Kalendārs kā dienu organizēšanas sistēma ir pazīstams jau kopš seniem laikiem. Ilgi pirms mūsdienās lietojamā kalendāra tika izmantots t. s. lunisolārais kalendārs, ietverot Saules un Mēness ciklu.

Mūsdienās izmantojamā sistēma sākusies kā romiešu kalendārs, kas radīts ap 738. g. p.m.ē. un sastāvēja no 10 mēnešiem (304 dienām). Tālāk tas tika pārveidots Jūlija Cēzara laikā, ap 48. gadu p.m.ē., tomēr piedzīvoja vēl vairākas pielabošanas vairāku simtu gadu laikā, iegūstot mūsdienu Gregora kalendāra sistēmu.

Interesanti, ka mūsdienās ierasto mēnešu nosaukumi saistīti ar romiešu dieviem, valdniekiem un ciparu nosaukumiem latīņu valodā:

  • Janvāris – Jānuss – sākuma, beigu, laika un dualitātes dievs
  • Februāris – Ferua, romiešu attīrīšanās un šķīstīšanās svētki
  • Marts – Marss, kara dievs, zemkopības aizbildnis
  • Aprīlis – iespējams, Afrodīte, grieķu mīlestības dieviete
  • Maijs – Maia, auglības un veģetācijas dieviete
  • Jūnijs – Juno, laulību un bērnu piedzimšanas dieviete
  • Jūlijs – Jūlija Cēzara dzimšanas diena
  • Augusts – Cēzars Augustus
  • Septembris – septītais mēnesis (no 10 mēnešu romiešu kalendāra)
  • Oktobris – astotais mēnesis
  • Novembris – devītais mēnesis
  • Decembris – desmitais mēnesis.