Viņas dēvē par sufražistēm (no franču suffrage – vēlēšanu tiesības) – kustības par vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm dalībnieces. Viņas arī uzstājās pret iepriekšējo gadsimtu mijā vēl par vājo uzskatītā dzimuma diskrimināciju politiskajā, ekonomiskajā un tostarp arī privātās dzīves sfērās. Lai kā arī varētu vērtēt gan šo kustību kopumā, gan atsevišķas tās detaļas, tomēr nevar noliegt, ka tās bija apņēmīgas un drosmīgas sievietes, nereti riskējot pat ar savu dzīvību.

Patiešām laimīgā laulība

Piemēram, par britu sufražistu vadoni kļuva Emelīna Pankhērsta – drosmīga, aktīva sieviete ar iedzimtām līdera un organizatora dotībām. Viņa dzimusi 1858. gadā Mančesterā, un gan viņas māte, gan tēvs bija tie, kuri iemācīja viņai domāt, ka sievietēm katrā ziņā jābūt pilnībā vienādām tiesībām ar vīriešiem. Tas nozīmē, ka ar feminisma ideju kā tādu Emelīna uzaugusi un attīstījusies jau savā 19. gadsimta vidus daļai patiešām ļoti progresīvu uzskatu cauraustajā ģimenē. Taču viņas vecāki viņu pašu tomēr gatavoja ne jau nu aktīvai un vētrainai politiskajai darbībai, kas vērsta uz sieviešu līdztiesības izcīnīšanu, bet gan tai pašai vecajai labajai, klusajai, rāmajai un mēreni paklausīgajai ģimenes dzīvei.