Es i’ pārvaldnieks, sētnieks, apkopējs, dārznieks, un darba tik daudz, ka nav pat laika runāšanai, par savu dzīvi Zlēku pagasta "Ķesteru" mājās ar smaidu sejā saka Laimdota Trautmane. Saimniecību deviņdesmito gadu sākumā iegādājies viņas dēls Jānis ar vedeklu Elitu, taču ne tik daudz ēku kā šīs vietas un gleznā skata dēļ.

“Un lai jaunajai paaudzei būtu kur likties,” piebilst Laimdota. Vasaras “Ķesteros” allaž pavadījuši gan pašas mazbērni, gan radu atvases, pa visiem kopā sanācis ap padsmit bērnu kupls pulciņš. Pirmajos gados jutušies kā nometnē. Tagad kārta pienākusi mazmazbērniem, viņa nosaka un sēžas elektriskajā ratiņkrēslā, lai izrādītu plašo saimniecību, kas atjaunota pašu spēkiem. 

Vēl viens Latvijas zemes stūrītis, kas izglābts no padomju okupācijas varas atstātās postažas.