1924. gada 7. martā. Pirms 100 gadiem Jelgavas apgabaltiesa interesentu stāvgrūdām pilnā sēžu zālē sāka izskatīt lietu, kas mēnešiem intriģēja Latvijas sabiedrību un kas publikas intereses ziņā bija arī viena no slavenākajām prāvām starpkaru Latvijā.

Proti, Nacionālās operas solistu Jāni Kornetu (1871–1950) apsūdzēja Jaunpils muižas siernieka, Šveices pilsoņa Johana Šica slepkavībā mantkārīgā laupīšanas nolūkā. Slepkavība bija notikusi 1923. gada 27. jūnijā agrā rītā uz Tukuma–Jaunpils ceļa, dažus kilometrus no Jaunpils. Sierniekam, kurš pārvietojās ar velosipēdu, bija iesists ar trulu priekšmetu, iespējams, nūju, un tad viņš nogalināts, iešaujot galvā no paša revolvera. Uzskatīja, ka nolaupīti vairāki simti tūkstošu Latvijas rubļu. 

Centrālais pavediens lietā bija notikuma vietā atrasta sirma liekā bārda, aiz kuras, kā uzskatīja, maskējies slepkava. Sākotnējā izmeklēšana lika domāt, ka tas ir Nacionālās operas rekvizīts, ko izrādes "Jautrās vindzorietes" mēģinājumos lietojis Kornets.

 Aizdomu ēnu pār viņu sabiezināja vēl dažas norādes, arī atsevišķu liecinieku teiktais, bet galvenokārt tas, ka Kornets, kam vēl piederēja piena produktu galds Rīgas Daugavmalas tirgū, bija pazinis upuri un it kā bijis tam parādā. Kad Kornetu kā aizdomās turamo arestēja, tā bija sensācija, jo viņš bija sabiedrībai labi zināms, cienīts mākslinieks, viens no pirmajiem latviešu operdziedātājiem vēl pirms Pirmā pasaules kara, sadarbojies ar Emīlu Dārziņu. Apsūdzētais vainu noliedza. Aizstāvībai kā pirms tiesas un tā arī tiesā par viņu cēlās tādas personības kā komponists Alfrēds Kalniņš, dziedātāji Ādolfs Kaktiņš un Rūdolfs Bērziņš, operas direktors un diriģents Teodors Reiters. Tie, kas Kornetu pazina, raksturoja viņu visnotaļ pozitīvi un uzsvēra, ka viņš nevar būt slepkava, nav mantkārīgs, turklāt saņem labu algu operā. Tiesas gaitā atklājās izmeklētāju uzbūvētās loģiskās ķēdes vājās vietas – liecinieki nebija droši par savām liecībām, Kornets dotajā dienā nez vai varēja atrasties Jaunpilī un arī bārda nebija no operas. Tiesa jau 8. marta agrā rītā plkst. 2:45 pasludināja, ka Kornets tiek attaisnots, jo pierādījumi nav pārliecinoši. Par atvieglojumu lielākai sabiedrības daļai 30. septembrī Tiesu palātas apelācijā šo spriedumu apstiprināja. Bet Johana Šica slepkavība tā arī palika neatklāta.

Latvijas Sargs, 1924. gada 7. martā

Operdziedātāja Korneta prāvu sāka caurskatīt Jelgavas apgabaltiesā. Kornetu apvaino slepkavībā mantkārīgos nolūkos. Kā zināms, pag.gada 27. jūnijā uz Tukuma-Jaunpils lielceļa tika atrasts noslepkavots Jaunpilī dzīvojošais Šveices pavalstnieks Johans Šics, kurš uz velosipēda braucis mājās, kā domājams, ar lielākām naudas summām. Notikuma vietā atrada lieku bārdu, kura, kā noskaidrojās, piederēja frizierim Brudnam, kurš parūku izīrēja Nacionālajai operai. Pēdējo reizi šo lieko bārdu esot lietojis Kornets. Pēdējais ar noslepkavoto stāvējis tuvos veikalnieciskos sakaros, jo K. pieder siera un sviesta veikals Rīgā. K. apgalvo, ka minēto lieko bārdu tas nekad nav lietojis operā un ka sakarus ar Šicu pārtraucis kopš 1922. gada.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.