Kāpēc latviešiem jādejo tautas deja?

Publicējam latviešu tautas dejas skolotāja, pētnieka, horeogrāfa un grāmatu autora Ernesta Spīča viedokli par tautas dejas un skatuviskās dejas klātesamību latviešu dejas ainavā.

Folkloras festivāls "Baltica", Skolēnu dziesmu un deju svētki, pasaulē strauji augošā interese "Instagram" un "Facebook" platformās par Rīgas Danču kopienas tautas dejas klipiem, Ditas Jonītes un Brigitas Čikstes raksti žurnālā "Dance.lv", Arta Sveces raksts izdevumā "Satori", nenotikusī ASV ietekmētāja "IShow Speed" tikšanās ar latviešu tautas deju. Un visbeidzot – Vispasaules tautas deju konkurss diasporai "Krustimi dejama". Tas viss veido šīs vasaras ainu tautas dejas dārzā.

Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica" šogad bija daudz labu izmaiņu. Jāuzteic radošā komanda un īpaši idejas autore Edeite Laime. Atmodas laikā piedzīvotais festivālā "Baltica" nebūs tikai jaunības atmiņas par to, ka tad zāle bija zaļāka un folkloras festivāli – labāki. Šī gada "Baltica" atnāca ar jaunu sparu un arī ar pozitīvu attieksmi pret tautas deju. Pedagoģe, horeogrāfe, latviešu deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte telefonintervijā uzsvēra, ka viņai interesantāk bijis vērot "Balticas" atklāšanas koncertu, nevis Deju svētku lielkoncertus. Kad jautāju, kā tas var būt, Deju svētku Goda virsvadītāja teica, ka folkloras festivālā vienā koncertā bija redzama lielāka tautas dejas daudzveidība nekā Deju svētkos. Bet vajadzētu taču būt otrādi! Kur tad rādīsim mūsu tautas deju bagātību, ja ne Deju svētkos?

Tautas dejas mazesamība Deju svētkos

Deju svētku lielāko problēmu aplūkoju rakstā par skatuviskās dejas lielkoncertu "Viedvasara". Nozīmīgākā tēze – šajā žanrā no galvenajiem balstiem, kas satur kopā koncertu vai uzvedumu, tikai dejotāji bija pietiekami augstā līmenī: satrenēti, skaisti saģērbti un motivēti. Lielāko kritiku pelnījuši horeogrāfi. Tas attiecas uz skatuvisko deju, un labi, ka ir tāds koncerts, kas veltīts tikai skatuviskajai dejai.

Par to, ka Deju svētkos stadionā jādejo tautas dejas un rotaļdejas jeb danči, kādreiz iestājās tikai Milda Lasmane (1890–1976, horeogrāfe, pedagoģe, latviešu deju meistare). Viņas vārdus grāmatā par izcilo 20. gadsimta vidus deju skolotāju jau 1992. gadā ir ierakstījis dejas kritiķis Ēriks Tivums. Šogad jau vairākas pieredzējušas Goda virsvadītājas publiski kritizē iepriekšējo Deju svētku koncepcijas, kur tautas dejas vietā redzamas pazeminātas kvalitātes skatuviskā žanra jaundejas. Piemēram, stadiona uzvedumos dominē "skrējiena solis". Varbūt horeogrāfus mistiskā veidā ietekmē kāds sportiski nerātns "stadiona gariņš", kurš Laura Reinika balsī čukst: "Es skrienu, visiem jāskrien."

Ko raksta kritiķi

Pareizi raksta teātra kritiķe Dita Jonīte: "Vai jaunajās "Viedvasaras" dejās bija manāmi kādi oriģināli tradīcijas attīstības virzieni? Lielākoties tās bija dejas kā dejas – varēja būt šīs, un varēja būt citas. Vai uzvedumu automātiski laikmetīgu padarīja piecu jauniešu iestudētā sarunāšanās videozvanos, attīstot savu viedumu? Šis drīzāk raisīja neērtības izjūtu par to, kā pieaugušie (radošā komanda) iedomājušies, kā jaunieši komunicē savā starpā." Skarbi, vai ne?

Skatuviskās dejas žanra producētās dejas varbūt tiek izvēlētas tikai tāpēc, ka tām pielipināts vārds "tautas". Līdzīgi kā uzbērtu palielu grants kaudzi, nosauktu par Gaiziņu. Tas nav ne smuki, ne godīgi. Vai nu dejo tautas dejas, ja saucies tautas deju ansamblis, vai taisi izcilas skatuviskās dejas – nu vismaz kā Harija Sūnas "Pie Daugavas" vai Irēnas Strodes/Helēnas Tangijevas-Birznieces "Gatves deja", kuru nosaukuma dēļ pat nopietns filozofs žurnālā "Satori" nosauc par tautas deju.

