11.1 °C
Latvijai šobrīd būtiskākie uzdevumi ir drošības stiprināšana un ekonomikas izaugsmes veicināšana.
Veidojot nākamā gada valsts budžetu, vēlmes jāsalāgo ar iespējām, uzskata Eiropas Komisijas (EK) par ekonomiku, produktivitāti, ES tiesību aktu īstenošanu un vienkāršošanu atbildīgais komisārs Valdis Dombrovskis.
Pagājušajā nedēļā, Briselē tiekoties ar Baltijas mediju pārstāvjiem, viņš informēja, ka septembra sākumā EK pieņēmusi lēmumu provizoriski piešķirt 150 miljardu eiro aizdevumus dalībvalstīm, lai ES palielinātu aizsardzības gatavību. Baltijas valstīm pieejamās summas esot ievērojamas, Latvijai iezīmēti 5,6 miljardi eiro. ES dalībvalstīm tagad esot jāsagatavo nacionālie investīciju plāni, kuros jāapraksta iespējamās finansiālās palīdzības izlietojums. Līdz novembra beigām šie plāni jāiesniedz EK, lai tos izvērtētu un jau 2026. gada sākumā veiktu pirmos maksājumus.
Eirokomisārs no Latvijas arī pastāstīja, ka dalībvalstis varēs izmantot papildu elastību ES fiskālajos noteikumos, lai palielinātu ieguldījumus aizsardzībā. Šī elastība būšot paredzēta līdz 2028. gadam, un tajā periodā dalībvalstīm savi budžeti strukturāli būšot jāpielāgo tam, ka aizsardzības izdevumi ir lielāki arī ilgākā termiņā.
Sarunā ar Latvijas mediju pārstāvjiem Valdis Dombrovskis atzina, ka šobrīd atturas vērtēt Latvijas budžeta projektu – pirms tas ir iesniegts izvērtēšanai EK. Viņš esot informēts, ka tā izstrāde bijusi pietiekami sarežģīta, un arī norādīja uz izņēmuma klauzulu, kas Latvijai līdz 2028. gadam ļaus paredzēt papildu izdevumus aizsardzībai 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā.
"Latvija šo elastību var izmantot, kas budžeta veidošanas procesu atvieglo. Ir svarīgi saprast, ka papildu fiskālā elastība ir uz četriem gadiem un šajā laikā budžets ir strukturāli jāpielāgo tam, ka aizsardzības izdevumi vidējā vai ilgākā termiņā būs lielāki. Tāpēc ir jāpārvērtē citas izdevumu pozīcijas un ieņēmumi, lai budžetu pielāgotu lielākiem aizsardzības izdevumiem," sacīja Dombrovskis. Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka nedrīkstēs aizmirst par fiskālās ilgtspējas jautājumiem, jo budžeta deficīts ir jāfinansē un valsts parāds jāapkalpo.
Dombrovskis Baltijas mediju pārstāvjus informēja arī par to, ka EK gatavo risinājumu, paredzot lielāku elastību ES līdzekļu izmantošanā.
Patlaban fondi esot sadalīti dažādām jomām un nozarēm, bet, kad iestājas krīze, tad pārdalīt finansējumu ir sarežģīti. "Tā kā krīžu ir bijis diezgan daudz, tāpēc ir priekšlikums veidot lielāku fondu, kuru nepieciešamības gadījumā varēs pārdalīt. Papildu elastība ir lietderīga," vērtē EK komisārs Valdis Dombrovskis.
Vērtējot ES iespējas turpināt finansiālu atbalstu Ukrainai, Dombrovskis uzsvēra, ka Ukrainai finansējums būšot nepieciešams lielāks, nekā lēsts iepriekš, jo turpinās intensīva karadarbība. Starptautiskais Valūtas fonds ir novērtējis papildu finanšu nepieciešamību 60 miljardu dolāru apmērā, bez tam būs nepieciešama arī vērienīga militārā palīdzība.
Paredzēts, ka palīdzības ietvaros EK piedāvās Ukrainai arī tā dēvēto reparācijas aizdevumu, kas Ukrainai būs jāatmaksā tikai tad, kad tā saņems Krievijas reparācijas jeb – kad agresorvalsts atlīdzinās Ukrainai kara laikā nodarītos zaudējumus. Aizdevums tiks finansēts, izmantojot ar Krievijas valsts imobilizētajiem aktīviem Eiropas Savienībā saistītos līdzekļus. Komentējot jautājumu par Rietumos iesaldēto Krievijas līdzekļu konfiskāciju, Dombrovskis atzina, ka par šo tematu ES līmenī joprojām notiekot karstas diskusijas. Taču skaidrs risinājums vēl neesot sasniegts, jo daļa ES dalībvalstu šādam risinājumam nepiekrīt. Tieši tāpēc EK ir nākusi klajā ar reparācijas aizdevumu, kas neparedz Krievijas aktīvu konfiskāciju, bet ļauj jau tagad izmantot šos līdzekļus Ukrainas atbalstam.
Attiecībā uz birokrātijas mazināšanu eirokomisārs izteicās, ka EK izvirzītie mērķi nav mainīti – administratīvais slogs uzņēmumiem kopumā jāsamazina par 25%, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 35%. Ikgadējās administratīvās izmaksas ES kopumā veidojot ap 150 miljardiem eiro, un 25% administratīvā sloga samazināšana nozīmētu apmēram 37,5 miljardu eiro ietaupījumu.
EK šā gada birokrātijas mazināšanas darba programmā paredzētas 18 iniciatīvas, no kurām 11 ir procedūru vienkāršošanas jomā, seši priekšlikumi jau ir prezentēti un ir likumdošanas procesā Eiropas Parlamentā un ES dalībvalstīs. Iemesls šim kursam nav tikai līdzekļu taupīšana, bet vēl būtiskāk – konkurētspēja, jo pēc produktivitātes pieauguma Eiropas ekonomikas jau labu laiku atpaliek no ASV un Ķīnas.
Publikācija tapusi sadarbībā ar EP biroju Rīgā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
