1955. gada 9. septembrī. Pirms 70 gadiem pēc PSRS ielūguma Maskavā vizītē kopā ar plašu delegāciju uzturējās Vācijas Federatīvās Republikas (VFR) kanclers Konrāds Adenauers.

Reklāma

Adenauera viesošanās, kas ilga no 8. līdz 14. septembrim, nozīmēja radikālas izmaiņas Eiropas diplomātiskajā ainavā. Kremlī beidzot bija sapratuši, ka Rietumvācija kā valsts ir uz palikšanu un desmit gadus pēc Otrā pasaules kara noslēguma izšķīrās par diplomātisko attiecību nodibināšanu, kaut arī VFR neatzina PSRS kontroles zonā izveidoto Vācijas Demokrātisko Republiku un tāpat Maskava pilnībā vēl nebija atmetusi vēlmi pakļaut sev visu divās okupācijas zonās sadalīto Berlīni un varbūt pat palielināt ietekmi Rietumvācijā. Adenauers Maskavas uzaicinājumu bija saņēmis 7. jūlijā un pēc tam konsultējās ar ASV un citām rietumvalstīm, vai, ņemot vērā Aukstā kara saspringto situāciju, tas būtu jāpieņem vai jānoraida. Lēmums bija braukt, un no rietumvāciešu viedokļa tā bija pirmā patstāvīgā diplomātiskā misija pēc kara, kas nozīmēja, ka arī partneri atzīst VFR par suverēnu valsti. Vācieši par galveno misijas mērķi uzskatīja panākt desmitiem tūkstošu karagūstekņu un uz Padomju Savienību aizvesto civiliedzīvotāju atbrīvošanu – kaut karš bija sen beidzies PSRS lielu daļu gūstekņu joprojām, tostarp okupēto Baltijas valstu teritorijās, izmantoja kā bezmaksas darbaspēku celtniecībā un rūpniecībā un turēja ieslodzījumā nometnēs.

Adenauera brauciena dalībnieki vēlāk atcerējās, ka pirmās vizītes dienas noritējušas ļoti vēsi un saspringti un ledus sācis kust tikai ceturtajā dienā, kad viesiem Kremlī bija sarīkots bankets. 

PSRS sarunvedēju tonis pastāvīgi svārstījies starp pārspīlēti familiāru, draudzīgu un uzbrūkošu, draudošu. 

Tomēr diplomātiskās attiecības tika nodibinātas un vācieši panāca savu tautiešu atbrīvošanu no gūsta. Pirmais ešelons ar agrākajiem karagūstekņiem VFR robežu šķērsoja 1955. gada 7. oktobrī. Vācieši vēl tagad to uzskata par pašu galveno Adenauera nopelnu, ka, pateicoties viņa misijai, mājās atgriezušies 9626 karagūsteņi un vairāk nekā 20 tūkstoši uz PSRS aizdzīto vācu civilistu. Zīmīgi, ka tā paša gada 17. septembrī ar PSRS Augstākās padomes prezidija dekrētu tika amnestēti padomju pilsoņi, "kas Lielā Tēvijas kara laikā savas mazdūšības vai neapzinīguma dēļ tika ievilkti sadarbībā ar okupantiem". Latvijas gadījumā tas nozīmēja arī latviešu leģionāru amnestiju.

"Latvijas Sargs", 1925. gada 9. septembrī

Auce. Pienākot Rīgas-Liepājas vilcienam vakarrīt Auces stacijā, apkārtni apgaismoja liels ugunsgrēks. Izrādījās, ka deg valsts apsaimniekotās Vec-Auces muižas milzu šķūnis ar visu tikko savesto labību. Šis ir jau otrs ugunsgrēks Vec-Auces muižā, jo nesen nodega liels šķūnis ar tikko ievākto sienu. Redzams, ka te notiek tīša dedzināšana. Beidzamā laikā caur ļaunprātīgu uguns pielikšanu Latvijā gājušas bojā milzīgas vērtības, kuras jau tā noplicināto mūsu valsti padara vēl nabadzīgāku. Ugunsgrēks izcēlies ap pulksten 8 vakarā, bet pulksten 2 pēc pusnakts liesmu jūra vēl nebija mazinājusies. Šķūnis bijis ap 30 asu garš. Zaudējumi milzīgi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu