4.2 °C
Kultūras ministrijas budžets nākamajā, 2026. gadā saruks par vairāk nekā trim miljoniem eiro. Protams, paldies, ka samazinājums nav par sākotnēji plānotajiem 13,6 miljoniem, jo tas, citējot kultūras ministri Agnesi Lāci, nozarei būtu "dzīvas miesas griešana".
Tomēr man kā kādreizējai muzeja darbiniecei jāpiebilst, ka situācija atmiņu institūcijās – it sevišķi tajās, kur iepriekšējos gados nav veikti apjomīgi remonti, kas sniedz vairāk iespēju radīt ekspozīciju un izstāžu vidi, kas veicina apmeklētāju pieplūdumu –, ir kritiska. Tā tas ir arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM), kur darbinieku algas joprojām ir krietni zem vidējā rādītāja valstī.
Protams, kultūras institūcijas ir dažādas, un var piekrist Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktorei Dagnijai Baltiņai, kura 5. septembrī LTV raidījumā "Kultūršoks" žēlojās, ka LNB šīs algas ir 1350 eiro bruto. Tomēr Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā muzeja pedagogiem tās ir tikai 1050 eiro "uz papīra". Nemaz negribas jautāt, cik šobrīd saņem kultūras valsts kapitālsabiedrību darbinieki un vadītāji. Protams, teātros un operā viss ir atkarīgs no direktora attieksmes, aktivitātes, spējas pašiem nopelnīt un piesaistīt finansējumu.
Var jau teikt, ka RVKM ir diezgan atpalikusi muzejiskā institūcija, kurā gadiem nav veikti remonti un kas apmeklētājiem nepiedāvā tikpat kā nekādus modernus risinājumus. Tomēr – nav normāli, ja jauni cilvēki sāk no šā muzeja vairīties kā no sērgas, izmantojot to vienīgi kā pagaidu apmešanās vietu studiju laikā. Lai gan – no manis kā no apmeklētājas viedokļa, muzejam ir ārkārtīgi bagātīgs krājums, kas gan varbūt nav pietiekamā apjomā parādīts tā ekspozīcijā – ak, ar kādu nostalģiju atceros burvīgo izstādi par Rīgas jūgendstilu, kas notika 90. gadu sākumā. Tomēr, kopš tā laika jau dzirdēts par Baltijā senākā, 1773. gadā dibinātā, muzeja kritisko tehnisko situāciju, kas tika nedaudz uzlabota ar nelielām Kultūras ministrijas finanšu piešpricēm. Ja finansējums paliek tikpat niecīgs kā šobrīd, tad nākamgad uz tām cerēt nevar? Vai tiešām ļausim šim šarmanti veclaicīgajam muzejam aiziet bojā?
Nez ko par to teiktu muzeja tēvs Nikolauss fon Himzels – baltvācu izcelsmes Rīgas ārsts, bibliofils un kolekcionārs, Rīgas galvenā ārsta Joahima Gebharta Himzela un viņa sievas Katarīnas Kristīnas, dzimušas Martini, dēls? Beidzis Rīgas Domskolu, studējis Kēnigsbergas universitātē un studijas turpinājis Getingenē. No viņa dabaszinātnisko un mākslas priekšmetu kolekcijām 1773. gadā izveidoja publisko Himzela muzeju – pirmo muzeju Baltijā un vienu no pirmajiem publiskajiem muzejiem Eiropā. No Himzela kolekcijām ir izauguši trīs lieli Latvijas muzeji, tai skaitā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas šogad svin 252 gadus. Tas bija apgaismības laiks ar retuma kabinetiem, kunstkamerām, muzeju kolekcijām. Inficējies no kāda slimnieka ar "lipīgu drudzi", Nikolauss fon Himzels mira Rīgā 1764. gada 10. decembrī. Mazajā Jaunielā 5 vēl šodien apskatāma māja, kur reiz dzīvoja šis cienījamais vīrs, un paldies, ka vismaz pie tās ir zīme par to.
Jā, Himzela laikā bija vienkāršāk – ekspozīcijas zālē vienkārši salika daudz priekšmetu un bija jau arī no kā, jo Nikolauss bija izceļojies ne pa jokam – pa visādām zemēm. Lai gan pirms laika daļu šo priekšmetu RVKM varēja apskatīt Himzelam veltītā izstādē, šodien jau vairs nav gandrīz nekā. Tiešām – kāpēc šie haizivju zobi un dažādi citi pārsteidzoši eksponāti ir tā jāslēpj? Kā līdz šim, parādīt atsevišķā novietojumā tikai vienu Himzela muzejā "iesvētīto" priekšmetu taču šķiet tik maz – it sevišķi, ja krājums ir tik bagātīgs!
Tomēr – tā vien liekas, ka varbūt mūsdienu muzeju šarms slēpjas ne jau visaptverošā digitalizācijā – arī tā, protams, paver iespēju ieskatīties priekšmetos un procesos no iekšienes, un brīnišķīgi tas ir izdarīts, manuprāt, Cēsu muzejā –, bet tieši autentiskajos priekšmetos, un, jā, zinu, ka tas ir grēcīgi, arī autentiskajā pieskārienā tiem.
Manas attiecības ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, cerams, vēl turpināsies, tomēr negribētos, lai muzejs, kuram taču kaimiņos ir tik varens kaimiņš kā Rīgas Doms, izbeigtos tikai finanšu trūkuma dēļ.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
