Meteoroloģiskie apstākļi mainās, bet Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieku īstenotais koncertcikls "Vasaras vakara kamermūzika" palicis nemainīgs.

Reklāma

Tagad pienākusi sestā sezona – sākums bija 2019. gadā Dzintaros, bet otrreiz un turpmāk kopš 2021. gada mūziķi uzstājušies mākslas centrā "Zuzeum". Kādēļ par šo koncertciklu saglabājusies pastāvīga interese, var spriest pēc tā, ka tieši tur bija viena no divām iespējām pēdējo 25 gadu laikā dzirdēt Edisona Deņisova mūziku, un arī Stīva Reiha, Tomasa Adesa, Žerāra Grizē un Džordža Kramba skaņdarbi Latvijas koncertzālēs neskan gluži katru dienu. Klāt arī jaunākie latviešu komponistu opusi, klāt arī senaizmirstas baroka lappuses, un tad jau ir droši zināms, ka "Sinfonietta Rīga" sezonas atklāšanas koncerts vairs nav tālu.

Stefano Landi, Dārtu Liepiņu, Frančesko Kavalli un Ansi Bētiņu atstājot citu klausītāju ziņā, uzmanība visupirms pievērsās 2025. gada 28. augusta programmai "Rītausmas vilki". Kādēļ šāds nosaukums, tā arī netapa skaidrs, jo 30. augusta programmas pieteikums "Mūžzaļais akācijas koks" un Leoša Janāčeka pūšaminstrumentu sekstets "Jaunība" atmiņā vismaz atsauca Dvoržāka apdziedātās cipreses, taču pirms divām dienām nekādas asociācijas nenāca prātā. Bet lai jau būtu skanīgs virsraksts. Svarīgāk un arī interesantāk, ka abos koncertos varēja salīdzināt divus dažādus "Sinfonietta Rīga" stīgu kvartetus – latviešu un amerikāņu laikmetīgajā mūzikā darbojās Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa, Artūrs Gailis un Kārlis Klotiņš, bet "Mūžzaļo akācijas koku" Karla Marijas fon Vēbera opusa skaņās atveidoja Anti Kortelainens, Signe Šteimane, Ineta Abakuka un Madara Norbūte. Uzdevumi tik atšķirīgi, ka iztēloties kādus kopīgus kritērijus grūti, taču abos gadījumos neapšaubāmi bija klātesoša profesionāla meistarība un nopietna attieksme – pirmais stīgu kvartets vienlīdz izsvērti un pārliecinoši iedzīvināja gan partitūras ar potenciāli paliekošu vērtību, gan skaņdarbus, ko viņi, visticamāk, spēlēja vienīgo reizi mūžā, turpretī otrs ansamblis teicamā sadarbībā ar Mārtiņu Circeni nepavisam ne nopietno un drūmo Vēbera klarnetes kvintetu atspoguļoja kolorītā krāsu un emociju gammā.

Pa vidu vēl trešais stīgu instrumentu salikums – Ivara Brīnuma vijole un Dārtas Trasunes čells –, kam bija risināmi vēl kādi pavisam citi spēles noteikumi, droši iesaistoties Arnolda Šēnberga opusa "Mēness Pjēro" pastāvīgi mainīgajā un izsmalcinātajā ansambliskumā. Vēl viens pretstats un salīdzinājums – pianists Rihards Plešanovs iepriekšminētajā Šēnberga darbā un Evelīna Jēkabsone Volfganga Amadeja Mocarta kvintetā klavierēm un pūšaminstrumentiem. Abi pianisti ir vispārzināmi kā spējīgi kamermūziķi, un arī šeit abās programmās bija saklausāms pamatīgs interpretācijas stiegrojums – šoreiz priekšroku dotu Riharda Plešanova pieredzei, jo otra koncerta noslēgumā dažbrīd šķita, ka Janāčeka skaņuraksta nokausētie pūtēji Mocarta kvinteta temporitmu velk uz leju. Un te arī nojaušamas "Sinfonietta Rīga" pūšaminstrumentālistu spēju robežas – Māra Kuģa oboja, Sigurda Lallo basklarnete, Paula Gendrikova fagots, Māra Evelona mežrags regulāri priecē ar plūstošiem un izteiksmīgiem toņiem, tomēr detaļu slīpējums atpaliek. Iznākumā, lai arī kā uzrunātu mūziķu apņēmība atskaņot patiešām sarežģīto Janāčeka šedevru un šīs interpretācijas labākās īpašības, stabilāks un plastiskāks izklausījās "Mēness Pjēro" lasījums ar flautistes Vitas Rozēnas-Gaļickas un klarnetista Mārtiņa Circeņa iesaisti.

