Joprojām šķiet neticami, ka arī šodien puspasauli var nozombēt tā, kā savā laikā to izdarīja Hitlers un Staļins. 

Ne velti viņu pārliecība par tā saucamo ceturto ceļu kā cilvēka garīgās un gribas pieredzes kvintesenci tiek aizvien atkārtota. Izrādās, tās radītājs armēņu izcelsmes filozofs un mistiķis Georgijs Gurdžijevs bija draugos ar bijušo semināristu Josifu Džugašvili (Staļinu). Varbūt tāpēc abi totalitārisma diktatori un tagad arī Putins aizraujas ar ticību savai ilgmūžībai. Lietā tiek likti visi jaunākie zinātniskie atklājumi medicīnā, senas mistiskas pieredzes no visas pasaules. Bet tik un tā viss beidzas, kā Rakstos teikts: "Cilvēks dvesmai līdzīgs, viņa mūžs ir kā gaisīga ēna." Pasaulei mantojumā paliek vienīgi cilvēka gods vai negods.

Tagad daudzi jautā, kad beidzot ies pušu divdesmit pirmā gadsimta lielā pacietība un ņirgāšanās par cilvēkiem? Izskatās, ka tad, kad tie beigs ņirgāties paši par sevi, tas ir, atgūs pašcieņu un sāks paši sevi vērtēt, nevis skatīties un klausīties uz citām, lielajām un spēcīgākajām valstīm vai uz tām, kuras tikai izliekas varenas. Šis ir lielo blēžu un krāpnieku laiks, viņi ir pie varas, nemitīgi rīkojot konferences, imitējot darbošanos, vieniem solot vēl lielāku pārticību (Amerikā), citiem (Krievijā) – vēl lielākas briesmas par jau esošajām, cer, ka atkal viņus ievēlēs.