1914. gada 3. septembrī. Pirms 110 gadiem Pirmā pasaules kara gaitā Francijas prezidenta Raimona Puankarē valdība, parlaments un valsts iestādes evakuējās uz Francijas dienvidrietumu pilsētu Bordo – tāds lēmums tika pieņemts iepriekšējās dienas vakarā, jo uzskatīja, ka ķeizariskās Vācijas karaspēks, kas līdz tam šķietami neapturami lauzās uz priekšu, tūlīt, tūlīt ieņems vai aplenks Parīzi.

Reklāma

Vācieši rīkojās saskaņā ar tā saukto "Šlīfena plānu", kas paredzēja negaidītā triecienā caur neitrālās Beļģijas un Luksemburgas teritoriju un Elzasu dažu nedēļu laikā ielenkt un satriekt franču armiju pie Parīzes un līdz ar to pabeigt karu Rietumu frontē. Līdz septembra pirmajām dienām karadarbība ritēja visumā atbilstoši plānam. Pieņemot lēmumu evakuēt valdību, franču militārā vadība pieļāva, ka nāksies atkāpties aiz Sēnas. Kad 2. septembra naktī valdības vilciens pameta Parīzi, tam dienvidu virzienā sekoja ap miljons parīziešu un bija jūtams panisks noskaņojums. Izvācās arī lielākā daļa avīžu redakciju un ārvalstu sūtniecības, atskaitot Spāniju un ASV, kas vēl saglabāja neitralitāti karā. Civilo un militāro varu Parīzē uzticēja ģenerālim Žozefam Galjēni. Prezidenta uzsaukumā, kurā sabiedrībai un armijai tika skaidrota valdības pārvākšanās, 

kā to atreferēja tā laika latviešu presē, bija sacīts, ka tas notiek "labākas gādības dēļ par tautas labklājību", vienlaikus atzīstot, ka jāatkāpjas vācu spiediena dēļ, un paužot pārliecību, ka armija galvaspilsētu aizstāvēs jebkurā gadījumā. 

"Valdība atstāj Parīzi pēc tam, kad ņēmusi vērā visus līdzekļus pilsētas un tās nocietinājumu aizsargāšanai," pasvītroja Puankarē. Francijā galvaspilsētas pārcelšana no Parīzes uz Bordo notika jau otro reizi vēsturē – pirmā reize bija 1870./1871. gada franču–prūšu kara laikā (trešā pārcelšanās notika 1940. gada jūnija vidū, Otrā pasaules kara laikā). Bet 1914. gadā kara laime bija labvēlīga frančiem un 5.–12. septembra pretuzbrukumā pie Marnas jeb pēc "Marnas brīnuma" izdevās piespiest vāciešus atkāpties. Francijas prezidents un valdība Parīzē uz pastāvīgu rezidēšanu atgriezās 1914. gada novembra beigās, kamēr pirmā parlamenta sēde galvaspilsētā pēc Bordo perioda tika sasaukta 9. decembrī.

Latvis, 1924. gada 3. septembrī

Aferiste. Kādu laiku atpakaļ darba ministrijā ieradās pajauna sieviete, kura uzdevās par Prāgas universitātes studenti Lidiju Skalbi, rakstnieka Kārļa Skalbes brāļa meitu. Viņas tēvs esot Kijevas komercskolas direktors, māte pēc dzimuma itāliete. Ārzemēs dzīvojot, atradinājusies latviski runāt, kādēļ ved sarunu krievu valodā. Braukusi uz Rīgu apciemot savu tēvoci, bet ceļā notikusi nelaime, jo nozagti visi dokumenti un nauda. Nelaime vēl lielāka, jo arī tēvocis no Rīgas aizceļojis. Lūdza ceļa naudu braukšanai atpakaļ uz Čehoslovākiju. Darba ministrija izpalīdzēja lūdzējai ar dažiem simtiem samaksāt rēķinu viesnīcā, kā arī ceļa naudai, ne uz Čehoslovākiju, protams, bet tikai līdz Dubultiem, uzdodot viņas tēvoča adresi. Vēlāk nāca zināms, ka "studente" tiešām apciemojusi savu "tēvoci" un saņēmusi no tā paša lielāku summu naudas. 

Uz Čehoslovākiju viņa tomēr nav paspējusi aizbraukt, jo par viņu ieinteresējusies policija un politiskā apsardzība un to apcietinājusi. 

Pierādījies, ka viņa nav ne studente, kā arī ne rakstnieka Skalbes radiniece, bet 22 g. veca Helēna Tenis no Daugavpils, pēc nodarbošanās burtlice. Par naudas krāpšanu viņa no miertiesneša sodīta ar 6 nedēļām cietumā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.