Kā iekrist vai neiekrist "sarūsējušās lamatās"

Runa ir par Arta Sveces rakstu, kur viņš ritina vairākus ar deju saistītus domu pavedienus – ļoti gudri un labi. Bet gudram gudra nelaime – viņš iekrīt sen izliktās lamatās, ko nav mācējuši aizvākt Kultūras, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie ierēdņi. Runa ir par padomju laikā izveidoto praksi, kad tautas dejas kā "pārāk nacionālistiskas" neatbilda komunistu mērķiem. Tika ieviests termins "tautas skatuviskā deja", kas tagad pārtapis par "skatuviskā tautas deja". Bet maini vietām vārdus, cik gribi – iznākums ir viens.

Toreiz, 20. gadsimta 50. gados, padomju propaganda tika īstenota gudri – veicinot māksliniecisko jaunradi, kas aizstātu folkloru. Tika radītas jaunas, skaistas dejas, ko it kā dejos visa tauta. Runa ir par skatuves mākslas žanru, kuram vairāk piestāv nosaukums "skatuviskā deja" un "jaunrades deja". Tās dejo uz skatuves koncertos, estrādēs, arī Deju svētku uzvedumos. To nedejoja un nedejo tautā.

Tautas deja pieder sadzīves horeogrāfijas žanram. To var dejot, skatīties un arī saudzīgi pielāgot Deju svētkiem, piemēram, Baibas Šteinas "Plaukstiņpolkas" apdare "Sitieniņi" šajos Skolēnu deju svētkos izpelnījās skatītāju ovācijas. Etnohoreologs Harijs Sūna savās monogrāfijās "Latviešu rotaļas un rotaļdejas" (1966) un "Latviešu sadzīves horeogrāfija" (1991) apraksta tikai un vienīgi tautas dejas, tās, kuras dejoja un kādu daļu dejo tautā.

Artis Svece savā rakstā pārdomāti analizē Deju svētku lielkoncertu "Es atvēru Laimas dārzu". Kur tad tā iekrišana? Tajā, ka viņš pieņem – ja koncertu sauc tautas deju koncerts, tad tajā jābūt tautas dejām. Nedaudz jau bija, un tās arī bija šī notikuma labākā daļa.

Uz kuru klubu dosies Danču klubu apmeklētāji?

Danču klubu nav daudz, tomēr dažādi danču un tautas deju vakari notiek katru nedēļu. Ko tieši dejo danču vakaros jeb vienkārši dančos? Kā atzīst Ogres Danču kluba prezidents Ainārs Sviķis: "Tīri latviskās dejas varētu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Lielākā daļa, ko tautā uzskata par latviešu tautas deju, ir patapinātas. Ogres Danču klubs izceļ un popularizē Baltijas reģiona – latviešu, lietuviešu un igauņu – dejas, uzsverot šo tautu vēsturisko kopību: "Vēsturiski Baltijas reģions ir viens," viņš uzsver.

Ogres Danču kluba "Facebook" profilā rakstīts: "Esam latviskās tradīcijas glabātāji un popularizētāji! Dancojam, spēlējam un radām senlatvisko vidi caur tradīcijām un gadskārtu ieražām! Dejojam arī citu tautu senās dejas – leišu, igauņu, baltkrievu, ukraiņu un citas."

Nedaudz grūtākā situācijā ir Rīgas Danču klubs – kā nemateriālās kultūras elementa turētājs tas ir atbildīgs par danču tradīciju Rīgā, tātad tieši par latviešu tautas dejas tradīcijas pētīšanu un saglabāšanu. Kas ir Rīgas danču kopiena un saglabājamā tradīcija, var izlasīt šeit.

Protams, iespējams manevrēt, un tas arī tiek darīts. Jo nostāja abiem klubiem ir vienota: ārēji mēs esam par latviešu tautas deju, bet, kā pareizi saka Ainārs Sviķis, tās var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Tomēr ir danču vakari, kur mūsu tautas deja ir cieņā un godā. Jauniešu deju kolektīva "Dārdari" rīkotajos dančos dominē latviešu dejas, arī rotaļas danču starpbrīžos nav retums. Latviešu rotaļdejas savos danču vakaros dejo arī citviet Latvijā un diasporā. Protams, var dejot arī dažādu laikmetu un tautu dejas, kā, piemēram, "Balfolk" sarīkojumos, bet tad tās nav jāsauc par latviešu tautas dejām. Tā būtu godīgi.

Vai tiešām latviešu tautas dejas ir tik neinteresantas?

