksājot vien par izlietotā iepakojuma vākšanu) apstrīdēja vairāk nekā 20 miljonu eiro piedziņu par fiktīviem izlietotā iepakojuma pārstrādes dokumentiem.

Lūk, Lietuvas atkritumu uzrauga skaidrojums: "Pēc tam kad Vides aizsardzības departamenta darbinieki konstatēja, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums ir izsniedzis dokumentus, kas apliecina faktiski neapstrādāta iepakojuma apstrādi, tika pieņemts lēmums atzīt par nederīgiem nelikumīgi izdotos attaisnojošos dokumentus. Rezultātā ražotāji un importētāji, kas laiž tirgū iepakojumu, tika atzīti par tādiem, kas nav izpildījuši valdības noteiktos iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas mērķus, un tiem bija jāmaksā vides piesārņojuma nodoklis par iepakojuma atkritumiem. 

Departamenta lēmumi tika apstrīdēti tiesā, tomēr tiesa atzina Departamenta rīcību par likumīgu un apstiprināja, ka atbildība par atkritumu faktisko apstrādi gulstas gan uz ražotājiem, gan arī uz importētājiem."

Reģenerācijas rūpnīca nekomentē

Lietuvā apmeklējām kaimiņvalsts visvecāko – 2013. gadā būvēto – atkritumu reģenerācijas rūpnīcu, kur tikāmies ar tās direktoru Donātu Petroni un komunikācijas vadītāju Andrjusu Kasparaviču. "Nekomentēsim neko ne par Lietuvas, ne arī par Latvijas uzņēmumiem, mūsu piegādātājiem. Mums ir noslēgti līgumi, mums ir atļaujas, mums ir kvotas, kurās fiksēts, ko mēs varam dedzināt, un mūsu sadarbības partneriem ir jādarbojas saskaņā ar likumos un noteikumos fiksētajiem nosacījumiem. Ja mums ir sadarbība ar uzņēmumu, kuriem ir legālas izcelsmes atkritumi, mums nav jautājumu šai kompānijai. Mums ir arī atkritumu reģistrācijas sistēma, visas plūsmas reģistrē, nevienai no mūsu reģenerācijas rūpnīcām aizvadītajos gados nav bijušas problēmas ar pārmetumiem, ka dedzinām kaut ko nelegāli, neatbilstoši likumiem.

Protams, atkritumu aprites ķēdē ir bijuši vairāki skandāli. Kāds kaut ko importē, kaut ko dara. Man nav komentāru. Mums nav problēmu. Es nesaku, ka esam balti un nekādu izaicinājumu nav bijis. Mums bija gadījums, kad viens mūsu sadarbības partneris importēja atkritumus un bija ar mums nesaistīti pārkāpumi. Līdzko dzirdējām baumas par savu iespējamu iesaisti, pēc savas iniciatīvas sadarbību pārtraucām. UAB "Žalvaris" ir mūsu piegādātājs Kauņas un Klaipēdas reģenerācijas rūpnīcā. Jā, dažkārt ir dzirdētas baumas par šo uzņēmumu, tomēr bez pierādījumiem," tā A. Kasparavičs.

D. Petronis piebilst, ka ar UAB "Žalvaris" ir noslēgts līgums vien par rūpniecisko atkritumu piegādi "Gren" reģenerācijas rūpnīcām Kauņā ("Gren" pieder 49% kapitāla daļu) un Klaipēdā ("Gren" ir 95% kapitāla daļu turētājs).

"Gren" Klaipēdas atkritumu reģenerācijas rūpnīcas vadītājs Donāts Petronis demonstrē septiņus metrus garo filtru, sarunvalodā dēvētu par "zeķi", tādi ir vairāk nekā 2400, kas ar spiedienu no iekšpuses no izplūdes gāzēm uztver bīstamos pelnus. 99% no rūpnīcas skursteņa izplūstošajiem dūmiem ir ūdens tvaiki.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Iemesls – nav sadarbības

"Latvijas Avīzes" uzrunātais uzņēmējs norāda, ka Latvijas VVD un Lietuvas atkritumu nozares uzraugi nesadarbojas. Ja sadarbotos, tostarp ziņotu par citās valstīs izdotajiem pārstrādes dokumentiem, blēžiem būtu daudz grūtāk. Abu valstu uzraudzības dienestu pārstāvji atzina, ka iepriekš nosauktā pārbaude nav iespējama nepietiekama darbinieku daudzuma dēļ.

FID vērš uzmanību, ka VVD 2024. gada publiskajā pārskatā visbiežāk konstatēta nesaskaņota atkritumu pārvietošana pāri robežām, neatbilstoša pavaddokumentu aizpildīšana un uzskaite, kā arī pavadzīmju neaizpildīšana APUS. Lai gan Latvijā šie gadījumi reti sasniedz kriminālatbildības slieksni, starptautiskajā praksē šādas darbības – tostarp dokumentu viltošana, klasifikācijas manipulācijas un nelegāli sūtījumi – tiek uzskatītas par predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (predikatīvs – sākotnējais noziegums, piemēram, krāpšana, kukuļošana vai kontrabanda, kura rezultātā iegūtie līdzekļi vēlāk tiek legalizēti. – Red.). Latvijā starp 2019. un 2024. gadu reģistrēti 19 noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 99. panta. Šajā pašā periodā uzsākti 24 kriminālprocesi.

"Neraugoties uz pārkāpumu atbilstību starptautiski atzītiem vides noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas indikatoriem, daļa pārkāpumu tiek risināta administratīvā līmenī, kas dažkārt varot būt pietiekams atbildības mehānisms," secina FID. Dienestā arī vērš uzmanību, ka pārkāpumus "provocē" uzraudzības decentralizācija.

VVD norāda uz aizvien lielāku pārkāpumu daudzumu atkritumu saimniecības nozarē, kas vienlaikus nozīmē lielākus riskus. VVD ir pieejams gan specializēts personāls, gan tehnoloģiskie risinājumi, gan arī būtisks informācijas daudzums par atkritumu kustību un saistītajiem tirgus dalībniekiem, turpretī vairumam pašvaldību ir ierobežotas iespējas izsekot atkritumu plūsmām. Uzraudzības nepilnības var apdraudēt tos Latvijas reģionus, uz kurieni tiek novirzītas nelikumīgi apsaimniekotu atkritumu kravas.

Publikācijas otrajā daļā salīdzināsim Lietuvas un Latvijas atkritumu apsaimniekošanas modeļus. Lietuvā atkritumu reģenerācijas rūpnīcas nodrošina siltumu un mazākus rēķinus iedzīvotājiem.