Mūsdienās paši masoni apgalvo, ka viņi sen vairs nav nekādi slepenie, vienkārši organizācija ar neskaitāmiem senatnes noslēpumiem. Tiesa, nav arī iemesla just pārsteigumu par to, ka šo organizāciju ar tās joprojām spēkā esošiem “savējo” atpazīšanas simboliem turpina turēt aizdomās drīzāk par nelāgiem nekā labiem darbiem.

Klusēšana – zelts

Pastāv uzskats, ka ordeņa locekļiem aizliegts liecināt tiesā pret saviem ordeņbrāļiem, pat gluži otrādi – viņi jāaizstāv arī tajā gadījumā, ja nepieciešams mānīt likumu sargātājus. Tas, pirmkārt, ir pretrunā ar jebkuras ložas pamata nosacījumiem, jo viltus liecināšana uzskatāma par noziegumu, savukārt masonam nedrīkst būt nekādu nesaskaņu ar likumu. Ja masons ieņem kādu amatu, saistībā ar piedalīšanos tiesas procesā viņam tas jāatstāj vai pat vispār jāaptur sava dalība organizācijā. Tiesa, daudzās valstīs likums atļauj “aizstāvēt savējos” nevis melojot, bet vienkārši klusējot, nesakot vispār neko. Un, otrkārt, runa nav tieši par tiesvedību kā tādu, bet gan par to, ka nav pieļaujama atklāšana, ka tās dalībnieks ir piederīgs organizācijai. Šis ir viens no senākajiem organizācijas nosacījumiem.