12.3 °C
Gada nogales intervija ar NBS komandieri Leonīdu Kalniņu.“Vēlu izaugsmi 2023. gadā ne tikai mūsu Bruņotajiem spēkiem, bet visai sabiedrībai labklājībā un tautsaimniecībā! Zaudēt pozitīvo ievirzi nozīmētu parādīt vājumu – esmu nelabojams optimists,” saka ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris. Viņš novēl mieru Ukrainas tautai, paredzot, ka karš agri vai vēlu beigsies ar ukraiņu uzvaru. Kalniņš ievērojis sabiedrības attieksmes maiņu tajā ziņā, ka atkal Latvijas cilvēki spēj mobilizēties un vienoties, palīdzot Ukrainai.
Kādas ir galvenās drošības mācības Latvijai pēc notikušā Krievijas noziedzīgā uzbrukuma Ukrainai?
L. Kalniņš: Galvenā mācība ir, vai mēs pareizā virzienā esam būvējuši Latvijas aizsardzību – šodien un pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Un, skatoties no tā, kā ukraiņi karo, ejam absolūti pareizi. Jau sen esam ieviesuši kara filozofiju – centralizēta uzdevuma došana un decentralizēta izpilde. Tas nozīmē, ka zemākajiem komandieriem tiek piešķirta brīvība realizēt savu atraktivitāti un radošumu taktiskajā ziņā, kā tas notiek arī Ukrainas armijā un nes panākumus kaujas laukā.
Nākamās lietas, ko iegaumējām mēs, ko mācījās Rietumu pasaules karavīri un ko zināmā mērā apgūst arī krievi, ir – uzsvars uz mobilitāti, uz pretmobilitātes taktikas attīstību, uz maskēšanos un demaskēšanu, uz jaunu tehnoloģiju un taktisko paņēmienu ieviešanu. Konkrēti minēšu dronus, kuru sekmīgu izmantošanu redzējām Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā. Ukrainā tos lieto plašā mērogā, attiecība starp cenu un panākto efektu nosveras uz lētu instrumentu un ieroču sistēmu lietošanu, sasniedzot taktiskos mērķus. Bet nevaram aizmirst, ka galvenajā uzmanības punktā ir karavīrs, jūrnieks, zemessargs. Ja viņš pareizi sagatavots, tad neievainots spēj daudz ilgāk pildīt savu uzdevumu.
Vai šādā situācijā, kad blakus ir agresors, jāstiprina NATO karavīru spēki? Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece izteicās, ka par vienu no pirmajiem uzdevumiem amatā uzskata panākt, lai pie mums uzturētos NATO brigāde. Vai ir kur izvietot papildspēkus?
Esam gatavi uzņemt papildu sabiedroto karavīru formējumu, pie tā strādājām vēl pirms NATO samita Madridē. Tā bija Latvijas iniciatīva – uzaicināt, lai šeit atrastos NATO vienības ne tikai ar karavīru daudzumu, bet arī ar moderno ieroču kaujas spējām. Esam gādājuši, lai atbraukušajam papildinājumam būtu infrastruktūra, treniņu iespējas, jau kopš 2004. gada esam rūpējušies par mūsu Bruņoto spēku savietojamību ar procedūrām, kas ir rietumvalstu armiju arsenālā. Lai esam integrēti un spējam vienoti iesaistīties operācijās. Brigādes lielums ir trīs līdz pieci tūkstoši vīru ar iekļautām atbalsta daļām, artilēriju, pretgaisa aizsardzību, izlūku un inženierspēku vienībām. Mums ir pieņemami un arī sabiedroto spēki labprāt ierodas šeit kā atbalsts, jo Latvija ir priekšpostenis uz potenciālā ienaidnieka – Krievijas, Baltkrievijas – robežām un šeit ir nepieciešamie apstākļi, lai trenētu NATO karavīrus.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs neizslēdz sadursmes iespēju starp NATO un Krieviju. Tam piekrītat, vai mūsu spēki ir kaujas gatavībā aizstāvēt Latviju no pirmām uzbrukuma minūtēm, cīnīties par katru dzimtās zemes metru?
Tā ir senā teiciena jēga: ja gribi mieru, gatavojies karam. Stoltenbergs pasvītroja, ka jāgatavo nacionālie spēki, kuru pamatuzdevums ir nacionālo valstu aizstāvība. Varbūtība būt, nebūt uzbrukumam no agresora puses ir atkarīga no tā, cik ātrā laikā spēsim pierādīt savu spēku pretoties apdraudējumam, un – cik spēsim atbalstīt Ukrainu, kura karo arī par mums. Tas ir pašreiz karstais ģeogrāfiskais punkts, kur saskaras Kremļa tieksme atjaunot PSRS vai cara Krievijai līdzīgu impēriju, apdraudot tuvākos kaimiņus, un Rietumu sapratne par moderno civilizāciju.
NATO valstu militārās noliktavas palīdzība Ukrainai ir krietni patukšojusi. Kā veiksies ar tālāko atbalstu?
Neteiksim tik vienkāršoti, ka atbalstām Ukrainu ar to, ko dodam no noliktavām. Pirmajos kara mēnešos tiešām tā bija, ka palīdzējām ar rezervēm. Tagad jāskatās plašāk. Ko tad mēs – pārstāsim sniegt palīdzību, aizbildinoties, ka rezerves beigušās? Taču ne! Nākamais lielais solis, par ko runā NATO valstu iekšienē, ka jāiedarbina militārā industrija, lai ražotu Ukrainas atbalstam modernos ieročus, un otrs – jāapmāca ukraiņu karotāji. Nīderlande, piemēram, jau ir veikusi vairāk par miljardu eiro vērtu pasūtījumu savai militārajai industrijai. Vācija to pašu dara. Nemaz nerunājot par ASV, kas katru nedēļu nosūta Ukrainai palīdzību un neapstāsies atbalsta sniegšanā. Arī Latvija turpinās sniegt palīdzīgu roku.
