Šodien notiks svinīgā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) atklāšana atjaunotajā Rīgas pils daļā, un jau sestdien, 26. oktobrī, muzejs Daugavas gātes pusē vērs vārtus plašākai publikai, uzsākot rudens programmu "Atkalsatikšanās Rīgas pilī".
Pirmās divas dienas solītas īpaši dažādiem pasākumiem bagātas. Protams, arī pašiem muzejniekiem šie ir svētki.
Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas nav bijis kopš 2013. gada nelaimīgā pirmsjāņu ugunsgrēka, pēc kura nācās izvākties un muzejs ilgāku laiku bija meklējams pagaidu telpās Rīgā, Brīvības ielā 32. Tagad muzejnieki saņēmuši trešdaļu LNVM piekrītošās pils daļas – 4400 kvadrātmetrus no 12 tūkstošiem. Muzeja rīcībā šobrīd ir velvju pagrabi, agrākā ordeņa mestra ēdamzāle – remteris, kas nu būs konferencēm, pils kapela, Svina tornis piecu stāvu augstumā, galerija, bēniņi, kur iecerēts rīkot pasākumus bērniem, un citas mazākas telpas. Pirmajā stāvā ir muzeja apmeklētāju apkalpošanas zona – vestibils ar biļešu kasi un suvenīru veikals.
Būs četras ekspozīcijas
"Mums liels prieks, ka esam atpakaļ šajās skaistajās telpās, bet, no otras puses, ir apziņa, ka atjaunošanas projekts paveikts tikai daļēji, tāpēc apmeklētājiem daudz kas nebūs pieejams," žurnālistiem vakar atzina LNVM direktors Arnis Radiņš.
Kā sāpīgākā problēma tika minēts izstāžu zāles trūkums, kā arī to telpu trūkums, kurās bija paredzēts izvērst pilnā apjomā Latvijas vēstures ekspozīciju, kas pagaidām būs jāaizstāj ar koncentrētu Latvijas vēstures pārskatu "Straumējot laiku"
vairākās zālēs ceturtajā stāvā ar lielisku skatu uz Daugavmalu.
Pārskatāmā nākotnē skatītājiem tiks piedāvātas vēl trīs ekspozīcijas: "Livonijas pilis" 530 kvadrātmetru plašajā 16. gadsimta sākuma pagrabstāvā, kurā būs stāsts par senās Livonijas pilīm, to veidošanās vēsturi, attīstību, militāro, sociālekonomisko un politisko lomu, saimniecību un sadzīvi; "Sakrālā māksla" atjaunotajā pils kapelā ar septiņus metrus augstajiem velvētajiem griestiem un nelielā ekspozīcija "Rīgas pils vēsture" par pašu Rīgas pili no 16. līdz 21. gadsimtam.
Minētajām četrām ekspozīcijām finansējums ir, un tās taps pakāpeniski, sākot ar 2025. gadu. Pirmā būs "Straumējot laiku", jo aptverošs stāsts par Latvijas vēsturi ir būtisks kā skolēnu ekskursijām, tā ārvalstu tūristiem, bet beidzamā ap 2027./2028. gadu paredzēta sakrālās mākslas ekspozīcija. Radiņš stāsta, ka iecerētajām ekspozīcijām būs teicams SIA "DJA – Didzis Jaunzems Arhitektūra" dizaina risinājums un tās noteikti būs atraktīvas apmeklētājiem.
Pazaudētais un atrastais
Taču tā vēl ir tikai pārskatāmā nākotne. Pirmie apmeklētāji, kuri ieradīsies pils muzejā sestdien, pagaidām sastapsies ar ko citu. Kā pavēstīja LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts, programma "Atkalsatikšanās Rīgas pilī" nozīmē, ka cilvēki vispirms varēs redzēt, kādas pēc atjaunošanas izskatās Baltijas jūras reģionā vislabāk saglabātās Livonijas ordeņa pils iekštelpas, pirms tās piepildīs ar iepriekšminētajām ekspozīcijām.
Tukšas zāles gluži nav, jo tajās izvietoti informatīvi stendi latviešu un angļu valodā par to, kas gadsimtu ritumā attiecīgajā telpā atradies un noticis, kā telpa izskatījusies rekonstrukcijas gaitā.
Atsevišķa ekspresizstāde "Pazaudēts un atrasts" veltīta gan pils atjaunošanas procesā uzietajām arheoloģiska rakstura liecībām, gan priekšmetiem, kādus aizmūrētās nišās, zem grīdas, būvgružos un citur atstājuši agrāko gadsimtu būvnieki un amatnieki, bet kas nu atkal nākušas dienasgaismā. Tie ir dažādi apzināti noglabāti rakstiski vēstījumi nākamajām paaudzēm, kā arī gadījuma pēc noklīdušas vai aizmirstas lietas – pudeles, pindzeles, vīzes un pat 20. gadsimta sākuma dāmu rokassomiņa, arī žurku un peļu slazds, jo dažu mantu savos pagrīdes midzeņos droši vien aizvilkuši grauzēji.
Muzeja ļaudis iesaka pils telpu apmeklēšanas laikā izmantot audiogidu, jo tā var uzzināt daudz interesanta. Piemēram, kurās telpās godpilnā ieslodzījumā zviedri 17. gadsimtā turējuši Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu Ketleru.
Nezināmā nākotne
Programmā "Atkalsatikšanās Rīgas pilī" paredzētas tāpat tematiski padziļinātas ekskursijas to arhitektu, vēsturnieku un arheologu pavadībā, kuri līdzdarbojušies pils atjaunošanā. "Palaikam būs arī kādi koncerti un muzikāli pasākumi, tā ka sekojiet līdzi programmai," teic LNVM direktora vietnieks.
Tādā sašaurinātā formātā muzejs darbosies līdz nākamā gada sākumam, kad iecerēts ķerties pie pakāpeniskas pamatekspozīcijas iekārtošanas.
Jāpiebilst, ka atbilstoši valdības atbalstītajam un ar Kultūras ministrijas ziņu ieviestajam LNVM cenrādim muzeja ieejas biļetes pieaugušajiem maksā 5 eiro, studentiem, pensionāriem un III grupas invalīdiem – 3 eiro, skolēniem – 2 eiro, ģimenēm ar vienu pieaugušo un vienu vai diviem bērniem – 6 eiro; ģimenei ar diviem pieaugušajiem un vienu vai diviem bērniem – 11 eiro.
Caur atjaunotās pils telpu logiem paveras arī pagalms ar vēl nerenovētās pils daļas aplupušajām sienām. Arī šie korpusi, kuros laiks apstājies 2013. gadā, pienākas muzejam, taču atjaunošanai šobrīd naudas nav un līdz 2028. gadam acīmredzot arī nebūs. "Tas ir diezgan nezināms datums, kad darbi turpināsies. Pēc sarunām ar Kultūras ministriju un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir cerība uz laiku pēc 2028. gada, līdz ar jauno fondu plānošanas periodu, kad šis objekts varētu būt viens no sakārtojamajiem. Vajadzīgi vismaz 30–35 miljoni eiro," tā Toms Ķikuts.