Septembris allaž atgādina – lasiet dzeju! Lasiet pat tad, ja neko negribas redzēt, dzirdēt, iedziļināties. Ņemiet grāmatu un lepni paceltu galvu steidzieties cauri ļaužu pūlim, mītiņotājiem pret latviešu valodu, atgādinot – Rainis prata daudzas valodas, radīja pārlaicīgus darbus, atgādināja par latviešu valodas košumu, izteiksmīgumu un zemtekstos ieslēptu tautas garīguma bagātību.
Ir viegli apzināties, ka daļa radošuma veidojas no redzētā, lasītā, apjūsmotā, estētiskā un neglītā. Rainis savos darbos ielika kodu saskatīt pasauli plašākā nozīmē, iedrošināja pacelties pāri savam ego. Dzīves peripetijas izdzīvojot, pārdzīvojot pazemojumu, esot trimdā, līdzās Aspazijai Rainis turpināja strādāt, savos darbos nekļūstot garlaicīgs vai neatšifrējams. Pārlaicīgs kultūras cilvēks, ideju pierakstītājs, atdzejotājs, filozofs, mīlēts, nīsts, sava ceļa gājējs, kalnā kāpējs, mīlestībā egoistiski eksaltēts, kaisls, trausls pēc būtības.
Lasiet Raiņa darbus un ieslēdziet atmiņas kartes, bet vai jūtat, kas notiek ar valodas lietojumu ikdienā? Nav noslēpjams, ka latviešu valodai laiku pa laikam liek pavirzīties malā, it kā mums nebūtu savas zemes, savas valsts un demokrātijas, savu zināšanu krātuves senvēsturē un šodien. Jā, tās ir mūsu kopīgās bagātības, ko savos darbos iedzīvinājis, personificējis dzejnieks, verot durvis uz nācijas līdzāspastāvēšanu Eiropā. Esam un būsim vidusbalti – latvieši un lietuvieši –, vēl esošie vaideloši un vaidelotes no indoeiropiešu valodu saimes. Arī tad, ja personīgi nepazīstat nevienu radošu cilvēku un neesat sajūsmā par mūsdienu laikmetīgo mākslu, nesaprotamiem murāļiem, pārlieku atkailinātību kino, uz skatuves, atpazīstami tēli atgādina, ko sargājam neapzināti. Laika upē baltu kreklu velētājas, tur Laimdota un Antiņš, putas un asinis. Laika upe nes sarakstītu tekstu kaudzes, atmiņu un ciešanu krastos stāv dzejnieki, sak, meklē Bābeli vai atrodi Raini. Protams, mākslīgā intelekta autorvakari kaut kad būs, mākslīgs domu kopums bez sirdsapziņas pārmetumiem paņems jau gatavas sagataves, ģenerēs ideālus tekstus, klausītāji aplaudēs MI talantam. Tad uzcels pieminekli vēl neatpazītam objektam, kas noteikti nebūs cilvēks.
Šogad Rainim aprit 160. jubilejas gads. Pat ja Rainis kļūtu robots vai Aspazija – taustiņu klaviatūra, visu smalko pasauļu centrs ir un paliek cilvēks, emociju un prāta apvienojums, kas pats regulē un veido laikmeta seju.
"Dzejas dienas 2025" ar devīzi "Dzeja svin" vēsta par spēcīgu vēlmi rakstīt un lasīt savu vai atdzejotu citu autoru dzeju, neatkarīgi – mīlam Raini vai iesmejam par kultūrā ieaustajiem raksturiem un tēliem.
Kopš Raiņa simtgades svinībām 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā apritējuši sešdesmit gadi. Dzejas dienas pārtapušas par starptautisku festivālu ar daudzveidīgu pasākumu piedāvājumu.
Par Raiņa pieminekļa nepieciešamību Rīgā diskutēja tālajā 1940. gadā atzīmējot dzejnieka 75. dzimšanas dienu. Lēmumu par pieminekļa celtniecību pieņēma 1945. gadā, tad izsludināja metu konkursu. 1957. gadā pieminekļa īstenošanai pieņēma Kārļa Zemdegas projektu "Kalnā kāpējs" un autors savu ieceri skaidroja romantiskā aspektā, piemineklī atveidojot Raini kā latvju tautas ģēniju. 1964. gadā beidzot noskaidrojās, ka pieminekļa novietne būs Esplanādē (tolaik – Komunāru laukums).
Mūsu atmiņa ir pilna notikumu, pārmaiņu un lokanības. Rainis atgādina cilvēkam par eksistenciālismu, konceptuālismu, kā kurš izprot laika plūsmu un Dzejas dienas un to nozīmi Latvijā. Baudiet laiku, un lai noder kripata pašironijas par vēstures veidotāju nespēju pasargāt valodu no rusifikācijas, paklanīšanās, nodevām laika garam. Šodien uz goda pjedestāla mākslīgais intelekts (MI). Vienīgais trūkums, MI nav gatavs stāvēt pie pieminekļa un elpot vienā ritmā ar dzejniekiem, pārdzīvot un just.
Pašironijas tīmeklītis kā aizsargmehānisms. Septembris kultūras krāsainībā klusiņām apraks neizlasītās grāmatas un zudušās bibliotēkas. Kam vajag, lai meklē! NVO radīs jaunus un izsmalcinātus kultūras produktus. MI izkonkurēs visu, ko līdz šim radījuši raiņi, aspazijas, jaunākās paaudzes dzejnieki.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu