16.1 °C
Liepājas teātra izrādei "Amerikas latvieši", ko iestudējis režisors Valters Sīlis, pamatu veido Rasas Bugavičutes-Pēces stāsta "Skaistākā nedēļa vasarā" dienasgrāmatas piezīmes par septiņu dienu novērojumiem kādā no diasporas pasaules latviešu jauniešu nometnēm "2x2".
Galvenā varone Milda Craft visā izrādes garumā reportāžas veidā stāsta un epizodiski piedalās nometnes notikumos. Ik pa brīdim viņa (izgaismota īpašā gaismas stara aplī un nodalīta no apkārtējās darbības) atklāj subjektīvās pārdomas un izjūtas. Meitene ierodas nometnē, lai vairāk uzzinātu par savu izcelsmes zemi un dzimtu, jo ir audžuģimenes adoptēta latviete, kura nezina savus vecākus.
Tomēr neko daudz par Mildas dzimtu neizzinām, arī telefona sarunas angliski ar audžumāti izrādes ievadā un finālā rit kā tipiski vispārīga vecāku–bērnu komunikācija par to, ka viss ir OK, tādēļ arī meitenes attiecības ar viņas amerikāņu ģimenes locekļiem neatklājas.
LLL un citi
Iestudējuma darbība risinās īsās koncentrētās dinamiskās ainiņās, izsekojot nometnē dienu pēc dienas koptajām latviskās dzīves ziņām un vērtībām. Skatītāji ar Mildas acīm iepazīst nometnes dalībniekus – jauniešus un nodarbību jeb ieviržu vadītājus –, kuri dažādos veidos padziļina zināšanas par latvietību. Viņi visi divpadsmit izrādē vairākkārt vienojas īpašā roku virtenē, lai nodziedātu kādu latviešu dziesmu un kopīgi lūkotos uz iztēlotu Latvijas karogu, kas zīmīgi tiek pacelts ik rītu pār nometni. Apliecinošais rituāls veiksmīgi izceļas kā nospēlēts, nevis tikai apzīmēts izrādes elements.
Konkrēti un pārliecinoši iedzīvināts ir arī nometnes dzīves enerģiskais ritms, apvienojošā pozitīvā jutoņa, savstarpējas draudzības uzlādēta atmosfēra. Te veidojas arī kopība ar savdabīgu slengu un apzīmējumiem. Piemēram, PDDD – depresija, kas iestājas pēc nometnes beigām. Kad par Mildas LLL jeb labāko Latvijas latvieti kļūst Druvis, kurš pamazām iekaro meitenes simpātijas, un viņi kļūst par "kopākopākopā" jeb tulkojumā – pārīti, gribētos, lai niansētāk būtu nojaušams attiecību jūtu slānis, kas tomēr paliek aptuvens.
Nometnes jauniešu tēli, ko aktieri portretē ar atšķirīgu runas, kustības veidu un spilgtu rakstura iezīmi, daļēji atdarinot reālus prototipus, atšķiras motivācijas dēļ, kāpēc īsti piedalās nometnē. Izrādes sākumā visi izskatās līdzīgi un neizteiksmīgi, bet, pamazām atklājoties detaļām, katrs iegūst pārliecinošu tēla kodolu un attaisnotu sajūtamu rakstura veidolu. Tomēr dramaturģiskais materiāls ir pārāk mazs apjomā, lai rastos pārliecinoši un līdzpārdzīvojami attiecību stāsti.
Savstarpēji atšķirīgi iezīmējas mācību vadītāju tēli – nosvērtais vēsturnieks Dzintars Poga meklē konkrētus uzvārdus senos arhīvu ierakstos, mazliet noslēpumainā Selga Poga iedvesmo uz "balss atvēršanu", lai sasauktos ar senču balsīm. Racionālais, uz biznesa organizēšanu vērstais koučs Kārlis Bergs aicina izmantot latviešu kultūras mantojumu, pārvēršot to mūsdienīgos produktos, bet skeptiskā politinformācijas analītiķe Dārta Alauksta asi un nesaudzīgi vērtē ģeopolitisko situāciju, kurā atrodamies šodien. Cildena stājā un runas izteiksmē ir nometnes vadītāja Māra Zemitis, kuras rakstura atklāsmē pietrūkst vairāk tekstuāla materiāla un detaļu.
Tukšais piezīmju blociņš
Mildas piezīmju blociņš, kura aizpildīšanai meitenei trūkst laika, iegūst papildu jēgas slāni, jo, vai viņai mainījusies attieksme pret tagadējām mājām, audžuģimeni, vai izdevies izzināt piederības saites un piedzīvot tautas sakņu sajūtu, nav skaidrs. Milda atrodas starp divām dzimtenēm, kura no tām ir īstā, kura audžudzimtene, paliek neatklāts.
Jautājums ir aktuāls diasporas tautiešiem, kuri sajūtas piederīgi abās pusēs. Vai lokālās piederības nozīme globalizētajā pasaulē ir svarīga, vai tai ir tikai privāta nozīme vai arī tautas pastāvēšanas kopīga lieta, ir jautājumi, par kuriem domāt rosina "Amerikas latvieši".
Skaidra un it kā pašsaprotama ir iecere runāt par latvietību šodien – kultūras vēsturi un atbildību par valodu, tradīcijām –, tomēr izrāde uzsver atšķirīgo, privāto, nevis vienojošo, kopīgo.
Spilgtas individuālas detaļas raksturojas tik atšķirīgos, jā, mūsdienīgi atpazīstamos, bet nejauši izvēlētos personāžos. Savu māksliniecisko vīziju realizē arī scenogrāfs Uģis Bērziņš, kura prospekti ar romantizētiem mākoņiem pār Amerikas pseidolatvisko sētu pasvītro nesaderību un rada butaforisku un komisku iespaidu.
Uzziņa
Rasa Bugavičute-Pēce, "Amerikas latvieši", izrāde Liepājas teātrī
- Režisors: Valters Sīlis, scenogrāfs – Uģis Bērziņš, komponists – Edgars Raginskis, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis.
- Lomās: Madara Kalna, Kārlis Artejevs, Gatis Maliks, Valts Skuja, Hugo Puriņš, Laura Jeruma, Kaspars Gods, Anda Albuže, Kintija Stūre, Agnija Dreimane, Artūrs Irbe, Signe Dancīte.
- Nākamā izrāde: 18. oktobrī.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
