Pirms aptuveni 30 gadiem Krievijas kalnienē Altajā, mūžīgajā sasalumā zem krietna zemes slāņa, arheologi atrada kaut ko pārsteidzošu – neticami labi saglabājušos jaunas sievietes mūmiju, bet līdzās viņai arī zirgu atliekas, dažādas rotaslietas un citus priekšmetus. Vārdu sakot, tur viss kopumā bija neparasts, bet vispirms jau pati mūmija.

Noskaidrots, ka šī sieviete nomirusi pirms aptuveni 2250 gadiem, taču viņas ķermenis ne tikai nav pārvērties pīšļos, bet gan saglabājies tik lieliskā stāvoklī, ka uz ādas pat visnotaļ labi saskatāmi tetovējumi. Noslēpumaino svešinieci no tālīnajiem laikiem nodēvēja par Ukokas princesi, taču par viņas īsto izcelsmi un dzīves gaitām joprojām pilnībā nekas nav zināms. Kas viņa bijusi, kāpēc apglabāta ar tādu godu, un vai ir patiesība, ka arī mūsdienās joprojām daudzi no visas sirds tic tā dēvētajam mūmiju lāstam?

Līdz galam neizlaupītais kurgāns

Savu mūsdienu vārdu mūmija iemantojusi saistībā ar to, ka tā atrasta Altaja Republikas unikālajā vietā, ko sauc par Ukokas plato, kas izvietojies divu kilometru augstumā virs jūras līmeņa četru valstu – Krievijas, Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas – robežvietā. Zināms, ka ziemā tur praktiski nekad nemēdzot būt sniegs, tas saglabājoties tikai pašās kalnu virsotnēs. Tostarp skopā augu valsts esot apveltīta ar pietiekami lielu daudzumu mikroelementu un barojošo vielu, un tas ļaujot tur lopus ganīt augu gadu, ko tur mītošie ļaudis tūkstošgadēm arī darījuši. Tāpat tieši šajā Ukokas plato atrodama virkne citu arheoloģisko pieminekļu, jo tā visos laikos bijusi ļoti ērta vieta klejotāju pārziemošanai.