Aprīkojums ir sagatavots, makšķerēšanas vieta ir ideāli izvēlēta, atliek tikai kāds sīkums – piespiest neaktīvo zivi izrādīt interesi par barību un ēsmu, tomēr – kā to izdarīt?
Kā pievilināt zivi izrādīt interesi par ēsmu, ja mēs esam pārliecināti, ka zivis atrodas izvēlētajā vietā, bet pilnībā atsakās no visa piedāvātā?
Katram makšķerniekam ir bijusi situācija, kad fīdera spicīte patstāvīgi saliecas un atkal ieņem miera stāvokli. Šķiet, to dara zivs, bet tai kaut kā pietrūkst pilnīgai 100% copītei. Zivs vienkārši iesūc mūsu piedāvāto ēsmu, bet tas arī viss, jau pēc maza brītiņa zivs to vienkārši izspļauj. Izvelkam ēsmu, tārpi it kā apsūkāti. Nākamais metiens, un situācija atkārtojas.
Pirmā ir doma par smaržu. Varbūt zivīm nepatīk tas, ko mēs piedāvājam. Vienkāršākais risinājums šādā situācijā ir paņemt citu smaržu un izmēģināt to.
Iespējams, ka, pamēģinot vienu, tad otru, trešo smaržu, nekas īpašs nemainās. Taču tikpat labi var gadīties, ka kāda no smaržām nostrādā un zivis sāk ķerties, lieliski – mēs pie tās apstājamies un turpinām makšķerēt.
Bet ko darīt, ja ir izmēģināti visi smaržu aerosoli, bet rezultāta nav?
Jārok dziļāk, jāķeras klāt inventāram. Nākamais, ko mēs darām šādās situācijās, ir piesiet tievāku pavadiņu.
Gadās, ka, piesienot tievāku pavadiņu, burtiski par 0,02 mm, zivis sāk pārliecinošāk ķert mūsu ēsmu.
Nu, piemēram, ir pavadiņa, kuras diametrs ir 0,14 mm, bet zivis par ēsmu izrāda minimālu vai pat nekādu interesi, nomainām pavadiņu uz 0,12 mm, un zivis it kā kļūst aktīvākas un piesakās pārliecinošāk.
Protams, jārēķinās, ka pārāk tievas pavadiņas dēļ zivis bieži var norauties, it sevišķi lielās.
Kas jāzina par āķiem un ēsmu
Ja nomainījām aromātu, samazinājām pavadiņas diametru, bet izmaiņas minimālas, jāķeras klāt āķiem. Citiem vārdiem sakot, jāsamazina āķis. Piemēram, ja makšķerējam ar āķi nr. 10, tas jānomaina pret mazāku, sākumā mēģinām nr. 12, bet pēc tam nr. 14. Ja pat tas nepalīdz, jāņem vēl mazāks – nr. 16.
Personīgā pieredze liecina, ka pat iespaidīga izmēra brekšus ar āķi nr. 18 var noķert diezgan veiksmīgi. Piemēram, makšķerējot ar fīderi, ar plānu un garu pavadiņu un izmantojot nr. 18 āķi, uz kura uzvērts tikai viens kustīgs baltais tārpiņš, ir iznācis tikt pie 1–1,5 kg brekšu loma – zivīm šī kombinācija pat ļoti patika. Tomēr jāņem vērā – kad tārpiņš paliek nekustīgs, zivis par ēsmu vispār neizrāda nekādu interesi, it kā to ūdenskrātuvē nemaz nebūtu.
Visticamāk, ar iepriekš aprakstītajām manipulācijām pietiks, lai zivis ķertos. Bet ko darīt, ja tā nenotiek?
Tad jāsāk mainīt ēsmas, vienlaikus vērojot, kā tas ietekmē zivju aktivitāti. Dažreiz lieliski nostrādā ēsmu kombinācija, tās savstarpēji miksējot.