1924. gada 4. septembrī. Pirms 100 gadiem Spilves lidlaukā īsi pirms pulksten 16 notika aviokatastrofa, kam bija liela rezonanse tā laika Latvijā un arī starptautiska pieskaņa.

Reklāma

Demonstrējot lūgtas publikas, tostarp Latvijas valdības un militārā resora pārstāvju priekšā Latvijas armijas nesen iepirktās itāliešu firmas "Ansaldo" iznīcinātājlidmašīnas "Balilla" iespējas, nogāzās un gāja bojā Turīnā bāzētās "Ansaldo" fabrikas vadošais lidotājs izmēģinātājs Luidži Mainardi. Latvijas armijas vajadzībām tobrīd bija iegādāti 12 šī tipa iznīcinātāji, kā arī vairākas līdzīgas minētās firmas izlūklidmašīnas "S.V.A.-10". Par iespējām pārdot savus lidaparātus jauno, pēc Pirmā pasaules kara dibināto valstu aviācijas spēkiem tolaik cīnījās arī Francijas un Anglijas avioražotāji. Latvija vispirms deva priekšroku itāliešiem, jādomā, ne tikai cenas un samērā vienkāršās lidmašīnas konstrukcijas, bet arī politisku apsvērumu dēļ (Itālija 1920. gadā bija gatava atzīt Baltijas valstis "de iure" vēl agrāk par britiem un frančiem). Mainardi bija pieredzējis Pirmā pasaules kara lidotājs, strādājis arī firmas filiālē Polijā un acīmredzot vēlējās efektīgi nodemonstrēt, ka mazo, taču veiklo "Balillu" var ievadīt grīstē (spirāles trajektorijas kritienā) un izvadīt no tās pat ar izslēgtu motoru. 

Pārgalvīgais aviators vispirms gaisā veica dažādas lidojuma figūras un izrādīja lidmašīnas manevrētspēju, bet tad pēc 20 minūšu ilgā priekšnesuma kļūdījās un uzsāka šķietami kontrolētu kritienu nepietiekamā augstumā. 

Lidmašīnai mazliet pietrūka, lai tā izlīdzinātu planējumu pirms nosēšanās. Tā sašķīda pret zemi, bet 33 gadus vecais Mainardi katastrofas mirklī zaudēja dzīvību. Prese apgalvoja, ka viņš bijis labākais lidotājs Itālijā, kam gan trūka pamatojuma. Katrā ziņā atvadīšanās no itālieša notika svinīgi, ar militāru godu. 9. septembrī viņu izvadīja no Sv. Jēkaba katedrāles. Zārku tālāk nogādāja uz Rīgas staciju, lai vestu apbedīt dzimtenē. Latvijas aviācijas vienībās "Balillai" pēc tam bija slikta slava, jo vēlāk līdzīgas katastrofas ar to piedzīvoja arī vairāki latviešu lidotāji. Tādu vai citādu apsvērumu dēļ iepirkumos turpmāk tomēr lielākoties priekšroku deva Anglijas, Francijas, Čehoslovākijas, Beļģijas, Zviedrijas ražojumiem.

Latvijas Sargs, 1924. gada 4. septembrī

Limbaži. Dziesmu svētki notika pag. svētdien un savas noskaņotās programmas un izpildījuma ziņā pieskaitāmi pie vērtīgākiem šīs vasaras kopkoru koncertiem. Svētkos piedalījās astoņi Limbažu apkārtnes kori ar apmēram 250 dziedātājiem virsdiriģenta A. Sinepa vadībā. 

Pirms koncerta sākuma svētku gājiens ar karogiem un orķestriem priekšgalā iegriezās vietējā kapsētā, lai godinātu valsts himnas sacerētāja Baumaņu Kārļa piemiņu. 

Ar īsu uzrunu uzstājās mācītājs Steiks, aizrādīdams uz Baumaņa lielo patriotismu un darba mīlestību. Neskatoties uz cara laika vajāšanām, kad tika uzzinātas daudzas B. kompozīcijas, manuskripts ar Latvijas himnu tomēr izglābts. Koncerts notika plašā šķūnī. Programmā bija uzņemtas 16 dziesmas, pa lielākai daļai oriģinālkompozīcijas un latviešu tautas dziesmu apstrādājumi. Sevišķi koši izskanēja Melngaiļa dziesmas, kuras pārējo rajonu koncertos dažādu apstākļu dēļ nebij uzņemtas. Atzīstams arī pārējo dziesmu izpildījums. Vispāri šis apvienoto koru koncerts, kurš jau šogad ir trešais Valmieras apriņķī, uzskatāms par izdevušos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.