Velta Leja, tagad folkloras kopas "Dimzēns" vadītāja, ir viena no pirmajām tautas dejas vakaru rīkotājām Rīgā. Telefonintervijā viņa atzīst, ka sākotnēji viņi Lietišķās mākslas skolā dejojuši diezgan daudz lietuviešu deju, jo bijuši cieši kontakti ar kaimiņu folkloras draugiem. Latviešu tautas dejas tolaik, 80. gadu sākumā, dejoja tikai LU deju folkloras kopas "Dandari" rīkotajās sadancošanās Filoloģijas fakultātē, bet drīz vien, 80. gadu vidū, arī bērnu un jauniešu folkloras svētkos "Pulkā eimu, pulkā teku". Protams, ja atbrauca ciemos lietuviešu un igauņu folkloras kopas, tad dejoja visu tautu dejas.

"Dandari" savu sadancošanu sāka ar "Līkumu deju" vai rotaļu "Dindaru, dandaru". Tad sekoja dažādas rotaļdejas jeb danči. Vispopulārākās bija Rīgas "Pērkonītis", Aknīstes "Plaukstiņpolka", "Litenietis", "Zābaku žīga" u. c. Jau tad ne tikai kā priekšnesumu, bet arī ar iesaistīšanu dejoja "Sešdanci" un "Ačkupu". Pēc 1984. gada, kad sākās sadarbība, rīkojot "Pulkā eimu, pulkā teku", lielāka vērība bija rotaļām un spēlēm, bet neaizmirstot arī kadriļas un solodejas kā, piemēram, "Skalu deju", kuru "Dandari" ar skatītāju iesaistīšanu dejoja gandrīz katrā uzstāšanās reizē.

Varbūt pie latviešu tautas dejām jāpieskaita arī sava laika modes dejas, kuras 19. gadsimta beigās tika popularizētas Krievijas impērijā un arī Latvijā? Tautas deju pētnieki – Elza Siliņa, Harijs Sūna un Jēkabs Stumbris – uzsvēra, ka sveštautu dejas var asimilēties, bet tas nenotiek vienas modes sezonas laikā. Piemēram, polka – sava laika modes deja –, kas Latvijā, tāpat kā kaimiņvalstīs, ilgu laiku netika uzskatīta par tautas deju. Bet pagāja gadu desmiti, līdz tas notika – polka tika asimilēta mūsu horeogrāfiskajā folklorā.

Diskutabls ir mēģinājums pie tautas dejām pieskaitīt samērā jaunāku laiku modes dejas, piemēram, Krievijas impērijā tapušās, kuras bija zināmas arī Latvijā. Vismaz divas dejas – "Hoirāms" jeb "Oira" un "Dirižablis" – Baltijas valstīs tiek uzskatītas par tautas dejām, jo asimilētas mūsu horeogrāfiskajā kultūrā, bet vai tā būtu jāasimilē viss 20. gadsimta sākuma modes deju repertuārs, kas nekad iepriekš nav pieskaitīts horeogrāfiskajai folklorai?

"Krustimi dejama"

Rīgas Latviešu biedrībā 19. augustā tika atklāts nebijuša mēroga tautas dejas notikums – Vispasaules tautas dejas konkurss diasporai "Krustimi dejama". Atklāšanā katrs runātājs savu novēlējumu konkursa "Krustimi dejama" dalībniekiem diasporā apstiprināja ar deju.

Latvijas Nacionālā kultūras centra skatuves dejas nozares eksperts Artis Puriņš un Annija Liepa no Rīgas Danču kluba.

Foto: Publicitātes

Konkursa patrons Guntis Gailītis dejoja "Skalu deju", Deju svētku Goda virsvadītāji un konkursa vērtētāji Ojārs Lamass un Indra Filipsone – "Bitītes" un "Dundura danci". Latvijas Nacionālā kultūras centra skatuviskās dejas nozares eksperts Artis Puriņš lēca "Lipindraku", RLB Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete vadīja "Goda dvieļu deju", bet raksta autoram atlika tikai "Nabagu deja".

Paraugdemonstrējumi palika RLB Rīgas Danču kopienas rīcībā – Dzintars dejoja "Vadžu dejas" akrobātisko variantu ar jostas uzķeršanu gaisā, bet Adelīna – "Skalu deju" baletkurpēs jeb puantēs.

Konkurss ir sācies. Noslēgums būs 2026. gada Zvaigznes dienā. Informācija par konkursu atrodama Rīgas Latviešu biedrības mājaslapā "rlb.lv" un "Facebook" grupā "Krusta dejas". Skatīties video un balsot par tīkamāko deju varēs "Instagram" kontā "Krustimi dejama".

Vairāk par atklāšanu lasi šeit.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu