1524. gada 6. martā. Pirms 500 gadiem Rīgas birģermeistars Pauls Dreilings "ap gavēņa laiku" atdeva Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas latviešu luterāņu draudzes mācītājam Nikolajam Rammam piecas biezas, no slēgtā franciskāņu klostera bibliotēkas nākušas grāmatas, kuras bija paglābis katoļu klostera grautiņa laikā.

Nodošanas dokumentā tika pausta vēlme, lai tās "tiktu lietotas un kalpotu vispārējam labumam". Jāpiebilst, ka reformācijas procesu izsauktajos 1524. gada marta klosteru un baznīcu grautiņos pret katoļiem noskaņotais fanātiskais rīdzinieku pūlis iznīcināja daudzas kultūras un mākslas vērtības. Rīgas rāte šajos notikumos tomēr konfiscēja un paglāba daļu Rīgas domkapitula bibliotēkas, kurā bija materiāli vēl no 13. gadsimta, jezuītu kolēģijas bibliotēku un klosteru arhīvus. Tas viss pakāpeniski nonāca Ramma apsaimniekotajā grāmatu krātuvē, ko nosauca par "Bibliotheca Rigensis", tātad Rīgas bibliotēku. 

Pirmie pieci sējumi, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies četri, kļuva par pamatu Rīgas Doma bibliotēkai. No tās pakāpeniski, vairākkārt mainot nosaukumus, izveidojās tagadējā LU Akadēmiskā bibliotēka – viena no vecākajām Eiropā. 

Sākotnēji bibliotēkā dominēja reliģiska satura darbi latīņu valodā, bet bija arī tā laika filozofu un antīko autoru grāmatas, kā arī apcerējumi par medicīnu un vēsturi, kas pamazām papildināja no klosteriem iegūto krājumu. Rātes nozīmētais bibliotekārs bibliotēkā darbojās tikai no pamatdarba brīvajā laikā, saņemot vien simbolisku atalgojumu. Pirmos grāmatu izsniegšanas noteikumus Rīgas rāte apstiprināja tikai 1664. gadā. Dokumenti liecina, ka "Bibliotheca Rigensis" pirmajos pāris pastāvēšanas gadsimtos, kad sējumu skaits bija mērāms dažos simtos, nav bijusi īpaši pieprasīta. Situācija mainījās 19. gadsimta vidū, augot interesei par pilsētas un zemes vēsturi. 1941. gada vasarā karadarbības izsauktajā Vecrīgas degšanā līdz ar Rātsnamu diemžēl sadega arī lielākā daļa gadsimtiem krāto foliantu un rokrakstu. No vairāk nekā 400 tūkstošiem iespieddarbu izglābās 46 tūkstoši eksemplāru ugunsdrošajos seifos. Arī četras no Dreilingam Rammam reiz pasniegtajām grāmatām.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 6. martā

Jūrnieku mājas atvēršana sagaidāma drīzumā, jo tās uzturēšanai paredzētas speciālas nodevas no Latvijas ostas apmeklējošiem kuģiem. Kā dzirdams, to atvēršot tā sauktā jūrnieku namā Pārdaugavā, kur agrāk viņa jau bija. Viss vairums aktīvo jūrnieku ar pilsētas nomali nav apmierināti. Priekš pasaules kara latviešu jūrnieki to maz lietoja un galvenais iemesls bija attālums no kuģniecības centra ostā. Jūrnieku nams agrāk sastāvēja no 4 lielākām istabām, kuras bija sadalītas atsevišķās istabiņās. Šādu istabiņu bija ap 50, katra vienas personas pārgulēšanai ar gultu, gultas veļu un mazu galdiņu. Bija gan arī virtuve ar ēdamistabu, bet to maz lietoja. Bija arī lasāmā istaba, bet bez lasāmā materiāla. Labierīcība jūrnieku namā tātad nav tik ievērojama, ka tās dēļ būtu jāatsakās no jūrnieku mājas ierīkošanas pilsētā izdevīgākā vietā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.