Izrakumu laikā senajā pilsētā Artašatā, kuras drupas atrodas mūsdienu Armēnijas teritorijā, arheologi atraduši Senās Romas pagaidām vissenākā austrumu viadukta paliekas. 

Zināms, ka tas uzbūvēts 2. gadsimta sākumā, impērijas uzplaukuma laikmetā, un tas katrā ziņā apliecina to, cik tomēr lielu uzmanību romieši veltījuši impērijas jaunās provinces topošās galvaspilsētas infrastruktūras izveidošanai. Tāpat zināms, ka šis akvedukts nav līdz galam uzbūvēts tāpēc, ka imperators Adriāns pēc Trajāna nāves 117. gadā atkāpās no Armēnijas.

Viens no izrakumu dalībniekiem, Minsteres universitātes zinātniskais līdzstrādnieks Torbens Šraibers paskaidrojis, ka pirmajos divos mūsu ēras gadsimtos mūsdienu Armēnijas, Turcijas, Gruzijas un vēl dažu citu valstu teritorijas karojušas par dominēšanu šajā reģionā. Tostarp Roma vairākkārt bija mēģinājusi okupēt Armēniju, taču Aršakuni dinastijas valdnieki kaut vai formāli spēja saglabāt savu neatkarību. Bet situācija mainījās 114. gadā, kad imperatora Trajāna karaspēks ieņēma praktiski visu armēņu teritoriju, pēc kā tā pārvērtās par vienu no neskaitāmajām impērijas provincēm.