Driģeņu pārdozēšana var beigties letāli!

“Ko dīdies kā driģenes saēdies?” Šo teicienu bērnībā vai pusaudža gados dzirdējis ne viens vien. Interesanti, kā gan jaunais cilvēks varēja tikt klāt indīgajam augam?...

Daba parūpējusies, lai nejaušais driģenes plūcējs un nogaršotājs tiktu brīdināts, jo augs ir klāts ar sīkiem matiņiem, kas izdala nepatīkamu smaku. Ja ar to vēl nepietiek, tad nākamais ir izteikti rūgta garša.

Vizītkarte

Melnā driģene (Hyoscyamus niger), ļoti indīgais nakteņu dzimtas augs, tā sugas vai varietātes mūsdienās atrodamas daudzviet pasaulē. Latvijā savvaļā var sastapt nezālienēs, dzelzceļmalās, pamestās vietās, nejauši var uziet pat pilsētā, nekoptos gruntsgabalos. Driģeni var audzēt dārzā.

Ārstnieciskiem nolūkiem pārsvarā izmanto driģenes lapas un lapainos stublājus. Kad ir nogatavojušās sēklas, ievāc visu augu. Visas auga daļas (visvairāk jau sēklas) ir indīgas, satur alkaloīdus un glikozīdus. Saindēšanās pazīmes: halucinācijas, sausums mutē, nemiers, vājums, miegainība un paplašinātas acu zīlītes. Pārdozējot var beigties letāli. Galvenie psihoaktīvie alkaloīdi ir hiosciamīns, atropīns un skopolamīns.