Citus skatpunktus piedāvāja latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumi līdz ar Braisa Desnera opusa "Koksne" interpretāciju, un te jāsecina, ka Aleksandrs Avramecs un viņa partitūra "Fragments of Wind" ne ar ko nav sliktāki par "Kronos kvarteta" ievērotā amerikāņa filozofiskajām refleksijām. Abos gadījumos šeit rodama mākslinieciska individualitāte, prasme veidot veiksmīgu dramaturģisko arhitektoniku, spēja ar publiku dalīties personiskās atklāsmēs (un noapaļot skaņdarbu brīdī, kad viss ir pateikts) un stīginstrumentu rakstības tembrālā dažādība, turklāt Aleksandra Avrameca paustais tēlu spektrs un noskaņu palete no visiem 28. augusta vakarā iepazītajiem darbiem raisīja iedvesmojošāko iespaidu. Šis koncerts atstāja arī pietiekami nopietnu vēlēšanos uzkavēties Edgara Mākena Otrā stīgu kvarteta muzikālo noskaņu un norišu pasaulē, ko gan īsti nevarētu teikt par vēlmi piedalīties ar Ernesta Mediņa opusu "Faranda" pieteiktajā meksikāņu vai puertorikāņu ballītē – sākums daudzsološs, un kontrasts ar citos skaņdarbos dzirdamo melanholiju tāpat, bet vēlāk tematisms un formas struktūras tomēr aizgāja pašplūsmā.

Un atkal – par vienu no lielākajām 2025. gada "Vasaras vakara kamermūzikas" vērtībām kļuva retā iespēja klātienē dzirdēt Arnolda Šēnberga šedevru, kam varētu pievienot devīzi "Mēness Pjēro – izaicinošs kopš 1912. gada". Taisnība, atšķirībā no toreizējā pirmatskaņojuma Berlīnē, neviens demonstratīvi nepauda sašutumu, gluži otrādi, publika draudzīgi un pat sajūsmināti aplaudēja, taču dziedrunā ietērptās Albēra Žiro vārsmas skanēja tikpat sarkastiski, un mūzikas rēgainās plūdmaiņas tikpat drūmi kā Pirmā pasaules kara priekšvakarā. Par laimi, vēsture nekad burtiski neatkārtojas, un arī izrādīt sajūsmu bija par ko, jo līdzās diriģenta Artūra Oskara Mitrevica vadīto instrumentālistu profesionālajām prasmēm par spožu saucama vokālistes Katrīnas Paulas Felsbergas uzstāšanās. Kā redzams, viņa turpina drosmīgi pievērsties viskomplicētākajiem skaņdarbiem, vissarežģītākajām iecerēm, un arī operu iestudējumos gūtā skatuviskā pieredze šeit solistei nāca par labu. Atliek vienīgi piebilst, ka mākslas centra "Zuzeum" akustika diemžēl ir un paliek bēdīga, tādēļ atgriešanos pie "Vasaras vakara kamermūzikas" spilgtākajām idejām labprātāk sagaidītu skaņu ierakstu studijā – kaut vai "Sinfonietta Rīga" stīgu kvarteta diskogrāfijai vērts pievienot daudz ko jaunu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu