Vasaras beigās starptautiska ekspedīcija veikusi izrakumus piecos līdz šim arheoloģiski nepētītos pilskalnos pašā Latvijas dienvidaustrumu stūrī.

"Katram bija kādas interesantas iezīmes, un katra stāsts ir kaut kādā veidā īpašs," teic ekspedīcijas dalībnieks, arheologs Jānis Meinerts.

Runa ir par samērā nesen pēc virsmas reljefa lāzerskenēšanas jeb LIDAR kartēm sazīmēto Daudzišu pilskalnu Daugavas labajā krastā starp Krāslavu un Piedruju un četriem pilskalniem Daugavas kreisajā, Sēlijas, krastā starp Krāslavu un Daugavpili – nesen atklātajiem Sīķeles un Ritānu, kā arī jau agrāk zināmajiem Aizvējiņu un Lasiņu pilskalniem. Visos veikti nelieli arheoloģiskās izpētes darbi ar mērķi iegūt materiālus, kas ļautu tos datēt. Ņemti augsnes un kokogļu paraugi analizēšanai laboratorijā, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas par seno vidi.

Skan paradoksāli, taču Latvijas Daugavas krastu pilskalnu pētniecības finansētājs starpdisciplinārajā projektā INHILLDAUGAR ir Baltijas un Skandināvijas Arheoloģijas centrs Vācijā un Lodzas Universitāte Polijā. Projekts sākās aizpērn un noslēdzas nākamgad.