15.2 °C
"Kūdras ieguves un pārstrādes biznesā esmu jau vairāk par 20 gadiem. Latvija nav pārāk bagāta ar dabas resursiem, taču purvi un kūdra – tas ir mūsu zelts. Ar atbildīgu un gudru purvkopību, saimniecisku pieeju un uzkrājuma veidošanu rekultivācijai – esmu pārliecināts, ka šī resursa mums pietiks simts un vēl vairāk gadiem, jo daba šo organisko nogulumiezi mūsu klimatā regulāri turpina veidot," uzskata viens no retajiem vietējā kapitāla kūdras ieguves uzņēmuma vadītājiem, SIA "Silu kūdra" valdes priekšsēdētājs Andris Ritenis.
"Domāju, Briselē kāds līdz galam tomēr nav sapratis, ka kūdrā izaudzētie dēsti pēc tam CO2 piesaista vairāk, nekā tas izdalās, kūdru purvos iegūstot. Šī saistība laikam pilnībā nav izprasta, un būtu pēdējais laiks to mainīt."
Kopumā Latvijā darbojas apmēram 60 uzņēmumi, kas iegūst kūdru. Lielākā daļa no tiem ir dibināti un attīstīti ar ārvalstu kapitālu. Nozares līderis ar aptuveni 80 miljonu eiro gada apgrozījumu "Pindstrup Latvia" pieder dāņiem. Latvijas kūdras uzņēmumi savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 90 valstīm, nozares kopējais gada apgrozījums, piemēram, 2023. gadā, sasniedzis 277 miljonus eiro.
Stabils pieprasījums un tā pieaugums eksporta tirgos, pakāpeniska un mērķtiecīga attīstība – vārdu sakot, labi prognozējamu un samērā mierīgu biznesa vidi kūdras nozare piedzīvoja līdz 2022. gadam. Tad Ministru kabinets 14. jūlijā apstiprināja Eiropas Komisijas piedāvātā Taisnīgās pārkārtošanās teritoriālā plāna sadaļu, kurā paredzēts, ka no 2030. gada arī Latvijā iegūto kūdru neizmantos enerģētikā, tas ir – nekurinās. Par šo "gājienu" VARAM apsaimniekošanā no ES fondiem nonāca 184 miljoni eiro purvu pētniecībai, rekultivācijai, nodarbināto pārkvalifikācijai un citiem skaistiem mērķiem, bet nozare cēla trauksmi. Jo nekur dokumentāli nebija apstiprināts, ka līdz ar enerģētiskās kūdras "slēgšanu" to pašu 2030. gadā neizdarīs arī ar dārzkopības kūdras iegūšanu, kā rezultātā purvos taču arī izdalās gan CO2, gan siltumnīcefekta gāzes.
Atskurbt no Zaļā kursa eiforijas
Pamatā Latvijā iegūto kūdru un tās produktus izmanto dārzkopībā – dārzeņu, augu un koku stādu audzēšanā, vairāk par 90% no šiem mērķiem pārstrādātās kūdras aiziet eksportā. Tādēļ Latviju uzskata par kūdras lielvalsti pat mūsu kontinenta kontekstā, jo apmēram trešdaļu no ES dārzkopībā izmantotās kūdras saražo pie mums.
"Esošā ģeopolitiskā situācija tomēr jau liek atskurbt no Zaļā kursa eiforijas, sākt izvērtēt tā plusus un mīnusus. Nezin kāpēc ir sanācis tā, ka mīnusu pusē nonākusi kūdras nozare. Klimata sargāšanas apoloģēti tieši kūdrā ir atraduši milzīgu kaitējumu – SEG emisijas ieguves procesā purvos. Ar unikālu pamatojumu Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijās gāzes, kas izdalās kūdras ieguves laikā, faktiski jau uzreiz ir pielīdzinātas atmosfēras piesārņojumam, kas rodas, kūdru dedzinot. Bet patiesībā tā nemaz nav!" skaidro Uldis Ameriks, SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs.
Kā tad ir? Izrādās, veicot pētījumus, zinātnieki izmērījuši, ka, nosusinot platības un tālāk iegūstot kūdru, ieguves vietās SEG emisijas tiešām izdalās. Tādi pētījumi veikti arī Latvijā un citās valstīs, kur ir purvi un iegūst kūdru. Konstatētais emisiju apjoms esot no 12 līdz 20 tonnām šo gāzu viena hektāra platībā. Latvijā licencētā ieguves platība ir apmēram 26 000 hektāru un kopējais SEG apjoms gadā sanākot 520 000 tonnas, to sarēķinot kaut vai ar maksimālajām 20 tonnām izmešu uz hektāru. Bet atskaitēs figurējot jau 1,2 miljoni tonnu izmešu, jo tāds esot vidējais gada apjoms vietējā kūdras ieguvē.
"Protams, ka nozare cīnās par objektīvu un zinātniski pamatotu metodiku tieši emisiju uzskaitē, veic mērījumus un pētījumus vairāku projektu ietvaros. Milzīgā netaisnība faktiski ir redzama pavisam vienkārši – no Latvijas kūdras produktus eksportējam jau 320 miljonu eiro vērtībā gadā, un galu galā emisiju bilanci uzlabo tieši saņēmējvalstis, stādot kokus un audzējot veselīgu pārtiku. Bet mūsu valstī šis apstāklis rezultēsies soda naudā par klimata mērķu neizpildi!
