1944. gada 9. septembris. Pirms 80 gadiem šī diena bija pēdējā, kad no vācu okupētās un padomju karaspēka uzbrukuma apdraudētās Rīgas bez īpašas okupācijas iestāžu atļaujas varēja aizbraukt vilcienā virzienā uz Ķemeriem, lai bēgļu gaitās dotos uz Kurzemi un tālāk.

Reklāma

Minēto iespēju izmantoja Latvijas Republikas Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs, pēdējās pirmskara Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš. Vēlāk viņš rakstīja: "Izbraucām agrā rītā no Mežaparka, kur bijām nodzīvojuši 18 gadus. Bez pavadoņiem un puķēm. Uz staciju mūs aizveda kāds pacients." P. Kalniņš bija svarīgākā personība, kas parakstīja 1944. gada marta Latvijas Centrālās padomes (LCP) memorandu, kurā, vēršoties pie rietumvalstīm, tika deklarēta nepieciešamība atjaunot Latvijas valstiskumu. Līdz 9. septembrim jau aizbraucis vai posās to darīt ne viens vien LCP dalībnieks, tādēļ iepriekšējā dienā, 8. septembrī, Rīgā, katoļu bīskapa Jāzepa Rancāna dzīvoklī Mazajā Pils ielā 2, pie Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas bija noturēta Latvijas teritorijā pēdējā LCP sēde. Tajā reizē ar P. Kalniņu, J. Rancānu, Klāru Kalniņu, Verneru Tepferu, Mintautu Čaksti, Arnoldu Aizsilnieku, Klāvu Lorencu, Frici Menderu un kureliešu štāba priekšnieku, kapteini Kristapu Upelnieku piedalījās vēl virkne citu personu un 

tika pieņemta Latvijas valstiskuma juridiskajai turpināšanai svarīgā Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu. 

Dokumentu kā Valsts prezidenta vietas izpildītājs parakstīja P. Kalniņš, un tas bija izmantojams un publiskojams, kad Latvijā palikušie LCP locekļi kādā izdevīgā brīdī varētu pasludināt neatkarības atjaunošanu un pagaidu valdības sastādīšanu. Deklarāciju pie sevis noglabāja bīskaps Rancāns. Diemžēl iespēja izmantot deklarāciju neradās ne atlikušajā vācu, nedz vēlākajā padomju okupācijas laikā. Sociāldemokrāta P. Kalniņa nodoms LCP organizētā bēgļu laivā doties uz neitrālo Zviedriju un turpināt politisko darbību tur arī cieta neveiksmi. Laivu "Gulbis", kas naktī no 19. uz 20. septembri ar Saeimas priekšsēdētāju un vēl 57 bēgļiem no Vārves izbrauca uz Gotlandi, jūrā aizturēja vācu torpēdkuteris. Bēgļus aizveda uz Vācijas ostu Gotenhāfenu. P. Kalniņš nomira 1945. gada 26. augustā Austrijas pilsētiņā Becavā Rietumu sabiedroto okupācijas zonā.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 9. septembrī

Rīga. Pamatakmeni jaunajam tiltam pār pilsētas kanālu uz centrāltirgu lika vakar piedaloties pilsētas valdei ar pilsētas galvu Andersonu, pilsētas prefektam un daudziem citiem pilsētas darbiniekiem. Pamatakmenī iemūrēja domes lēmuma aktu par tilta būves ierosinājumu un nodošanu tilta būves inženieriem Razumam un Š. Eglītim. Pilsētas galva uzrunā norādīja, ka jaunā tilta būve ir pirmā Rīgas pilsētas jaunbūve paredzētā labierīcības programmā. Jaunais tilts vedīs uz jauno centrāltirgu, kas Rīgu labierīcības ziņā ierindos starp Eiropas lielpilsētām. Tā jaunais tilts būs arī tilts uz labāku mūsu pilsētas nākotni. Tilta dzelzsbetona balsti jau drīz būs gatavi un sāksies virsbūve.

Aptauja

Cik svarīgi jums ir žurnālistu un ekspertu komentāri/viedokļi, ko piedāvā LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.