Zemkopības ministrija (ZM) rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu.

Reklāma

Tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem – no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.

Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem – no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem – no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem – no 41 līdz 31 gadam. Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, to saglabājot 81 gads.

Ministrijā skaidro, ka grozījumi izstrādāti, jo spēkā esošais galvenās cirtes vecums nopietni ierobežo meža īpašnieku iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumu par efektīvāko un ilgtspējīgāko mežaudzes apsaimniekošanas paņēmienu, ņemot vērā arī ārējo faktoru, tostarp dabas katastrofu, slimību, kaitēkļu un pārnadžu bojājumu ietekmi. Grozījumu mērķis ir mazināt klimata riskus un palielināt oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos, samazināt egļu astoņzobu mizgrauža un citu riska faktoru izraisītus masveida bojājumus pieaugušās audzēs, kā arī uzlabot koksnes kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Grozījumu pieeja balstīta uz Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" un citu Eiropas Savienības (ES) pētījumu atziņām, kā arī atbilst vairāku ES valstu praksei, norāda ZM.

Ministrijā atzīmē, ka mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē ekonomisko un ekoloģisko vērtību – tie vairs nekļūst par produktiem ar pievienoto vērtību, bet par malku un šķeldu. 

Savukārt enerģētiskā koksne, to sadedzinot, uzreiz izdala visu uzkrāto CO2, bet augstas pievienotās vērtības produkti to saglabā desmitiem un pat simtiem gadu, tieši veicinot emisiju samazināšanu.

Līdzšinējais regulējums ministrijas ieskatā rada nopietnus riskus būtiska dabiskā koksnes atmiruma pieaugumam, kamēr daļu no šīs koksnes būtu iespējams izmantot saimnieciski lietderīgi, ražojot augstas pievienotās vērtības koksnes produktus. Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss aģentūrai LETA sacīja, ka pilnībā atbalsta grozījumus, kas paredz mežsaimniecisko darbību, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīt par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu