1935. gada 16. septembrī. Pirms 90 gadiem Latvijas prese turpināja stāstīt par svarīgu notikumu, ko Rīga piedzīvoja divas dienas pirms tam, 14. septembrī, sestdienā.

Reklāma

Proti, Valsts prezidents Alberts Kviesis Meža kapos atklāja monumentālo kapa pieminekli Latvijas valsts pirmajam vadītājam un Valsts prezidentam Jānim Čakstem (1859–1927). Atklāšana bija pieskaņota J. Čakstes dzimšanas dienai. Aprakstot pieminekļa izskatu, "Jaunākās Ziņas" septembra sākumā vēstīja: "Lielāko daļu ieņem arhitektoniska uzbūve ar granīta segumu un kāpnēm. Celtni dekorē divas plastiskas figūras no sarkana granīta un liels obelisks no pelēka granīta. Pēdējā iekalts nelaiķa sejas attēls, bet sānu tēlos: pa labi senču cīnītājs ar izdzēstu lāpu, pa kreisi sērojoša jaunava." Alegoriskais cīnītājs ar izdzēstu lāpu simbolizē robežu starp dzīvību un nāvi, bet jaunava – tautas sēras par aizgājēju. Pieminekļa četrarpus metru augsto arhitektonisko sienu veidoja no Daugavgrīvas cietokšņa Komētforta vaļņiem ņemtā granīta apšuvuma blokiem, bet ciļņus izkala sārtā un pelēkā granītā, ko atveda no Somijas. Kompleksa autori bija tēlnieks Kārlis Jansons un arhitekts Alfrēds Birkhāns. Par apstādījumiem rūpējās Rīgas pilsētas dārzu direktors Andrejs Zeidaks, un sākotnēji pieminekli apstādīja sarkanām un baltām asterēm.

Atklāšanas brīdī bija klāt tobrīd jau faktiskais valsts vadītājs, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un daudz citu tā brīža Latvijas politiskās, militārās un kultūras dzīves prominenču, arī Čakstu dzimtas locekļi un Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti. Atklāšanu, dziedot Jurjānu Andreja kantāti "Tēvijai", noslēdza Teodora Reitera koris. Ar pirmā Valsts prezidenta piemiņas iemūžināšanu tūlīt pēc viņa nāves sāka nodarboties J. Čakstes piemiņas fonds, vācot līdzekļus gan ziedojumos, gan izdodot īpašu pastmarku, gan vēl citādos veidos. 

Plāns par tēlniecisko kompleksu pie kapa īstenojās, taču ideja par pieminekli Rīgas centrā, tostarp kā potenciālu vietu minot laukumu Rīgas pils priekšā, iestrēga K. Ulmaņa autoritārisma apstākļos 30. gadu beigās un tā arī vairs netika virzīta, 

ņemot vērā, ka J. Čakste bija demokrātiski ievēlēts valsts galva, kam turklāt nebija labas attiecības ar K. Ulmani. Arī mūsdienās mēģinājumi iekārtot J. Čakstem pieminekli Rīgā nav sekmējušies. Bet piemiņas vietai Meža kapos padomju okupācijas gados izrādījās par memoriālu vēl daudz dziļāka, uz pretestību un valsts atjaunošanu nākotnē vērsta nozīme. Par spīti represiju riskam, daudziem latviešiem nolikt tur iedegtu sveci Mirušo piemiņas dienā vai 18. novembrī bija kā iespēja paust klusējošu protestu.

"Latvis", 1925. gada 16. septembrī

Jauniegūts Latvijas tvaikonis. Rīgas ostā patlaban atrodas Latvijas un Beļģijas līnijas jaunpirktais tvaikonis "Kuldīga", 1978 bruto reģ. tonnu liels, kas uzņem ap 2900 tonnu kravas, ierēķinot bunkuru ogles. Peldes dziļums 18,5 pēdas. Veci jūrnieki atzīst kuģi par praktisku un sevišķi krietnu klājas kravas nesēju. Tā garums ir 271 un platums 39 pēdas. "Kuldīga" būvēts Vācijā, Emdenes pilsētā kādas lielākas rēderejas uzdevumā un uzturēts ļoti labā stāvoklī. Brāļu Zēbergu firmas galva A. Zēbergs to izmeklējis un pats ar to pārbaudījis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu