Pētnieki pauž, ka ir virkne tā dēvēto kristiešu apokrifu jeb Bībeles gala kompilācijā neiekļauto seno jūdu hroniku fragmentu, kuros pārliecinoši vēstīts, ka Ādama pirmā sieva itin nemaz nav bijusi Ieva. Un tas nozīmē, ka gan senajiem jūdiem, gan viņu sekotājiem kristiešiem ir bijis kāds iemesls slēpt dažus būtiskus cilvēces pirmo soļu faktus...

Mūsdienu pētnieki uzskata, ka apokrifi vēsta nepārprotamo – par pirmā cilvēka jeb Ādama pirmo sievu kļuva nevis vēlāk no viņa ribas “izgatavotā” Ieva, bet gan vienlaikus tapinātā Lilita. Taču vēlāk Radītājs izdzinis Lilitu no Ēdenes, jo bija izrādījies, ka viņa ne tikai nav aprobežotāka par Ādamu, bet vēl arī apveltīta ar nepiekāpīgu raksturu, kas neļāva itin visā pakļauties vīra gribai. Lūk, un seno kristiešu sastādītajā Bībelē šis personāžs vispār nav pieminēts tāpēc, ka Lilita absolūti nav atbildusi attiecīgajiem baznīcas kanoniem, kas paredzēja to, ka sievietei jābūt mazai un vājai un pilnībā jāpakļaujas vīrietim.

Nav noslēpums, ka Bībele gan sākotnēji, gan vēlāk (turklāt vairākkārt) bijusi pakļauta visnotaļ skarbai cenzūrai, tādējādi no tās atsijājot virkni baznīcai absolūti neizdevīgu faktu. Daudzos apokrifos vēstīts par to, ka Lilita nākusi pasaulē vienlaikus ar Ādamu, turklāt gan garīgi, gan fiziski pilnībā līdzvērtīga viņam. Vēl vairāk, pastāv iespēja, ka daudzos parametros (ja pat ne pilnībā visos!) Lilita varēja pārspēt Ādamu, un līdz ar to viņai visas vēlmes un prasības arī bija pilnībā līdzvērtīgas. Piemēram, viņai bijusi pilnībā tāda pati seksuālā apetīte un viņa nav samierinājusies tikai ar sava dzīvesbiedra intīmo vajadzību apmierinātājas lomu, pieprasot, lai viņš viņai dara visu tieši tādā pašā veidā un apmērā.