Kopš savas 44. dzimšanas dienas un līdz aiziešanai mūžībā jau bez visa tā mēreni kārnais Mahatma Gandijs 17 reizes ilgstoši atteicies no barības, tādējādi paužot atbalstu indiešu tautai tās cīņā par atbrīvošanos no angļu okupantiem. Tā dēvētās nevardarbīgās pretošanās idejiskais autors vairākas reizes spējis iztikt pilnībā bez pārtikas vismaz 21 dienu, tajos laika periodos atļaujoties tikai vienu nelielu atkāpi, proti, dažas reizes dienā tomēr iedzerot dažus malkus ūdens. Zināms, ka gluži reāli iespējama arī teju vai veselu mēnesi un pat ilgāka atturēšanās no barības, lai gan mūsdienu medicīna to uzskata par dzīvībai bīstamu nodarbi.

Neēst un nenomirt

Nolūkā līdzīgā veidā aizstāvēt savas tiesības pret tiem pašiem angļu okupantiem 1981. gadā virkne īru politieslodzīto izlēma sekot Gandija piemēram. Viņi sarīkoja ļoti nopietnu badastreiku, un, kaut arī aptuveni puse šā streika dalībnieku diemžēl zaudēja visus dzīvības uzturēšanai nepieciešamos spēkus un, atbildīgajām varas iestādēm ciniski un bezdarbīgi noraugoties, gāja bojā, daži to pārtrauca tikai pēc... 73 dienām. Par šā absolūti pretdabiskā fenomena pamatu, gluži tāpat kā tas bija Gandija gadījumā, kļuva ūdens. Pēc šā diemžēl mēreni šaušalīgā “eksperimenta” veiktie neskaitāmie pētījumi apliecinājuši: ja badastreika dalībnieki nebūtu lietojuši vismaz ūdeni, neviens no viņiem nespētu izdzīvot labākajā gadījumā ilgāk par divām nedēļām.