1927. gada 20. maijā sešos no rīta divi Latvijas kara kuģi – mīnu traleri "Imanta" un "Viesturs" – izgāja no Liepājas ostas atklātā jūrā. Pēc stundas brauciena šo kuģu novērotāji atklātā jūrā saskatīja savus sagaidīšanas objektus – divas zemūdenes. Vēl pēc stundas tās jau ieraudzīja Liepājas loču torņa novērotājs. Divu gadu gaidīšana bija beigusies – Latvijas armijai nu bija pašiem savas zemūdenes: "Spīdola" un "Ronis".

Vēl pēc pusstundas no Liepājas kara ostas jūrā sagaidīt atbraucējus izlidoja trīs jūras lidmašīnas jeb hidroplāni. Pusdesmitos priekšpusdienā abas zemūdenes divu mīnu traleru un Latvijas jūras kara flotes flagkuģa "Virsaitis" pavadībā iebrauca Liepājas ostas reidā. Gar kara ostas krastmalu bija nostādīta kara jūrnieku ierinda. Atvērās lielais kara ostas tilts, un abas zemūdenes iebrauca pilsētas kanālā, kur arī noenkurojās. Kanālmalā nostādītais militārais orķestris nospēlēja valsts himnu.

Vajag savu kara floti

Veidot jūras krastu aizsardzības spēkus Latvijas armijas vadība sāka jau Neatkarības kara (1918–1920) laikā. 1919. gada 10. augustā pie Armijas virspavēlnieka štāba izveidoja Jūras nodaļu, par kura priekšnieku iecēla jūras leitnantu Mārtiņu Zalcmani. Nodaļas rīcībā bija tikai dažas ar ložmetējiem un mīnmetējiem bruņotas rekvizētas motor- laivas un nelieli kuģīši. Pēc Neatkarības kara beigām Jūras nodaļu likvidēja, bet rekvizētos kuģīšus atdeva to iepriekšējiem īpašniekiem vai nodeva robežsargu rīcībā.